Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Senajā teikā ir sacīts, ka Rīga nogrimšot, tiklīdz tā būšot gatava. Iespējams, ka pastāv vēl kāda cita noslepenota, atklātībai nepieejama teika, kurā tas pats teikts par Latvijas valstisko uzbūvi. Varbūt tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai par spīti simtkārtējiem visu iespējamo likumu grozījumiem šurpu turpu tiesiskums mūsu valstī paliktu puszaļa ābola līmenī.

Pēc 10. Saeimas atlaišanas daudzi lika cerības uz esošo, 11. Saeimu. Pirms pāris mēnešiem tika publicēts Eurobarometer pētījums par iedzīvotāju uzticību valdībai. Rezultāts? Nepilni 20% iedzīvotāji uzticas Saeimai. Valdība bauda tikpat vai precīzāk 17% iedzīvotāju uzticību. Tātad 80% neuzticas valdībai un Saeimai? Kaut kas te nevar būt pareizi. It kā taču vēlēja pareizi, bet iznākums nekāds. Varbūt ir kādi neatbilstoši un nepārdomāti likumi, kas pieļauj šādu absurdu situāciju? Precīzāk - varbūt kaut kas nav kārtībā ar Saeimas ievēlēšanas kārtību, no kuras tad izriet valdības sastāvs? Bet mēs taču galu galā runājam par tiesiskuma un reformu koalīciju. Tātad, ja šādi nepārdomāti likumi pastāvētu, tad taču Saeimai šo likumu sakārtošanai būtu jābūt tās prioritātei?

Saprotams, ka  nevar visu mainīt uzreiz. Vajag pamazām, visu pēc kārtas. Protams. Tāpēc nerunāsim par sīkām likumu nepilnībām un juridiskām niansēm, bet tikai par galveno un eksistenciāli nozīmīgo – vai vispār pati 11. Saeima  un esošā valdība kā tādas ir likumīgas un tiesiskas? Vai mums maz ir leģitīma valdība un Saeima? Ja nu nē? Varbūt šeit tad arī slēpjas iemesls instinktīvajai neuzticībai, ko izjūt 80% iedzīvotāju?

Lai to noskaidrotu, nav nepieciešams urbties cauri biezām likumu grāmatām. Viss nepieciešamais ir definēts pāris pantos Satversmē un uz tiem balstītajā Saeimas vēlēšanu likumā. Satversmes 6. pantā attiecībā uz Saeimas ievēlēšanu ir teikts:

“Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.”

Vienkārši un skaidri. Nākamais pants paskaidro iepriekšējā pantā  pausto attiecībā uz  proporcionalitātes jēdzienu:

“Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.”

Kā tas jāsaprot? Šo labāk varēs paskaidrot atzīti eksperti. Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks attiecībā uz Satversmes 6. pantu norāda, ka proporcionālas vēlēšanas nozīmējot tikai matemātiski godīgu mandātu sadali, nevis kandidātu pieteikšanas vai balsošanas kārtību un ka Satversmes 7. pants ir kā piezīme pie Satversmes 6. panta. Arī Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits piekrīt, ka Satversmes 6. pants prasot, lai vēlēšanu galarezultāts esot proporcionāls nodoto balsu skaitam.* 

Viss ļoti loģiski un matemātiski pareizi. Tātad, ja kāda partija iegūst vienu vietu Saeimā ar 1000 vēlētāju palīdzību, tad otra partija ar 2000 vēlētāju palīdzību iegūst... cik vietas? Jā, pareizi. Divas vietas. Protams, nevar matemātiski precīzi katru balsi uzskaitīt, jo var jau būt, ka par vienu balso 999 un par otru partiju 2001 vēlētājs. Un ne tikai varbūt, bet tā arī notiek. Tāpēc jau matemātiski pareiza rezultātu noapaļošana saprāta robežās arī pastāv. Līdz šim viss saprotami. Un Saeimas vēlēšanu likumam vajadzētu būt tikpat saprotamam un loģiskam.

Bet diemžēl šeit sākas nepatīkamā un nesaprotamā daļa. Katrs, ja ir tāda vēlme, var ieskatīties esošā Saeimas vēlēšanu likuma 29. - 42. pantos. Vai šis likums nodrošina proporcionalitāti, kura ir uzsvērta Satversmē un ir ne mazāk svarīga kā, piemēram, prasība pēc aizklātas balsošanas? Nemaz.

