Iesaki rakstu: 
No februāra amatu varētu atstāt Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce, kura nonākšana šajā amatā pirms trim gadiem notika, pateicoties viņa tobrīd ietekmīgā klasesbiedra, par Vienotības finansēm atbildīgā Edgara Jaunupa ietekmei, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pats Pūce no komentāriem atteicās. Tieši tāpat no komentāriem atteicās arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).
Pūces izredzes kandidēt uz satiksmes ministra amatu, kura kontekstā kopš Aivja Roņa paziņojuma par demisiju viņš piesaukts kuluāru sarunās, vairāki avoti partijā un valdībā Pietiek vērtējuši kā nelielas. Daļa Vienotības Saeimas frakcijas nebūšot gatava atbalstīt ar kādreizējo ietekmi zaudējušo Jaunupu saistīta cilvēka nonākšanu šajā saimnieciski ietekmīgajā amatā, lai gan šāda iesēja tikusi taustīta.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, drīz pēc jaunā gada tikusi plānota Pūces aizrotēšana uz kādas EM padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes vadību. Tomēr panākta vienošanās, ka valsts sekretārs no februāra pametīs savu amatu, neiedarbinot rotācijas mehānismu, ko paredz Valsts civildienesta likuma 37. pants. Pūce vairāk kā nedēļu slimoja, bet šobrīd plānojot izmantot atvaļinājumu. Ziņas par Pūces iespējamo aizrotēšanu uz Tūrisma attīstības valsts aģentūru informēti avoti Pietiek noliedza - runa bijusi par Centrālo statistikas pārvaldi vai Patērētāju tiesību aizsardzības centru, bet uz abiem piedāvājumiem Pūce reaģējis kā pazemojošiem.
Jau teju no pirmās ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) dienas amatā valdības kuluāros tika runāts par EM jaunās politiskās vadības neuzticēšanos valsts sekretāram, izskanēja pat aizdomas par viņa darbošanos ar Vienotību saistītu sponsoru labā, kas tomēr nekad nematerializējās pietiekamos pierādījumos, lai Pūce zaudētu amatu. Lai gan Pūces karjeras veidotājs Jaunups kopš 2011. gada rudens skaitās atstumts no Vienotības, īpaši pēdējos mēnešos izskan, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanu kampaņas tēriņiem, partijas saimnieciski domājošie līderi atkal sākuši ieklausīties viņa savulaik atvesto sponsoru interesēs. Avoti Vienotībā šonedēļ ar Pietiek dalījās apsvērumos, ka koalīcijas partnera Reformu partijas iecere atbrīvoties no Pūces diez vai tikšot atbalstīta, jo "nekas krimināls viņa darbībā nav atrasts". Arī pats Pūce vēl šonedēļ bija paudis apņēmību cīnīties par palikšanu amatā, un viņa pēkšņā piekāpšanās pamest amatu šajā ainā neiederas. Iepriekš izskanējušas prognozes, ka Pavļuta mēģinājums atbrīvoties no Pūces var izraisīt viņa paša demisiju vai Reformu partijas izstumšanu no valdības - kā tik ietekmīga tiek vērtēta EM valsts sekretāra politiskā un ekonomiskā aizmugure.
Jau neilgi pēc jaunās valdības apstiprināšanas EM gaiteņos un valdības kuluāros tika runāts, ka jaunais ekonomikas ministrs Pavļuts neuzticas valsts sekretāram un Pūcem "skatās uz pirkstiem", cenšoties padarīt caurspīdīgākus viņa lēmumus “zaļās enerģijas” naudas dalīšanā, kas Vienotības ministra laikā nostiprinājās kā politbizness. 2011. gada 16. decembrī Pūce no ministra Pavļuta bija saņēmis rīkojumu turpmāk ikreiz, pirms valsts sekretārs paraksta kādu lēmumu attiecībā uz “zaļās enerģijas” obligāto iepirkumu (par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu kādam uzņēmumam, par šo tiesību termiņa pagarināšanu vai atcelšanu utml.), par to informēt ministra biroju. Dažus mēnešus vēlāk kontekstā ar kādu kriminālprocesā pāraugušu dienesta izmeklēšanu par konkrētiem partiju sponsoriem piederošu zaļās enerģijas biznesu radās aizdomas, ka Pūce pieņēmis lēmumus "ar atpakaļejošu datumu".
Aizvadītās vasaras beigās Valsts policija uzsāka kriminālprocesu par trīs EM ierēdņu iespējamām nelikumīgām darbībām, 2011. gada nogalē nodrošinot fiktīvus slēdzienus par divu biogāzes elektrostaciju gatavību darbam. Lai gan kriminālprocesa ietvaros sākotnēji netika izvērtētas EM valsts sekretāra Pūces darbības, tās, kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, sekmējušas šādu lēmumu pieņemšanu. Uz kriminālprocesā vētīto dokumentu pamata tika pieņemts lēmums divām ar miljonāru Kisielu ģimeni tieši vai netieši saistītām firmām pagarināt valsts obligātā iepirkuma tiesības no divām biogāzes elektrostacijām Salienas pagastā un Bērzes pagastā, kuras, kā izrādās, nav bijušas gatavas darbam. Ja šie, iespējams, nelikumīgie lēmumi netiktu pieņemti, uzņēmumi zaudētu tiem dotās garantijas, ka valsts no tiem iepirks no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju, un tas tiem nozīmētu miljonos lēšamus zaudējumus.
