Pudeles ēna pār Saeimu

Kāda spalvaina roka palīdzējusi rakstīt priekšlikumus ar mērķi novilcināt risinājumus, savukārt ierēdņi dažādās ministrijās radījuši darba grupas, kas mēnešiem apsprieda iespējamos grozījumus un lēma tos neatbalstīt, katram ierosinājumam kaut kā samazināt dzeršanu atrodot pretargumentu vai vismaz apšaubot šī priekšlikuma lietderību.

Alkohola ražotāju un tirgotāju lobiji dāsni apmaksājuši redzamas un mazāk redzamas kampaņas, kurās pierādīts, ka benzīntankos šoferi netīksmē novēršas no alkohola, bet viskija pudele blakus motoreļļai benzīntanka plauktā palīdz samazināt satiksmes negadījumu skaitu. Lauku uzņēmēji tikai tad varēšot izvērst savu ekonomiku, ja drīkstēšot dzīt kandžu un šmakovku pašu patēriņam, alkohola pasūtīšana internetā esot stiprinājusi Latvijas ekonomiku. 

Alkohola likumu skatot pirmajā lasījumā, vismaz daļa mediju un (īpaši) radio pamanīja un akcentēja dzeršanas postu Latvijā, nostājās skaidras valsts pusē, taču pēc tam pieklusa. Izskatās, ka sabiedrībā pieprasījums ierobežot alkoholismu, alkohola pieejamību un alkohola izraisītas slimības nav guvis atbalstu. Savukārt Finanšu ministrijā joprojām tiek lobēti zemi akcīzes nodokļi un zemas nodevas alkohola tirgotājiem (visi nodokļi, kas pretojas tautas nodzirdināšanai, Latvijā ir ievērojami zemāki nekā Lietuvā un Igaunijā, par Skandināviju nerunājot).

Vēl jāpiebilst, ka pavisam nedaudz alkoholisma mazināšanu lemts veikt ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, aizliedzot alkohola reklāmu televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos, šie grozījumi ir jau pieņemti otrajā lasījumā un patreiz netiek virzīti tālāk. 

Latvija kā valsts, kas nodzeras un izmirst

Visprecīzākajā veselības rādītāju apkopojumā – OECD valstu veselības pārskatā “Health at a Glance. OECD indicators” starp daudzām tabulām atrodams fakts, ka latvietim ir vismazākais paredzamais mūža ilgums starp ekonomiski attīstīto valstu iedzīvotājiem. Bērnam, kas šodien piedzimst Latvijā, paredzamais mūža ilgums ir 73.1 gads, un tas ir īsākais paredzamais laiks starp visām OECD valstīm. Japānā šis skaitlis ir garākais – 84.5 gadi. Alkohola patēriņš un īss mūžs korelē – Latvijas iedzīvotāju mūžu saīsina alkohols kā aknu bende, alkohols kā smadzeņu nāve, alkohols, kurš izraisa vēzi, alkohols pie stūres, alkohols makšķerniekam uz pirmā ledus (ledus vēl nav), alkohols gandrīz visu noslīkušo asinīs, alkohols māmiņas somiņā dzemdību nodaļā, alkohols bērnudārza audzinātājas skapītī, metilalkohols “točkā”.

OECD tabuliņu par alkohola lietošanu Latvijas Saeimas deputāti un ministriju ierēdņi nav redzējuši, nevēlas redzēt. Tie, kas rakstu nav aizvēruši, ierauga, ka Latvijas alkohola patēriņš ir 12.2 litri tīra alkohola uz vienu iedzīvotāju gadā, ieskaitot zīdaiņus, grūtnieces, musulmaņus un mūķenes. 

Tā kā alkohola rūpniecības lobiji tradicionāli cenšas novelt vainu uz veiksmīgo pārrobežu tirdzniecību, uzreiz jānorāda, ka šajā tabulā skatāmajā rādītājā šis patēriņš ir koriģēts. Tas, kas vēl būtu koriģējams – patēriņš būtu nedaudz jāpalielina par to daudzumu (ap 0,01–0.02 litri), ko Latvijas iedzīvotāji ir izdzēruši vai vismaz iegādājušies ārvalstīs.    

