Iesaki rakstu: 
Ar Ventspils mēra Aivara Lemberga finansējumu un ietekmi saistītā laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja - SIA Mediju nams aizvien nav izlēmusi, vai kļūt par a/s Dienas mediji akcionāru, no britu investoriem - Roulendu ģimenes iegādājoties mazākumu - 48,11% uzņēmuma Dienas mediji akciju. Pēc Mediju nams valdes priekšsēža Armanda Pučes Pietiek atzītā, sarunas par darījumu neesot noslēgtas, tās turpināšoties šā gada sākumā.
Pučes atbildēm uz Pietiek jautājumiem, kas noticis ar novembra vidū medijos plaši izskandēto Mediju nams interesi par konkurējošās izdevniecības Dienas mediji mazākuma akciju paketes pirkšanu, konkrētības pietrūka. Tomēr Puče uzsvēra, ka Mediju namu šis darījums interesējot, sarunas ar Dienas mediju mazākuma akcionāriem, britu investorus pārstāvošo Roulendu ģimeni šogad tikšot turpinātas.
„Viņi mums izteica priekšlikumu, mēs atbildējām ar pretpriekšlikumu, kā mēs redzam šo situāciju. Visas pārējās lietas skar tas, kas notiek dabā, svētki un ziema,” teica Puče, skaidrojot, ka sarunas par Roulendiem piederošo Dienas mediji akciju iegādi apsīkušas pagājušā gada nogalē.
Pučes vērtējumā šā gada sākumā sarunas tikšot turpinātas. No piedāvājuma kļūt par Roulendiem piederošā uzņēmuma Dienas mediji akciju īpašnieku Mediju nams pagaidām neesot atteicies.
Neoficiāli Mediju nams tiek saistīts ar Lemberga naudu, un neoficiāli ir arī izskanējis, ka aiz atlikušajām Roulendu ģimenei piederošajām Dienas mediju akcijām slēpjas ar Lembergu saistīta ietekme.
Dienas mediji mazākuma akciju iegādes darījumā, pēc Pučes teiktā, Mediju namu interesējot nevis laikraksts Diena, kas nesot „tādus zaudējumus, ka par to nav vērts runāt, bet citas lietas, kas ir šai akciju sabiedrībai – žurnāli, nekustamie īpašumi, tipogrāfija”.
Par to, ka Mediju nams apsver iespēju iegādāties Roulendu ģimenei piederošās Dienas mediji akcijas novembra vidū, sākoties tradicionālajai gada nogales abonēšanas kampaņai, paziņoja Puče. Savukārt Dienas mediju kontrolpaketes īpašnieks, ar apvienības Par labu Latvija līderi Aināru Šleseru saistītais uzņēmējs Viesturs Koziols toreiz uzsvēra, ka iespējamā mediju koncerna pārdošana Mediju namam viņam izraisot smīnu. Pučes izteikumus par Dienas mediji daļu iegādi Koziols nodēvēja par tādiem, kas nav nopietni uztverami.
Par Dienas mediju oficiālo kontrolpaketes īpašnieku Koziols kļuva šogad vasarā. Viņš Pietiek uzsvēris, ka ir panācis vienošanos ar Roulendu ģimeni par iespēju ar zināmiem nosacījumiem iegādāties arī atlikušās izdevniecības akcijas.
Pietiek neoficiāli zināms, ka bez Pučes vadītā Mediju nama par Dienas mediju akciju iegādi, iespējams, interesējas arī kādā ārvalstu mediju izdevniecība.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