Kisielu ģimene daudzus gadus ir bijuši regulāri ziedotāji dažādām varas partijām, kopumā kopš 2002. gada tām atvēlot 25 000 latu, rāda KNAB datubāze. Jevgenijs Kisiels vairāk ticis saistīts ar zaļo zemnieku ietekmi, bet viņa dēls Raimonds Kisiels 2006. gadā 2 500 latu ziedojis arī Jaunajam laikam. Tomēr oficiālie ziedojumi, kas ir salīdzinoši nelieli, neatspoguļo Kisielu ģimenes faktisko ietekmi uz politiķiem un viņu lēmumiem, kas tiek vērtēta kā daudz lielāka. Raimonds Kisiels ir arī viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem kopā ar Pūces karjeras virzītāju Edgaru Jaunupu.
Lēmumi par obligātā iepirkuma tiesību pagarināšanu ar Kisieliem saistītajām SIA Importex Group un SIA BIO Zelta Druva, par kuriem Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu, no EM abiem uzņēmumiem tika izsūtīti 2011. gada 22. decembrī, tas ir, gandrīz nedēļu pēc Pavļuta rīkojuma, ka par šādiem lēmumiem, pirms Pūce uz tiem liek savu parakstu, jāinformē ekonomikas ministra birojs. EM lietvedības sistēmā pie nosūtītajiem dokumentiem kā šo dokumentu reģistrācijas datums norādīts 22. decembris, noskaidroja Pietiek.
Vēlāk, 2012. gada 25. janvārī Pūce dienesta ziņojumā ministram skaidrojies, ka abi lēmumi faktiski esot pieņemti un reģistrēti 16. decembrī, tas ir - tieši dienā, kad Pavļuts izdeva rīkojumu par šādu lēmumu obligātu saskaņošanu ar savu biroju. Pūce dienesta ziņojumā skaidrojis, ka todien bijusi piektdiena un, tā kā bijis liels dokumentu apjoms, abi lēmumi uzņēmumiem izsūtīti 22. decembrī, kas arī norādīts kā dokumentu reģistrācijas datums. Neoficiāli bija zināms, ka Pūces darbības radījušas aizdomas par datumu sagrozīšanu, bet, uzskatot, ka pietiekama juridiska pamata rīkoties nav, EM politiskās vadības rīcība tam nesekoja, un valsts sekretārs savu amatu tobrīd saglabāja.
2011. gada 30. novembra vakarā Pietiek fiksēja, kā Vecrīgas restorānā Carpe Diem pie nomaļa galdiņa apspriedās Pūce, par Vienotības “kasieri” dēvētais Edgars Jaunups un Reformu partiju sašķēlušais Klāvs Olšteins, kurš bija iepriekšējā ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) padomnieks un tika uzskatīts par cilvēku, caur kuru EM kārtojami “zaļās enerģijas” jautājumi. Tas bija laiks, kad pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām kontrole pār EM slīdēja ārā no “Jaunupa grupas” rokām, apdraudot veco shēmu turpināšanos.
Iepriekš Latvijas Universitātes pasniedzējs, jurists Pūce EM valsts skeretāra amatā nonāca toreiz Jauno laiku (tagad Vienotību) pārstāvējušā ekonomikas ministra Arta Kampara laikā 2010. gada janvārī un bija par partijas "kasieri" uzskatītā Edgara Jaunupa bīdīts cilvēks. Pūces iebīdīšana EM vadībā radīja "Jaunupa klasesbiedru" apzīmējumu, jo viņi mācījušies gan vienā klasē, gan vēlāk studējuši vienā kursā augstskolā.
EM valsts sekretāra māte Dace Pūce 2011. gada augustā Vienotībai ziedoja 20 000 latu, bet brālis Jānis Pūce, kurš ir advokāts, - vēl 8 000 latu. 28 000 latu ir netipiski liela summa, ko miljonāru sarakstos neatrodama ģimene ziedo kādam politiskajam spēkam. Kad Pietiek Pūcem tolaik jautāja par naudas izcelsmi, viņš norādīja, ka ģimene to varējusi atļauties.
Jaunupu un Pūci saista arī attiecības ar tā dēvētās "Repšes biedrības" dibinātājiem, kuri finansiāli atbalsta Pūces dzīvesbiedres Zaigas Pūces dibinātās biedrību Ascendum projektus, liecina informācija šīs biedrības mājaslapā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