Lai gūtu pilnīgu priekštatu par alkohola patēriņu, pie reģistrētā alkohola patēriņa būtu jāsummē klāt vēl arī bezakcīzes – legāli mājražotā un īpaši nelegālā alkohola patēriņš, kurš pētījumā 2013. gadā aprēķināts 20,9% apjomā. Jāpieņem, ka sakarā ar politisko situāciju pēdējos gados nelegālā alkohola ievešana no Baltkrievijas un Krievijas ir ievērojami mazinājusies. Tomēr – pie 2021. gadā reģistrētā 12,1 l absolūtā alkohola gadā uz katru 15+ iedzīvotāju būtu papildus jāpieskaita vēl vismaz viens (pēc narkologu datiem – divi) litrs bezakcīzes alkohola. Pārvēršot litrus mililitros, varam izrēķināt, ka vidēji katrs 15+ Latvijas iedzīvotājs katru dienu vidēji izdzer 35 ml absolūtā alkohola (etilspirta).

Un vēl Lietuva alkohola patēriņa samazināšanā ir līderis, un OECD valstu veselības pārskatā citās tabulās ir skatāms, ka līdz ar alkohola patēriņu Lietuvā samazinājās pašnāvību un avāriju skaits, samazinājās hospitalizāciju skaits ar alkohola intoksikāciju un alkohola delīriju.

Jā – līdz 2020. gadam lietuvieši dzēra visvairāk no ekonomiski attīstītām valstīm, bet tad, kopš pandēmijas gados Kariņš un Pavļuts Latvijā deva zaļo gaismu alkohola tirdzniecībai internetā, Latvijā ievērojami alkohola patēriņš pieauga (patīk vai ne – saistībā ar pandēmiju, mājsēdi un alkohola tirdzniecību internetā Latvijā alkohola patēriņš no 2020. līdz 2022. gadam ir pieaudzis vismaz par 10%). 

Savukārt Lietuvas piemērs rāda, ka var un kā var alkohola patēriņu mazināt – samazināt pieejamību, celt alkohola akcīzi, izņemt alkoholu no benzīntankiem, norobežot tirdzniecības vietas lielveikalos un arī mazos pārtikas veikalos, nepārdot alkoholu svētdienās, samazināt pieejamību krogos, samazināt reklāmu, iznīdēt atlaižu sistēmu utt. Tas, ko varam no Lietuvas mācīties, – tikai vienlaikus veikta plaša un valstiska alkohola samazināšanas programma dod rezultātus.

Paredzētie labojumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir kosmētiski (tie izstrādāti pirms Hosams Abu Meri kļuva par veselības ministru, nešaubos, ka viņa virzīti labojumi būtu daudz konstruktīvāki un jaudīgāki), taču kaut nedaudz samazinātu dzeršanas postu, ja visi tiktu pieņemti. Jāteic, ka šie labojumi tikai nedaudz tuvinātu mūs Lietuvas likumdošanai, kas Lietuvā tiešām dzeršanu samazināja, alkohola izraisītu avāriju skaitu samazināja, ar alkohola pārmēra lietošanu saistītu noziegumu un nelaimes gadījumu skaitu samazināja, smagu saindēšanās gadījumu un pat intoksikācijas gadījumu skaitu samazināja. 

Latvijas likumdevējiem Hosama Abu Meri vadītā Veselības ministrija ieteikusi samazināt alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku, palielināt alkohola lietošanai vecuma slieksni no 18 uz 20 gadiem, liegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību ar distances līguma starpniecību fiziskām personām, liegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, ierobežot alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas pasākumus, nodrošināt papildus marķējumu alkoholiskajiem dzērieniem, liegt iegādāties alkoholu personām, kas jau ir reibumā, ierobežot alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas, ierobežot stipra alkohola tirdzniecību mazos plastmasas iepakojumos, pastiprināt administratīvo atbildību pārkāpumu gadījumos, bet, kas ļoti būtiski, gadījumā, ja Saeima pret alkohola lobiju izrādītos impotenta, – ļaut vietējām pašvaldībām ierobežot vai aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību dažādu pasākumu, izstāžu, koncertu u.c. laikā, kā arī ierobežot laiku, kurā ir atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus, aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību  konkrētās vietās un teritorijās. 

