Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
čips
06.08.2019. 14:13»
precīzāk
Vislielākā kapitālvērtība ir pūcei (irbei, dzilnai , stārķim u.t.t.). Protams , ornitologam . Ja ... ir projeks
1969 gada rudens orkānā valsts mežos tika izgazti un nolauzti 14,4 milj. m³. Šajā vējgāzē lapu koki jau bija nometuši lapas, tāpēc tie cieta mazāk. Orkānā visizturīgākās bija jaunaudzes. Vidēja vecuma audzēs bija novērojama vējlauze, bet vecākās audzēs — vējgāze. Tas tādēļ, ka pieaugušajās audzēs stumbri ir resnāki un mehāniski izturīgāki, toties sakņu sistēma nereti jau ir cietusi no trupes.[6]
Meza kopējs '
21.07.2019. 19:26Muļķis ir Kerus, jo priekš putniem un kukainiem tiks atstati 10 lieli koki un 4 sausie koki
Mežainis
19.07.2019. 15:41»
Mekgiržs
Latviju varētu pārvērst par tuksnesi, tad Ozols ar Strīpnieku varētu rakt un pārdot smiltis
Taisnība! Jātnieku tāpēc atlaida, ka Gaujas nacionālajā parkā sāka veidot tuksnesi kopā ar ierēdni Ikaunieci maucot nost mizu dzīviem kokiem. Šis darbiņš esot izmaksājis 800 000.
Mekgiržs
16.07.2019. 06:35»
Gržimeks
Latviju varētu pārvērst par rezervātu, saimniecisko darbību pārtraukt, bet Ķerušs varētu dancodams sagaidīt ārvalstu tūristus, kas viņam turpinātu mest cepurē
Latviju varētu pārvērst par tuksnesi, tad Ozols ar Strīpnieku varētu rakt un pārdot smiltis.
VB
15.07.2019. 22:37»
Autoram
10/10
Jā!! Ja gribat dzīvot valstī, kur vispār nav putni - droši brauciet uz Vāciju. Tur nebūs, garantēju!
Gržimeks
14.07.2019. 20:28Latviju varētu pārvērst par rezervātu, saimniecisko darbību pārtraukt, bet Ķerušs varētu dancodams sagaidīt ārvalstu tūristus, kas viņam turpinātu mest cepurē.
no Jūrmalas
14.07.2019. 14:39Visu cieņu autoram, kas, lai Latviju nepārvēstos par celmu un krūmu zemi, nenoguris pašsaprotamas lietas skaidro LVM un VMD, kā arī mantkārīgajiem mežcirtējiem. Diemžēl Ozols un Gerhards ne tāties pretim sponsoru naudai.
Stārķiem nē
13.07.2019. 14:58Tas viss labi, bet nav atbildes - kā cīnīties ar mello stārķi? Manuprāt, mežu izciršana ir vienīgā metode, kā apkarot šo invazīvo sugu.
precīzāk
13.07.2019. 13:08Vislielākā kapitālvērtība ir pūcei (irbei, dzilnai , stārķim u.t.t.). Protams , ornitologam . Ja ... ir projeks .
OXO ohoho
13.07.2019. 11:43»
OXO
Vai vienreiz nevaretu saprast ka cilvekam biologiskais vecums 135-165g.bet sis nomirst pec 70-80g
Vai vienreiz nevaretu saprast ka vecie meži jau ir izcirsti,ja neskaita liegumus,rezervātus un atsevišķus privātos mežus.
OXO
13.07.2019. 11:10»
hmm
vai vienreiz nevarētu saprast ka priedei bioloģiskais vecums ir 350 gadi. mēs cērtam 100 gadīgus. Kura sabiedrība, ( jo mežš ir sabiedrība) var pastāvēt, ja tiek nogalināti visi pieaugušie un pēc jaunā projekta pat jaunieši. Dubrovskiu attopies un beidz diskreditēt meža izglītību...
Vai vienreiz nevaretu saprast ka cilvekam biologiskais vecums 135-165g.bet sis nomirst pec 70-80g.
lauķis
13.07.2019. 06:00»
hmm
vai vienreiz nevarētu saprast ka priedei bioloģiskais vecums ir 350 gadi. mēs cērtam 100 gadīgus. Kura sabiedrība, ( jo mežš ir sabiedrība) var pastāvēt, ja tiek nogalināti visi pieaugušie un pēc jaunā projekta pat jaunieši. Dubrovskiu attopies un beidz diskreditēt meža izglītību...
