Putins par savu sabiedroto uzskata valsti, kura nevēlas palikt otrā
Kasīklis30.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne velti tiek runāts, ka ar pacietību un prātu var panākt visu. Ja vēl nedaudz klāt nekaunības – tad var panākt ļoti daudz. Ja pie visa iepriekš minētā pieliek klāt vēl naudu – tik laika jautājums, kad tiks panākts viss iecerētais. Jā, šoreiz ir stāsts par Ķīnu, kura no atpalikušas valsts tagad ir kļuvusi par vienu no visietekmīgākajām valstīm pasaulē un ar šo tai ir par maz. Tas Ķīnai ir kopīgs ar Putina Krieviju, bet ar vienu lielu atšķirību: ķīnieši savu ietekmi panāk lēnām, izmantojot finanšu sviras, informatīvo telpu un inovācijas – Putina Krievija ir palikusi brutāla spēka un nekaunības piekritēji.
Lai cik tas paradoksāli nebūtu, Baidens tikšanās laikā ar Putinu viņu aicināja aizdomāties par Krievijas atkarību no Ķīnas1. Pašsaprotams, ka Putins savā augstprātībā un iedomībā pat negrasās pieļaut, ka agrākais PSRS bārabērns Ķīna ir kļuvusi daudz ietekmīgāka un stiprāka.
Jā, vēstures nezināšana vai paļaušanās uz pārveidotu vēsturi var radīt nopietnas sekas. Ja Putins zinātu savas mīļās PSRS vēsturi, tad viņam vajadzētu arī atcerēties, ka Ķīnas militārās rūpniecības komplekss daudzus gadus dzīvoja tikai uz padomijas rēķina, bet ne tikai vienkārši dzīvoja, bet arī pa kluso visu nokopēja un pilnveidoja. Gala rezultātā – Ķīna tagad ir apsteigusi Krieviju un iet tālāk jau savu ceļu.
Nevar nepieminēt, ka, ja pašlaik Krievijai sakarā ar noteiktajām sankcijām ir grūtības atsevišķu materiālu iegādē, tad Ķīna stabili spēj sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo. Rezumējot – Ķīna bruņojuma izstrādes un tirdzniecības jomā Krieviju ar apsteigusi, un tagad drīzāk var runāt par to, ka Krievijas militārās rūpniecības komplekss ir vairāk atkarīgs no Ķīnas nekā Ķīna no Krievijas.
Ķīna savus ķīļus Krievijas sadrupušajā pamatā dzen lēnām un nesteidzīgi. Kamēr Krievija nekaunīgi cenšas paplašināt savu ietekmes zonu un izvirza savas pretenzijas pat uz to, kas nekad tai īsti nav bijis, Ķīna uzvedas klusi un mierīgi, pat necenšoties pieminēt faktu, ka savulaik Krievijas impērija sagrāba tās zemi Sibīrijā un Tālajos austrumos.2
Protams, ka tā ir tikai sakritība, ka tieši šajos reģionos pakāpeniski palielinās ķīniešu skaits, Ķīnas pilsoņi izpērk šī reģiona zemi, un tieši šajā reģionā ir lielas Ķīnas investīcijas. Piemēram, Tālo Austrumu reģionā jau 2018.gadā Ķīna plānoja investēt dažādos projektos vairāk nekā 30 miljardus USD.3
Ķīniešu nozīmīgumu Tālo Austrumu reģionā ilustrē arī tas, ka pastāv uzskats - kā tikko ķīnieši aizbrauktu, viss aizaugtu.4 Līdz ar visu minēto tik laika jautājums, kad attiecīgie reģioni no Krievijas paspārnes lēnām nonāks atpakaļ Ķīnas sastāvā. Iedzīvotāji pat neprotestētu, jo šā vai tā tur ir daudz ķīniešu, vai arī pārējie visi ir atkarīgi no Ķīnas labvēlības. Cilvēki ļoti labi apzinās, ka no Krievijas viņiem šādu atbalstu nesaņemt.
Diplomātiskajā dienas kārtībā šo jautājumu Pekina neizvirza, vismaz pašlaik. Esmu pārliecināts, ka to tā darīs tikai tad, kad nenovēršami būs tikai viens rezultāts un tas nebūs par labu Krievijai.
Tieši diplomātiskā komunikācija ir viens no vislielākajiem šī brīža Ķīnas trumpjiem. Tā neiecērtas, kad saņem kritiku, bet, visnotaļ ieturētā manierē sniedz savas pozīcijas izskaidrojumu. Tā cenšas komunicēt ar atsevišķu valstu iedzīvotājiem, veidojot viņu viedokli, atbilstoši Pekinas uzstādījumiem. Atkāpītei - izņēmums nav arī Latvija, kur Ķīnas vēstnieks visnotaļ bieži sniedz plaša apmēra intervijas atsevišķie plašsaziņas līdzekļiem.
Papildus iepriekš minētajam ļoti svarīgi ir tas, ka pretstatā daudzām valstīm, tajā skaitā ar Krievijai, Ķīnas ekonomikas rādītāji jau 2021.gada aprīlī uzrādījuši ļoti strauju kāpumu. Pārspējot prognozes, Ķīnas preču eksports uz ārvalstīm palielinājies par vairāk nekā 32%, bet importēto preču daudzums audzis par 43%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2011. gada. Tādējādi Ķīna arī turpmāk var sniegt savas “zīda cilpas” atbalstu. Jā, nepārklausījāties – “zīda cilpa”. Ikkatrai valstij, kura ir nokļuvusi šajā cilpā, no tās izrauties nav faktiski nekādu izredžu. Tā var formāli saglabāt savas valstiskuma regālijas, bet de facto visu noteiks Ķīna.
Lai cik ironiski nebūtu, Krievija pašlaik domā, ka tieši Ķīna ir tās lielākais sabiedrotais cīņā pret Rietumiem5. Jā, Ķīnai arī ar ASV ir nesaskaņas vairākos jautājumos, bet nedrīkstam aizmirst teicienu – mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs.
Atceroties iepriekš pausto, ka savulaik Krievijas impērija ir sagrābusi Ķīnas zemi un ka pašlaik Putina Krievija par šo smalkjūtīgi klusē, maz ticams, ka Ķīna uzskata Krieviju par savu draugu. Līdz ar to Ķīnas sadarbība ar Krieviju iespējama tikai tik tālu, cik tālu sakrīt abu valstu intereses.
Papildus, ja paturam prātā, ka gan Krievija, gan arī Ķīna cenšas kļūt par ietekmīgāko valsti, bet pirmā vieta ir tikai viena, maz ticams, ka jebkāda veida sadarbība būs ilgstoša un bez slēptiem nodomiem. Savukārt, ja paskatāmies pieejamos resursus, tad noteikti vairs nav vērts runāt par Krievijas un Ķīnas sadarbību, bet jārunā par Ķīnas un Krievijas sadarbību.
Morāle no šī visa – Baidens un Putins nav pārāk draudzīgi viens pret otru, bet pirmais šā vai tā uzskata par nepieciešamu brīdināt Putinu. Vai pēdējais ieklausīsies – grūti teikt, bet, ja neieklausīsies, tad dienas skaitītas. Ja skaitītas Putina dienas, tad arī Lukašenko gals klāt. Hmm, ja vēl atceramies, ka Ķīna savulaik neskopojās ar investīcijām arī Baltkrievijā!?
1 https://radiosputnik.ria.ru/20210617/bayden-1737440355.html
2 https://ndn.info/publikatsii/45073-sibir-podnebesnaya-pochemu-kitaj-pretenduet-na-rossijskie-territorii
3 https://www.vedomosti.ru/business/news/2018/03/07/752977-kitai-investirovat-30-mlrd
4 https://www.bbc.com/russian/features-49978027
5 https://meduza.io/feature/2021/04/06/rossiya-schitaet-kitay-soyuznikom-v-novoy-holodnoy-voyne-s-zapadom-no-eto-ne-vzaimno
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