Šī likuma izpratne par proporcionalitāti ir kopsavilkumā tāda – 4 mēnešus (!) pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apskatās Iedzīvotāju reģistrā, cik balsstiesīgo ir deklarēti (!) tajā vai citā vēlēšanu apgabalā. Izejot no šiem datiem, katrā vēlēšanu apgabalā tiek noteikts nemainīgs (!) ievēlamo deputātu skaits. Nodot savu balsi vēlētājs drīkst jebkurā vēlēšanu apgabalā. Ārzemēs dzīvojošie tiek pieskaitīti Rīgas vēlēšanu apgabalam. Kopsavilkuma beigas.

Viss ir saprotami. Galu galā dzimtbūšana un klaušas ir jau atceltas. Katrs var brīvi pārvietoties un balsot, kur vēlas. Galu galā esam 21. gadsimtā, pārvietošanās ātrums ir liels. Taču – no kurienes gan CVK ir tik precīzas ziņas par patieso balsstiesīgo skaitu ārzemēs? Apšaubāmi. Latvijā vēlētājs ir deklarēts vienā apgabalā, dzīvo faktiski citā, strādā trešajā, varbūt arī atpūšas ceturtajā. Iespēju ir daudz. Nepārtraukti notiek ekonomiskā emigrācija, darbavietu maiņas utt. Nekas nestāv uz vietas. Izņemot vēlēšanu likumu.

Pēc vēlēšanām tiek saskaitītas balsis un attiecinātas uz iepriekš, t.i. pirms 4 mēnešiem noteiktajām deputātu vietām. Tātad vienalga, vai deklarētais iedzīvotāju skaits atbilst reālajam vai neatbilst vai iedzīvotāji šo 4 mēnešu laikā ir pārvietojušies uz citiem vēlēšanu apgabaliem jeb vispār ir emigrējuši, – tas netiek ņemts vērā. Cik balsstiesīgie ir balsojuši savā vēlēšanu apgabalā un cik ne – no tā nekas nemainās. Iepriekš noteiktās deputātu vietas ir kā akmenī iekaltas.

Līdz ar to, neveicot reālu deputātu vietu pārrēķinu atbilstoši jeb proporcionāli nodotajām balsīm, tiek klaji pārkāpts Satversmes 6. un 7. pantu proporcionalitātes jēdziens, un Saeimas vēlēšanas atbilstoši šim Vēlēšanu likumam nav demokrātiskas un tiesiskas, jo nenodrošina deputātu vietu sadali atbilstoši reālajam vēlētāju skaitam un nenodrošina matemātiski godīgu mandātu sadali.

Izveidojas paradoksāla situācija, ko ilustrē nākamais piemērs, kurš gan ir apzināti pārspīlēts, bet ilustrē vien to, ko pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums pieļauj.

Apgabalā A ir pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 50 000 iedzīvotāju un apgabalā B arī 50 000. Tātad apgabalā A būs tikpat deputātu vietu, cik apgabalā B. Ja reāli no B ir emigrējuši uz ārvalstīm 20 000 iedzīvotāju, bet ir deklarējušies joprojām Latvijā, un vēl 20 000 iedzīvotāju no B apgabala strādā, atpūšas un uzturas blakus esošajā A apgabalā un tur arī piedalās vēlēšanās, tad rodas šāda situācija: A maksimālais vēlētāju skaits ir 70 000 vēlētāju, bet B 10 000 vēlētāju. Ar 7 reizes atšķirīgu vēlētāju skaitu tiek ievēlēts vienāds skaits deputātu.

Ļaunākais ir tas, ka CVK ignorē šādu scenāriju vai tam līdzīgu. Visas novirzes no normas pašlaik tiek skaidrotas ar terminu “vēlētāju aktivitāte”. Tajā un tajā apgabalā ir, piemēram, 64% vēlētāju aktivitāte. Bet varbūt patiesībā aktivitāte tur ir 99% un vienkārši trešdaļa iedzīvotāju ir aizbraukuši vai balso citur? CVK to nezina, bet saskaita balsis, izdala “proporcionāli” uz iepriekš noteikto deputātu skaitu, nerēķinoties ar to, cik tad patiesībā tajā apgabalā reāli dzīvo vēlētāju, salīdzinot ar “plānoto”, un pasludina Saeimu par likumīgi ievēlētu.

Te varētu teikt – nu, labi, kas tur, mazas kļūdiņas varētu varbūt būt, bet nekas jau traks. Tad paskatīsimies uz 11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, kas publicēti CVK mājaslapā un aplūkosim reālu piemēru.

Latgalē balsoja 115 tūkstoši vēlētāju un Vidzemē 260 tūkstoši. No Latgales tika izvirzīti Saeimai 15 deputāti, bet no Vidzemes – 27. Tātad Latgalē katru deputātu ievēlēja ar 7,7 tūkst. balsu palīdzību, bet Vidzemē ar 9,6 tūkst. Kāpēc vidzemniekiem vajag 25% vairāk balsu par katru deputātu, lai izvirzītu to no sava apgabala Saeimai? Acīmredzams, ka deklarēto iedzīvotāju skaits Latgalē pilnībā neatbilst reālajai situācijai. Iedzīvotāji emigrē, bet CVK ietiepīgi turpina tos uzskaitīt nu gluži kā Gogoļa “Mirušās dvēseles” un piedēvēt šim apgabalam mistisku “proporcionālu” deputātu vietu skaitu Saeimai.  Kā šeit ar vienlīdzību? Nekā.

Tas atgādina pirms pāris gadsimtiem pastāvošo monarhijas un demokrātijas krustojuma modeli pilsoņu kara laika Francijā, kad katram augstmanim piederēja 2 balsis, bet “vienkāršajai tautai” 1 balss. Piedodiet, bet jūs, “Vidzemes prastā tauta”, ar savām balsīm esat par 25% nevērtīgāki kā Latgales “zilās asinis”. Un šis paradokss veidojas tieši šī nepilnīgā Saeimas vēlēšanu likuma dēļ, kurā ir ignorēta proporcionalitātes jēga un Satversme.

Ja vēlēšanas nebūtu nodrošinātas kā aizklātas, tad it kā uzreiz būtu skaidrs, ka ir pārkāpti jebkuri demokrātijas pamati. Bet proporcionalitāte? Tā ir ierakstīta Satversmes 6. panta blakus vārdiem – vienlīdzīgs un aizklāts.

Tātad vai varam uzskatīt, ka 11. Saeima un valdība ir leģitīmas un atbilstošas Satversmei? Varētu jau teikt – nu kas tur tāds, sīkums vien ir, un nekas jau liels nemainītos no tā, vai proporcionalitāti ievēro vai ne, un plus mīnus jau nekas dižs nemainītos. Dzīve nav matemātika un iespējams ir gan viens, gan otrs variants.

Šoreiz gan attiecībā uz pēdējām 11. Saeimas vēlēšanām, tikai apskatot Latgales un Vidzemes piemēru vien, ir acīmredzams, ka iznākums būtu citādāks, nekā tas ir pašlaik.

It kā nekas liels – plus mīnus pa kādai vietai Saeimā kādai partijai. Tad vēl arī nedaudz citi deputāti nekā patlaban. Ne jau visi, bet tikai daži. Nu labi, būtu viss tagad nedaudz savādāk. Būtu varbūt kāds cits ministrs, nedaudz cits portfeļu sadalījums. Tā ka plus mīnus viss kārtībā.

Taču, uztverot Satversmi un valsts pamatus kā plus mīnus, akceptējot Satversmei neatbilstoši ievēlētu Saeimu un valdību, kuras tiesiskais pamats ir plus mīnus, respektīvi šī pamata nav,  tā arī turpināsim dzīvot – plus mīnus.

Saeimā pirmajā lasījumā patlaban ir pieņemti kārtējie grozījumi, kas attieksies uz Saeimas vēlēšanu likumu. Izmaiņas paredz, ka balsot varēs tikai tajā vēlēšanu apgabalā, kurā vēlētājs ir pierakstīts. Tas nozīmē, ka tiks piemēroti pārvietošanās brīvības ierobežojumi. Citas izmaiņas nav paredzētas. Tas nozīmē, ka deputātu vietas joprojām netiks pārrēķinātas atbilstoši reālajai situācijai. Paliekam atkal pie tā paša puszaļā ābola, bez tiesiskas Saeimas un bez tiesiskas valdības.

* (Latvijas Vēstnesis, Jurista Vārds Nr.31 (574) Otrdiena, 2009. gada 4. augusts, “Valststiesību aktualitātes Bīriņu seminārā”).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...