Atkārtošos – šie labojumi patiesībā ir kosmētiski, un neviens no tiem atsevišķi dzeršanas postu nemazina. Alkohola aprites mazināšanā viens puzles gabaliņš nekad nestrādā – vai nu liekam daudzus kopā, vai nav sasniegts rezultāts.

Nedaudz teorijas – Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka dzeršanas apjomus var samazināt tikai kompleksa valsts programma, kas ietver:

• informēšanu un izglītošanu;

• alkohola nodokļu ievērojama palielināšanu;

• alkohola pieejamības ierobežošanu ar uzsvaru uz ierobežojumiem sporta un kultūras pasākumos, skolu tuvumā, kā arī tirdzniecības laika un vietas ierobežojumiem (liegums tirgot alkoholu pārtikas veikalos un lielveikalos, ja nav nodalītas tirdzniecības vietas);

• stingru vecuma ierobežojumu noteikšanu alkohola iegādei un patēriņam, kā arī stingra šīs regulas kontrole; 

• stingru alkohola lietošanas ierobežošanu noteikšana autobraucējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, strādājošiem pie sarežģītām iekārtām, aviokompāniju darbiniekiem, militārpersonām, policistiem, glābšanas dienestu darbiniekiem, skolotājiem, valsts pārvaldes darbiniekiem un citu profesiju pārstāvjiem ar stingru šīs regulas kontroli (nulles tolerance!), nopietnu administratīvu un kriminālu atbildību šīs normas pārkāpšanas gadījumos;

• programmu apmaksa atkarību ārstēšanai un atbalstam.

Lielveikali kā visatļautības simbols un svētās govis

Viena no iespējām samazināt alkohola pirkumus ir norobežot alkohola tirdzniecības vietas. Latvijā ir otrādi – jebkurā Rimi, Maksimas un Lidl lielveikalā jebkuram pircējam nākas iziet caur alkohola stendiem, ja nu gluži ne caur stiprā alkohola stendiem, tad caur alus kastēm un plauktiem – noteikti. Tas jāveic vecākai kundzei, kurai vajadzīgā maize un piena produkti novietoti veikala tālākajā stūrī, tas jāveic māmiņai ar bērnu, un, pats par sevi saprotams, tas jāveic alkohola lietotājam. Vislabākos rezultātus Lietuva alkohola samazināšanā guvusi, nodalot alkohola tirdzniecību no pārtikas produktu tirdzniecības. 

Latvijas likumdevēji pat ar pušplēstu vārdu savos priekšlikumos par šādu normu nav ieminējušies (savulaik šīs normas ieviešana ir vairākkārt noraidīta, pateicoties lielveikalu, veikalu tīklu un dažādu tirgotāju organizāciju spiedienam).

Jau iztēlojos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, kurā grupa deputātu ieteiks dažus labojumus likumā par alkohola nodalīšanu no pārtikas precēm veikalā kā komisijas priekšlikumu. Cik skaļi pret šādu labojumu iestāsies un brēks lielveikalu asociācija, jo mēģinājums neļaut visiem pircējiem iet pēc maizes un piena caur alus un šņabja plauktiem, viņuprāt, būtu cilvēktiesību pārkāpums. Bet Tirgotāju biedrības pārstāvis ar asarām acīs aprakstīs mazo lauku veikalu sūro likteni, kuri iznīks, tiklīdz tiks veikts jebkāds (kaut viens) ierobežojums alkohola tirgošanā – veikalnieka bērni paliks bez maizes kumosa, bet ciema sievām pēc sāls un eļļas nāksies braukt uz novada centru četrdesmit kilometru attālumā.

