Pūce izvairās atklāt, cik nodokļu maksātāju naudas paredzēts iztērēt viņa reklāmām
PIETIEK17.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) izvairās atklāt, cik nodokļu maksātāju naudas paredzēts iztērēt apjomīgajai reklāmas kampaņai, kas formāli veltīta administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem, bet faktiski ir paša Pūces reklāmas kampaņa. Kā rāda Pietiek šodien publicētais deputātu pieprasījums un Pūces atbildes, viņš no reklāmas kampaņas tēriņu atklāšanas ir izvairījies pat šajā gadījumā, tā vietā minot tikai kampaņas un zvanu centra kopējās izmaksas.
Deputātu jautājumi par VARAM reklāmas kampaņu
Pēdējā mēneša laikā Latvijas medijos ar diezgan lielu intensitāti vērojama reklāmas kampaņa par reģionālās reformas nepieciešamību, kurā par labu reformai izsakās VARAM ministrs Juris Pūce.
Tāpat tiek reklamēts VARAM informatīvais tālrunis, kur varot saņemt atbildes par plānoto reģionālo reformu.
1.Kāds ir šīs kampaņas mērķis?
2. Kas ir reklāmas kampaņas mērķa grupa?
3. Cik liels ir kampaņas budžets?
4. Kādi mediju kanāli tiek izmantoti reklāmas izvietošanai?
5. Kāds ir reklāmas kampaņas periods?
6. Kuras reklāmas vai mediju aģentūras ir piedalījušās stratēģijas izstrādāšanā un mediju pirkšanā?
7. Vai ir kāda statistika par saņemtajiem zvaniem uz reklāmā norādīto informatīvo tālruni par zvanu skaitu un uzdotajiem jautājumiem? Ja tāda ir, lūdzu iepazīstināt deputātus ar to pilnībā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atbildes par administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - Ministrija) ir saņemts un izskatīts Latvijas Republikas Saeimas deputātu L. Liepiņas, D. Šmita, K. Sprūdes, J. Stepaņenko un A. Gobzema vēstule vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par Ministrijas īstenoto administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu. Informēju, ka iepriekš plānotu pasākumu dēļ nebūs iespējams 2019. gada 16. oktobrī sniegt atbildes mutvārdos, un vēstules turpinājumā sniedzu rakstiskas atbildes uz deputātus interesējošajiem jautājumiem.
1. Par informatīvās kampaņas mērķi un pamatojumu informēju, ka deklarācijas par A.K. Karina vadītā Ministru kabineta (turpmāk - MK) iecerēto darbību (turpmāk - Deklarācija) 223. punkts noteic, ka līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Ņemot vērā Deklarācijā norādīto laika termiņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) izstrādāja likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums” (turpmāk - likumprojekts), kas izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2019. gada 12. marta sēdē. Pēc tam Latvijas Republikas Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”. Savukārt Ministru kabinets 2019. gada 14. maijā izskatīja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” un MK 2019. gada 14. maija protokollēmumā Nr. 24., 23.§ par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” (turpmāk - MK protokollēmums) 2.3.apakšpunktā VARAM uzdots nodrošināt informatīvo kampaņu un komunikāciju ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmērā.
Lai nodrošinātu MK dotā uzdevuma izpildi, Ministrija uzsāka informatīvās kampaņas un komunikācijas aktivitāšu ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem īstenošanu. Saskaņā ar MK doto uzdevumu, kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas mērķi, procesu, sagaidāmajām izmaiņām, ieguvumiem, kā arī par iedzīvotāju iespējām iesaistīties reformas norisē.
2. Kampaņas ietvaros iecerēts informēt šādas mērķa grupas:
- tiešā mērķa grupa -Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus tieši skars administratīvi teritoriālā reforma;
- sekundārā mērķa grupa - Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus administratīvi teritoriālā reforma tieši neskar, bet kuriem būs viedoklis par notiekošo un kuri ar to aktīvi dalās.
3. Kampaņai 2019. gadā plānotais budžets atbilstoši apstiprinātajam prioritārajām pasākumam “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana” — informatīvai kampaņai un zvanu centram paredzēti pavisam 220 000 euro.
4. Reklāmas izvietošanai kampaņas ietvaros tiek izmantoti šādi mediju kanāli (uz 2019. gada 15. oktobri):
- radio reklāmas: Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Radio SWH, Radio SWH Plus, Radio SWH Rock, Radio Skonto;
- televīzijas reklāmas: Rīga TV24, TV3 un LNT.
Līdz 2019. gada 18. oktobrim ir plānots uzsākt kampaņu arī Latvijas televīziju (LTV).
Ministrija paralēli turpina informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, publicējot informāciju Ministrijas profilos sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, kā arī Ministrijas tīmekļa vietnē, kur izveidota īpaša administratīvi teritoriālās reformas sadaļa, un iejauts kalendārspar tikšanos ar iedzīvotājiem Latvijas reģionos, klātienē skaidrojot reformas mērķus, ieguvumus, sagaidāmās izmaiņas, un atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem. Ministrijā darbojas arī speciāla e-pasta adrese [email protected]. uz kuru jebkurš interesents var sūtīt savus jautājumus un ierosinājumus par administratīvi teritoriālo reformu.
2019. gada jūlijā informatīvās kampaņas ietvaros darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, uz kuru zvanot sev interesējošus jautājumus, viedokli vai priekšlikumus var izteikt jebkurš Latvijas iedzīvotājs. No 2019. gada 27. maija līdz 2. augustam saskaņā ar Saeimas un MK dotajiem uzdevumiem un Eiropas Vietējo pašvaldību Hartā noteikto norisinājās 30 konsultācijas ar apvienojamo pašvaldību domēm. Konsultācijas tika izziņotas arī publiski un tās varēja apmeklēt citi interesenti, ne tikai deputāti. Pavisam konsultācijas apmeklēja 1492 jeb 60% no visiem uzaicināto pašvaldību deputātiem, kā arī 349 citi interesenti, tostarp arī iedzīvotāji, mediju, NVO, uzņēmēju pārstāvji.2019. gada augustā tika uzsāktas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tikšanās ar iedzīvotājiem pašvaldībās, kuras skars administratīvi teritoriālā reforma. Līdz šim notikušas piecas tikšanās - Apē, Jaunpilī, Neretā, Kārsavā, Ērgļos -, un 2019. gada 16. oktobrī notiks sanāksme Skrundā. Nākamās tikšanās reizes notiks novembrī. Šajās sanāksmēs iedzīvotājiem tiek prezentēts reformas mērķis, ieguvumi, sagaidāmās izmaiņas, kā arī ir iespēja klātienē diskutēt par ar reformu saistītiem jautājumiem. Tikšanās tiek translētas arī sociālajā tiklā “Facebook”. Vidēji vienu tikšanas reizi līdz šim apmeklējuši 60-70 interesenti. Pavisam plānots organizēt aptuveni 70 šādas tikšanās, turpinot tās arī 2020. gadā.
Ministrijas pārstāvji regulāri apmeklē arī citu institūciju, pašvaldību un sabiedrības grupu organizētus pasākumus par administratīvi teritoriālo reformu, skaidrojot un diskutējot par reformas mērķiem, norisi u.c. ar to saistītiem jautājumiem. Piemēram, 2019. gada oktobrī Ministrijas pārstāvji ir apmeklējuši iedzīvotāju sapulces Garkalnes novadā un Nīcas novadā.
5. Reklāmas kampaņas periods 2019. gadā ir no 2019. gada jūlija, kad darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, līdz 2019. gada beigām.
6. Mediju kanālu izvērtējumu un rekomendācijas mediju plānošanai administratīvi teritoriālās reformas informatīvajai kampaņai izstrādāja SIA “DeepWhite”, ar kuru Ministrija 2019. gada 18. jūnijā noslēdza līgumu Nr. IL/48/2019 par komunikācijas plānu, izvērtējumu un informatīvajiem materiāliem.
7. Kopš zvanu centra darbības uzsākšanas 2019. gada jūlijā ir saņemti un atbildēti vairāk nekā 500 iedzīvotāju jautājumi par administratīvi teritoriālo reformu. Apkopojumu par iepriekšējā dienā un nedēļā saņemtajiem zvaniem, kā arī mēneša apkopojumu dažādos griezumos Ministrija regulāri saņem no zvanu centra pakalpojuma sniedzēja SIA “BPO Latvija”. Informēju, ka ik nedēļu Ministrijas sociālā tīkla “Facebook” profilā, kā arī citos mediju kanālos informē par saņemto zvanu statistiku.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