Prātīgs viedoklis.Es arī saku ka mežs sākas labi ja no 100 gadu vecuma.Mežs nav burkānu dobe,mežs ir vienots ekosistēmas daļa.
Arī cilvēks ir tikai šīs ekosistēmas daļa.Ir tikai divi varianti;vai nu dzīvo saskaņā ar dabu vai mirsti,tas ir tikai laika jautājums.
B.
13.07.2019. 04:38»
H.
Kaut kā pēdējā laikā man šitā zaļo ņaudēšana par visādām dzilnām, pūcēm, vilkiem un cūkām uzsit vēmienu. Nu takš attopieties vienreiz fanātiskie zaļie ekosistēmas sludinātāji, puse Latvijas izbraukuši un vēl puse uz koferiem, bet jūs te par pūcēm vilkiem un citiem susuriem. Ir jāsāk vienreiz izmantot...
Skaidrs, ka jāsāk izmantot šitā Latvijas daba, no kuras puse iedzīvotāji jau aizbēguši. Un jāsāk ar Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora atlaišanu, kurš nav baidījies atklāti pateikt, ka dabas vērtības Latvijā ir sliktā stāvoklī un samazinās.
"Latvijā mums ir tikai 11,54% īpaši aizsargājamu Eiropas nozīmes dabas teritoriju (NATURA 2000) no valsts kopplatības un tas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, turklāt ne visu sugu un biotopu pienācīgu aizsardzību iespējams nodrošināt pat nacionālajos parkos, liegumos un rezervātos. Starptautiska ekonomikas un vides ekspertu komisija (OECD) savā ziņojumā Latvijai uzsvēra, ka dabas aizsargājamajām teritorijām Latvijā “pastāvīgi trūkst gan cilvēkresursu, gan finanšu līdzekļu” (citāts no ziņojuma) un šai jomā ir jādara daudz vairāk. Regulāri dzirdam, ka tiek izcirstas alejas, pat dižkoki, apzināti postītas reto un aizsargājamo putnu ligzdas."
hmm
12.07.2019. 23:50vai vienreiz nevarētu saprast ka priedei bioloģiskais vecums ir 350 gadi. mēs cērtam 100 gadīgus. Kura sabiedrība, ( jo mežš ir sabiedrība) var pastāvēt, ja tiek nogalināti visi pieaugušie un pēc jaunā projekta pat jaunieši. Dubrovskiu attopies un beidz diskreditēt meža izglītību.
stādiņi netiek laupīšanas kārei līdzi
12.07.2019. 19:57»
uzpirkts
kārtējais zaļo raksts!Jābeidz muldēt par izciršanu, vajag runāt par to, ka tiek iestādīts katru gadu, pie tam stādi ir labāki nekā paši , kad apmežojas un tie arī aug ātrāk! Dabas draugiem sen laiks iet uz priekšu, nevis maalt vienu un to pašu visu laiku!Vienkārši piegriezies...
iet uz priekšu un izlaupīt vēl vairāk! Nav piegriezies?
>H.
12.07.2019. 19:54»
H.
Kaut kā pēdējā laikā man šitā zaļo ņaudēšana par visādām dzilnām, pūcēm, vilkiem un cūkām uzsit vēmienu. Nu takš attopieties vienreiz fanātiskie zaļie ekosistēmas sludinātāji, puse Latvijas izbraukuši un vēl puse uz koferiem, bet jūs te par pūcēm vilkiem un citiem susuriem. Ir jāsāk vienreiz izmantot...
esmu runājis ... purkšššš!
uzpirkts
12.07.2019. 18:49kārtējais zaļo raksts!Jābeidz muldēt par izciršanu, vajag runāt par to, ka tiek iestādīts katru gadu, pie tam stādi ir labāki nekā paši , kad apmežojas un tie arī aug ātrāk! Dabas draugiem sen laiks iet uz priekšu, nevis maalt vienu un to pašu visu laiku!Vienkārši piegriezies...
H.