Kāpēc ministriju ierēdņu organizētās darba grupas čakli pretojas jebkādai alkoholisma samazināšanai?

Kaut kādu iemeslu dēļ Latvijā iegājies, ka cilvēka laba dzīve un veselīgs mūžs, kustības, sports, veselīga ēdmaņa, šņabja mazdzeršana un nesmēķēšana ir veselības ministra problēma, ko pārējiem ministriem kopā ar ierēdņu pulku nepieciešams parādīt kā pārspīlētu vai ekonomiku graujošu. Tā nu sanāca darba grupas dažādās ministrijās, ierēdņi vienojās plašās un garlaicīgās diskusijās, kurās laipni piekrita lobistu viedoklim. Ministriem tika sagatavoti gari un glumi skaidrojumi, kāpēc neko un nemaz nevar un nedrīkst ierobežot.

Lasot ministru parakstītās atziņas, rodas iespaids, ka viss pārējais Ministru kabinets (izņemot Veselības ministriju) ir viens liels alus ezeriņš. 

Šo rindu autors iespēju robežās ir iedziļinājies – gan kuri ierēdņi ir gatavojuši šos alkohola industrijas advokatūras dokumentus, gan kuri izrādījuši pašiniciatīvu tautas nodzirdināšanā: uzvārdi tiks publicēti, tiklīdz Saeimas diskusijās radīsies nepieciešamība uzrādīt īstās sejas. Un, protams, katrs šis uzvārds tiks nosaukts vēstulēs valsts prezidentam un ministru prezidentei. 

Te nu tāds neliels atgādinājums Ministru kabinetam – kāpēc alkohola lietošana būtu mazināma, bet alkohola advokāti dažādās ministrijās nīdējami. 

Alkohola pārmēra lietošana valstij nodara reālu kaitējumu:   

• veselības risks. Alkohola lietošana rada aknu bojājumus, sirds slimības, vēža risku, iekšķīgās sekrēcijas slimības un garīgu traucējumu rašanos. Alkohola lietošana ir iemesls nelaimes gadījumiem, traumām un vardarbībai. Alkohols ir trešais vai ceturtais galvenais novēršamais nāves cēlonis – kā nu mēs analizējam dažādu slimību cēloņus;

• sociālās sekas. Alkohola lietošana rada negatīvas sociālās sekas: ģimenes traumas, vardarbību, negadījumus un noziedzību. Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme uz sabiedrības drošību un labklājību. Alkohola lietošana ir pamats lielai daļai darba nespējas lapu, agrīnai invaliditātei; 

• ekonomiskie zaudējumi. Alkohola lietošana rada ekonomiskus zaudējumus sabiedrībai, palielina veselības aprūpes izmaksas, samazina darba produktivitāti, rada kriminālizmaksas – vairums Latvijā izdarīto smago noziegumu veikti alkohola vai narkotisko vielu ietekmē;

• jauniešu un ģimenes aizsardzība. Smadzenes jaunam cilvēkam attīstās līdz 25 gadiem (pēc tam smadzenes lēnām sarūk, bet mūža beigas gaida demences noskaņās – autors te necenšas norādīt ne pats uz savu, ne uz alkohola lobistu vecumu grupu), jauniešiem līdz 25 gadiem smadzenes ir īpaši jutīgas pret alkohola lietošanu. Alkohola negatīvā ietekme biežāk novērojama gados jauniem cilvēkiem, jo 13,5% no visiem nāves gadījumiem 22 līdz 39 gadu vecumā ir tiešas alkohola lietošanas sekas. Alkohola lietošanas sekas ģimenē ir vardarbība un nevērība ģimenē, ļaunprātīga izturēšanās pret bērniem, vardarbība intīmo partneru starpā un bērnu problēmas, kas saistītas ar vecāku alkoholismu un pārlieku agrīnu alkohola lietošanas sākšanu. Bērniem alkoholiķu ģimenēs ir ievērojami sliktāki mācību rezultāti un sekmes; 

• sabiedrības normas un vērtības. Alkohola lietošana apdraud sabiedrības institūciju darbību. Alkohola lietošanas juridiskās sekas ir palielināta noziedzība, ceļu satiksmes negadījumi alkohola reibumā, pašnāvības, kā arī citas – ar tiesībaizsardzību un krimināltiesībām saistītas problēmas; 

• ilgtspējīga attīstība. Alkohola lietošana ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principiem, jo tā rada vides un sociālas problēmas. 

