Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.

Lielas cerības ir uz vakcīnas izgudrošanu, kā tas ir ar parasto gripu, taču tik īsā laikā sabiedrībai drošu vakcīnu nav iespējams izgatavot pat, ja pie tās strādā gudrākie prāti un jaudīgākās mašīnas (datori) pasaulē. Taču pasaulē ir viena valsts, kas to jau esot izdarījusi, un tā ir nevis Ķīna, kur aizsākās Covid-19, bet gan Krievija.

Arvien vairāk manu līdzcilvēku uzskata, ka būtu jāļauj apgādāt pasauli ar Maskavā izstrādāto vakcīnu, kas, manuprāt, ir nekritiskas domāšanas sekas. Zemāk publicēšu pārdomas, kādēļ latviešiem un citiem pasaulē būtu jāpievērš mazāk uzmanības tam, ko saka Putina propagandas rupori „Russia Today”, „Sputnik” un citi.

Vai Maskava patiešām ir pierādījusi, ka vakcīna strādā? Vai Krievijas ārsti ir vakcinējušies? Vai visi Krievijas politiķi un diplomāti ir vakcinēti? Trīs nē! Pirmkārt, dati nav iesniegti Pasaules Veselības organizācijā. Otrkārt, publiski ir izskanējusi informācija, ka Krievijas ārsti nesaņems piemaksas par strādāšanu Covid-19 apstākļos, ja nepiekritīs būt par izmēģinājuma trusīšiem jaunajai vakcīnai. Treškārt, presē tiek ziņots, ka ar Covid-19 saslimst arī politiķi un diplomāti. Lieki piebilst, ka pašreizējie klīniskie pētījumi (izmēģinājumi) neatbilst nekādiem globālajiem standartiem.

Krievijas agresīvais spiediens uz vakcīnas izstrādi drīzāk bijis un ir politisks prestiža jautājums, nevis rūpes par Krievijas un visas pasaules cilvēku veselību. Maskavas galvenais mērķis ir par katru cenu būt pirmajai pasaulē, izstrādājot vakcīnu.

Lai saprastu, kādēļ tas tā bija, ir nedaudz jāapskatās vēsturē uz to, kā Kremļa cars Putins, novēršot uzmanību no iekšpolitiskām problēmām, sabiedrību cenšas noturēt grožos.

Putins savu politisko karjeru sāka vēl tad, kad pie varas bija Boriss Jeļcins, kurš izcēlās ar lielu alkohola patēriņu. Viņš pat bija piedzēries tikšanās laikā ar Bilu Klintonu. Tajā laikā Krievijā liela ietekme pār politiskajiem procesiem valstī bija oligarhiem, mafijai un specdienestiem. Parastā darba ņēmēji (working class) bija aizmirsti, pamesti novārtā. Cīnījās paši par sevi un skarbo realitāti.

2000.gada pavasarī Vladimirs Putins kļuva par Krievijas prezidentu, bet gadu iepriekš viņš vēl bija Krievijas Federālā drošības dienesta FSB vadītājs, bet pusgadu pirms kļūšanas par prezidentu viņa priekštecis Jeļcins viņu iecēla par premjerministru.

Tas bija periods, kad Krievijas sabiedrība bija sagrauta pēc 1998.gada finansiālās krīzes valstī, jo nebija vēl atguvusies no PSRS sabrukuma, tā neticēja ne Jeļcinam, ne Valsts domei, bet pirms gaidāmajam prezidenta vēlēšanām bija nepieciešama tās mobilizācija.

Maskavā viens pēc otra nogranda divi sprādzieni daudzstāvu mājās. Dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēki, pēc tam tika konstatēts, ka netālu no Krievijas galvaspilsētas bija paredzēts vēl viens sprādziens, kuru neizdevās realizēt. Vara tolaik paziņoja, ka pie teroraktiem ir vainīgi islāma kaujinieki no Ziemeļkaukāza – respektīvi, Čečenijas republikas. Ar to aizsākās Otrais Čečenijas karš. Daudzi Krievijas eksperti uzskata, ka tieši tā aizsākās Putina ēra mūsdienu Krievijā.

Putina pirmais termiņš ir raksturojams paralēli Čečenijas karam, „Kursk” atomzemūdenes traģēdijai kā varas koncentrēšanas periods, apzinoties sabiedrotos un pretiniekus. Lielā mērā sekmīgai prezidentūrai ir jāpateicas naftas cenas kāpumam 2000.gadu sākumā, kas ļāva sabiedrībai atgūt elpu. To arī var nosaukt par Krievijas ekonomiskās neatkarības atgūšanas periodu.

Pirms nākamā termiņa 2004.gadā pilnīgai varas koncentrēšanai Putina rokās bija nepieciešams tikt galā ar ietekmīgajiem Krievijas oligarhiem. Tādēļ par upuri krita bagātākais cilvēks visā valstī Mihails Hodorkovskis (naftas kompānijas „Jukos” īpašnieks). Sabiedrībai tika pasniegts, ka oligarhi ir krāpnieki un apzog valsti.

Putina otrais termiņš aizritēja ļoti augstu energoresursu cenu laikā, kad strauji tika palielināti budžeta tēriņi dažādām nozarēm un sektoriem. Daļa sabiedrība turpināja baudīt naftas dolāru pozitīvo ietekmi uz viņu labklājību, bet daļa dzīvot ilūzijā, ka viss ir labi un valsts pieslejas no ceļiem, kas tika stāstīts valsts piederošajos propagandas medijos.

Taču tā dēvētājai „uzvaras nācijai” bija nepieciešama arī neliela militāra rakstura uzvara, kas bija karš Gruzijā. Jāatzīmē, ka tas vairs nebija „it kā” Putina „nopelns”, jo konstitūcijas ierobežojumu dēļ 2008.gada maijā par prezidentu kļuva tuvākais Putina sabiedrotais vēl no 90. gadiem - Dmitrijs Medvedevs.

Globālā ekonomiskā krīze, un it kā liberālā Medvedeva nostāja pret 21.gadsimta izaicinājumiem lika no jauna noticēt sabiedrībai, ka valstī notiek pārmaiņas. 2009.gadā ar prezidenta gādību Krievijas pilsēta Skolkovo tika prezentēta kā Silīcija ielejas alternatīva Krievijā. Taču jāatzīst, ka tā arī bija tikai izkārtne, realitātē tā bija paredzēta sabiedrības apmuļķošanai, ka Krievija modernajās tehnoloģijās ir tikpat spēcīga kā Rietumi.

Paralēli tam aktīvi tika runāts par Maskavas un Vašingtonas attiecību restartu laikā, kad Baltā nama saimnieks bija Baraks Obama. Turpat netālu ēnā palikušais cars Putins nebija mierā ar to, ka Medvedevs kļūst arvien populārāks un varas vertikāle, kas tika būvēta iepriekšējos gados, tiek pakāpeniski izjaukta. Tādēļ tika pieņemts lēmums, ka saimniekam jāatgriežas Kremlī.

Tiesa, tas nebija tik viegls uzdevums, jo to izdarīt varēja tikai ar masveida vēlēšanu viltošanu. Vēlēšanas par neleģitīmām uzskatīja arī opozīcijas kandidāti, kuru pārstāvji vēlēšanu iecirkņos konstatēja virkni pārkāpumu. 2011.gada nogalē opozīcijas masveida protesti par vēlēšanu viltošanu tika brutāli apspiesti. Tikpat brutāli tika apspiesti protesti 2012.gada maijā vienlaikus ar Vladimira Putina inaugurāciju.

Pirmie divi gadi prezidentūras pēc atgriešanās savā krēslā Putinam bija visai sarežģīti – sabiedrība bija neapmierināta ar viņu, neskatoties uz masveida informatīvajām kampaņām par prezidenta cīņu ar koruptīvajiem apgabalu gubernatoriem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.

Taču tuvojās 2014. gada Ziemas olimpiskās spēles Sočos, kuram bija jābūt par centrālo notikumu visas pasaules sabiedrības acīs, ka Krievija ir supervara, kas spēj noorganizēt izcilus sporta svētkus. Visu šo pasākumu aizēnoja notikumi Ukrainā - demonstrācijas un vardarbīga miermīlīgo protestu apspiešana. Kremlis bija spiests reaģēt un aizsāka „zaļo vīriņu” kampaņu Krimā, drīz pēc tam anektējot to.

Tika uzsākts iebrukums Ukrainas austrumos, kur pašreiz valda Kremļa atbalstīts separātisks režīms. Krievijas propagandas kanālos prevalēja informācija, ka Ukrainu pārņem fašistisks režīms, kuru atbalsta Rietumi, Krimas atgriešanās tēvzemē ir vēstures taisnīgums un Krievijas karavīru nav Ukrainas austrumos.

Līdz ar karu Ukrainā Rietumu restarta ideja bija izsmelta. Opozīcija valstī apspiesta, un sabiedrība mobilizēta uz karu, jo Rietumi izvērsa plašas ekonomiskas un politiskas sankcijas pret Putina režīmu (Krievija tika izslēgta no G8). Sākās ekonomiskā lejupslīde, un sabiedrība tika gatavota jebkādam iznākumam. Taču uzkrātie naftas dolāri izglāba režīmu no sabrukšanas.

Ukrainas jautājums drīz vien palika otrajā plānā, un, lai uzkurinātās sabiedrības apetīte tiktu pabarota, Putinam bija jāiesaistās nākamajās afērās. Tas tika panākts ar iesaisti cīņā pret Islāma valsti (terorismu), atbalstot draudzīgo Asāda režīmu Sīrijā. Maskava negribēja zaudēt savu vienīgo jūras bāzi Vidusjūrā, kurai bija un ir stratēģiska nozīme. Pašreiz Putina cilvēki aktīvi iesaistās sarunās ar dažādiem cilšu grupējumiem „Arābu pavasara” skartajās valstīs, lai sekmīgāk nostiprinātu savu ietekmi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

Paralēli visiem ārpolitiskajiem procesiem prezidenta vēlēšanu ietekmēšana Amerikā, kas ir vesela raksta vērta, iekšpolitikā - gatavošanās nākamajām prezidenta vēlēšanām un kalti nākotnes plāni, kā Putinam saglabāt varu pār valstī notiekošajiem procesiem. 

2018.gada prezidenta vēlēšanas ir uzskatāmas kā kārtējais atskaites punkts mūsdienu Krievijas vēsturē, vēlēšanās tika pieļauta ārpussistēmas opozicionāra Aleksaja Navaļnija startēšana, taču tikpat ātri tā tika apturēta, jo pret viņu tika uzsākts kriminālprocess. Turpmākajos pāris gados tika pieņemti strikti regulējumi, kas pieļauj iespēju vērsties pret neatkarīgiem žurnālistiem, apsūdzot tos valsts nodevībā, vēršanās pret seksuālajām minoritātēm utt.

2020.gadā bija paredzēta grandioza parāde un svinības par godu Uzvaras dienas 75.gadadienai, taču Covid-19 pandēmija valstī ieviesa korekcijas. 9.maija balagāns Sarkanajā laukumā izpalika. Šāda korekcija režīmam, kas savu ideoloģiju ir uzbūvējis ap uzvaru Otrajā pasaules karā, ir nepieņemama, tādēļ Putins iesaistījās sacīkstēs ar pārējo pasauli par vakcīnas izgudrošanu.

Sabiedrība tika mobilizēta uz balsošanu konstitūcijas grozījumos, kas paredz Putinam amata saglabāšanu vismaz līdz 2036.gadam, - neskatoties uz pandēmiju, polittehnologi un balsojuma viltošana visu „sakārtoja”.

Protams, ārpussistēmas opozīcija nav apmierināta ar to, un vēršanās pret režīma visatļautību vislabāk izpaužas Habarovskas apgabalā, kur kopš jūlija ir nepārtraukti mītiņi pret Kremļa ielikto vietvaru. Masveida aresti un ārpussistēmas opozīcijas grupu vadītāju aresti tos nav mazinājuši.

Lai pierādītu sabiedrībai, ka režīms ir spējīgs ne tikai uz militāriem, bet arī zinātniskiem panākumiem, š.g. 11.augustā Krievijas propagandas mediji vērienīgi paziņoja, ka valsts zinātnieki ir izgudrojuši vakcīnu pret Covid-19 un tā jau ir reģistrēta. Pats Putins paziņoja, ka 12. augustā tiks uzsākta vakcīnas izmēģinājumu trešā fāze.

Sabiedrības iedrošināšanai Putins vienlaikus arī paziņoja, ka viena no viņa meitām ir jau vakcinējusies. Te gan būtu lieki piebilst, ka vadoņa ģimene Krievijā ir tabu tēma, un neviens pat īsti nezina, kā izskatās pieaugušās Putina meitas, zināms, ka viena ir saistīta ar medicīnas nozari un otra ar uzņēmējdarbību. Vakcīnas nosaukums ir “Sputnik V”. Izklausās pēc vēl vienas melu ziņas, kas publicēta kādā no „Sputniknews” vai „RT” medijiem.

Interesi par Krievijas izgudroto vakcīnu ir izrādījušas tikai dažas valstis, kurās valda analoģiski režīmi. Pat Pekina nav komentējusi Maskavas panākumus, jo skaidri apzinās, ka tas ir instruments informatīvajā karā ar mērķi gūt pārākumu informācijas gūzmā. Daudzi Krievijas ārsti un medpersonāls, kuriem pirmajiem piedāvāja vakcinēties pret Covid-19, atsakās būt par izmēģinājuma trusīšiem. Tie ir profesionāļi savā jomā un, redzot sistēmu no iekšienes, vislabāk arī apzinās un saprot, ka valsts nav spējīga uz ko tādu tik īsā laikā.

Bet tagad, kritiski apskatoties uz iepriekš rakstīto un to, kā Putins visus 20 gadus cenšas noturēt kontroli pār lielo valsti, manuprāt, nav nepieciešams vairāk skaidrot, ka izgudrotā vakcīna Krievijā ir viens vienīgs blefs. Tai nav zinātnisku pierādījumu – netiek dota vakcīnas formula, izmēģinājumi un to fiksēšana ir ārpus jebkādiem Pasaules Veselības organizācijas standartiem. Mums ir pieejama tikai informācija, ko atspoguļo Krievijas mediji.

Novērtē šo rakstu:

14
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...