12.07.2019. 18:33Kaut kā pēdējā laikā man šitā zaļo ņaudēšana par visādām dzilnām, pūcēm, vilkiem un cūkām uzsit vēmienu. Nu takš attopieties vienreiz fanātiskie zaļie ekosistēmas sludinātāji, puse Latvijas izbraukuši un vēl puse uz koferiem, bet jūs te par pūcēm vilkiem un citiem susuriem. Ir jāsāk vienreiz izmantot šitā Latvijas daba, lai cilvēkiem ir nauda makā, nevis pūces kokos. Esmu runājis un zinu ka man ir taisnība, tāpēc varat nekomentēt. Āksti.
un
12.07.2019. 17:15»
Carlos Chakhal
Kā Jūs pareizi atzīmējāt,"ja vien tas dobumains".Tik aimirsāt apņemties nodrošināt tos dobumus dzilnas vietā.Tušpirdiens no slikta uztura
sliktas izglītības
Carlos Chakhal
12.07.2019. 16:09»
Anonīmais Šakālis
Jāsāk padomāt, kā ornitologam ar zināšanām...
Kā Jūs pareizi atzīmējāt,"ja vien tas dobumains".Tik aimirsāt apņemties nodrošināt tos dobumus dzilnas vietā.Tušpirdiens no slikta uztura.
heisā,hopsā!
12.07.2019. 16:06Meža biznesmeņiem naudu vajag tagad,nevis kādreiz,kad tas koks būs izaudzis.Nu kā to nevar saprast!
aliments
12.07.2019. 15:50»
Statistika
CSP dati par izcirstajām platībām un krājām pa valdošajām koku sugām: 2014.g. - 108 841.2 ha, 2015.g. - 98 389,1 ha, 2016.g. - 101 830,7 ha, 2017.g. - 94 238,5 ha, 2018.g. - 106 493,9 ha
kļūdījos, priedei 101 gads, eglei 81 gads, bērzam 71 gads, bet vienalga kopējais vidējais ir krietni pārcirsts, ja rēķina pēc priedes vecuma vai egles vecuma. Nebiju tā aizdomājies
Statistika
12.07.2019. 15:22»
aliments
Latvijas meži aizņem 3,383 miljonus hektāru un klāj 52% valsts teritorijas. Cik zināms, tad ap desmit procentiem ir aizsargājamās teritorijas, kur netiek cirsts, tas būtu 338300 ha. Rēķinot tālāk, šobrīd egles ciršanas vecums 100 gadu, izdalot atlikušo platību uz simts gadiem sanāk 30447 ha, ko varētu...
CSP dati par izcirstajām platībām un krājām pa valdošajām koku sugām: 2014.g. - 108 841.2 ha, 2015.g. - 98 389,1 ha, 2016.g. - 101 830,7 ha, 2017.g. - 94 238,5 ha, 2018.g. - 106 493,9 ha.
aliments
12.07.2019. 15:02Latvijas meži aizņem 3,383 miljonus hektāru un klāj 52% valsts teritorijas. Cik zināms, tad ap desmit procentiem ir aizsargājamās teritorijas, kur netiek cirsts, tas būtu 338300 ha. Rēķinot tālāk, šobrīd egles ciršanas vecums 100 gadu, izdalot atlikušo platību uz simts gadiem sanāk 30447 ha, ko varētu nocirst vienā gadā. Te arī ir redzams vai tiek Latvijā pārcirsti meži vai nē. Ornitologs varētu sameklēt datus, kādā platībā tiek izcirsti meži Latvijā.
veciic
12.07.2019. 14:40»
Anonīmais Šakālis
Jāsāk padomāt, kā ornitologam ar zināšanām...
tā noteikti nav pūce, kas dzīvo tavā pēdējā palikušajā kokā, kuru neesi varējis pārdot
Anonīmais Šakālis
12.07.2019. 13:50Jāsāk padomāt, kā ornitologam ar zināšanām?
Pūce dzīvo arī atsevišķi stāvošā lielā kokā, ja vien tas ir dobumains. Mums laukos tā ir. Galvenais, lai tas dobumainais dižkoks nebūtu tuvu pie cilvēku mājām vai ražošanas objektiem. Pūce un cilvēki vienam otru netraucē, pat ja apkārt nocērt vidējos kokus un sastāda jaunus (vai ļauj izaugt).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