Ieteikumi prognozējamajiem stand-up priekšnesumiem Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē

Patiesībā es neticu, ka šonedēļ Alkoholisko dzērienu aprites likumu otrajā lasījumā sāks skatīt. Pieredze liecina, ka ierēdņiem un alkohola lobistiem atrodas simtiem ieganstu likuma skatīšanu atlikt uz īsāku vai garāku laiku.

Ja likumprojekta skatīšana tiks atlikta, šo rindu autors nākamnedēļ būs spiests rakstīt vēl vienu rakstu, materiālu par alkoholisma problemātiku man ir atliku likām. 

Neatkarīgi no tā, šonedēļ vai kādu brīdi vēlāk, gaidāms jautrs diskusiju laiks, kurā stand-up priekšnesumā uzstāsies

- benzīntanku asociācijas pārstāvji (“Atņemt tiesības benzīntankos tirgot alkoholu nozīmē negodīgu tirdzniecības konkurenci”, “Degvielas uzpildes stacijas patiesībā ir mazumtirdzniecības vietas, kurās cilvēki iegādājas alkoholu un desu, bet tikai atsevišķās reizēs – benzīnu vai dīzeļdegvielu”, “Visās valstīs, kur ir ierobežojumi alkohola tirdzniecībai benzīntankos, tauta pieprasa tos atcelt, bet parlaments noteikti šos ierobežojumus atcels tuvākajā laikā”),

- tirgotāji (“Neļaut alkoholu tirgot pēc 20.00 nedod nekādu ieguvumu alkoholisma mazināšanai, jo dzērāji iegādājas alkoholu ātrāk”, “Neļaut tirgot alkoholu svētdienā nozīmē atbalstīt nelegālo tirdzniecību”),

- garlaikoti ierēdņi, kuriem priekšniece norādījusi, ka ekonomikas, finanšu, zemkopības, kultūras, transporta jomām nevar būt nekā kopīga ar veselības ministrijas centieniem (“Statistika melo – noteikti zinu, ka Lietuvā/Krievijā/Čehijā dzer vairāk nekā Latvijā, tikai uzskaite viņiem ir sliktāka”, “Lielu daļu no mūsu patēriņa patiesībā nopērk un izdzer igauņi Valkā un Ainažos”),

- alkohola tirgoņi internetā (“Tā alkohola tirdzniecība internetā jau paredzēta tikai tādēļ, lai Wolt vai Bolt riteņbraucējs varētu atvest arī pudelīti alus pie restorānā pasūtītā šašlika un frī kartupeļiem”, tā kopējo alkohola patēriņu neietekmē”),

- cilvēktiesību aizstāvji (“Tās ir manas tiesības – piedzerties vai nedzert vispār”, “Aizliegt policistiem, ugunsdzēsējiem, militārpersonām un skolotājiem dzert darba vietā ir viņu cilvēktiesību pārkāpums”),

- pseidoekonomisti (“Nepirks mūsu legālajās tirdzniecības vietās, pirks točkās”, “Ja liegsim biznesu vietējiem alkohola tirgotājiem, ļaudis dzers kontrabandas šņabi”, “Neļausiet dzīt kandžu pašpatēriņam – dzīs tāpat – sev un arī kaimiņiem”). Esmu nolēmis šos valsts alkoholisma advokātus fotografēt un atstāt tautas piemiņā.

Mēs tuvākajā laikā redzēsim – kas patiesībā ir ieinteresēts Latvijas iedzīvotāju sliktā veselībā, traģiskā demogrāfijā, nacionālā depresijā un vispārnacionālā alkoholismā. 

Novērtē šo rakstu: