Pūce izvairās atklāt, cik nodokļu maksātāju naudas paredzēts iztērēt viņa reklāmām
PIETIEK17.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) izvairās atklāt, cik nodokļu maksātāju naudas paredzēts iztērēt apjomīgajai reklāmas kampaņai, kas formāli veltīta administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem, bet faktiski ir paša Pūces reklāmas kampaņa. Kā rāda Pietiek šodien publicētais deputātu pieprasījums un Pūces atbildes, viņš no reklāmas kampaņas tēriņu atklāšanas ir izvairījies pat šajā gadījumā, tā vietā minot tikai kampaņas un zvanu centra kopējās izmaksas.
Deputātu jautājumi par VARAM reklāmas kampaņu
Pēdējā mēneša laikā Latvijas medijos ar diezgan lielu intensitāti vērojama reklāmas kampaņa par reģionālās reformas nepieciešamību, kurā par labu reformai izsakās VARAM ministrs Juris Pūce.
Tāpat tiek reklamēts VARAM informatīvais tālrunis, kur varot saņemt atbildes par plānoto reģionālo reformu.
1.Kāds ir šīs kampaņas mērķis?
2. Kas ir reklāmas kampaņas mērķa grupa?
3. Cik liels ir kampaņas budžets?
4. Kādi mediju kanāli tiek izmantoti reklāmas izvietošanai?
5. Kāds ir reklāmas kampaņas periods?
6. Kuras reklāmas vai mediju aģentūras ir piedalījušās stratēģijas izstrādāšanā un mediju pirkšanā?
7. Vai ir kāda statistika par saņemtajiem zvaniem uz reklāmā norādīto informatīvo tālruni par zvanu skaitu un uzdotajiem jautājumiem? Ja tāda ir, lūdzu iepazīstināt deputātus ar to pilnībā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atbildes par administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - Ministrija) ir saņemts un izskatīts Latvijas Republikas Saeimas deputātu L. Liepiņas, D. Šmita, K. Sprūdes, J. Stepaņenko un A. Gobzema vēstule vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par Ministrijas īstenoto administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu. Informēju, ka iepriekš plānotu pasākumu dēļ nebūs iespējams 2019. gada 16. oktobrī sniegt atbildes mutvārdos, un vēstules turpinājumā sniedzu rakstiskas atbildes uz deputātus interesējošajiem jautājumiem.
1. Par informatīvās kampaņas mērķi un pamatojumu informēju, ka deklarācijas par A.K. Karina vadītā Ministru kabineta (turpmāk - MK) iecerēto darbību (turpmāk - Deklarācija) 223. punkts noteic, ka līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Ņemot vērā Deklarācijā norādīto laika termiņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) izstrādāja likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums” (turpmāk - likumprojekts), kas izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2019. gada 12. marta sēdē. Pēc tam Latvijas Republikas Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”. Savukārt Ministru kabinets 2019. gada 14. maijā izskatīja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” un MK 2019. gada 14. maija protokollēmumā Nr. 24., 23.§ par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” (turpmāk - MK protokollēmums) 2.3.apakšpunktā VARAM uzdots nodrošināt informatīvo kampaņu un komunikāciju ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmērā.
Lai nodrošinātu MK dotā uzdevuma izpildi, Ministrija uzsāka informatīvās kampaņas un komunikācijas aktivitāšu ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem īstenošanu. Saskaņā ar MK doto uzdevumu, kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas mērķi, procesu, sagaidāmajām izmaiņām, ieguvumiem, kā arī par iedzīvotāju iespējām iesaistīties reformas norisē.
2. Kampaņas ietvaros iecerēts informēt šādas mērķa grupas:
- tiešā mērķa grupa -Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus tieši skars administratīvi teritoriālā reforma;
- sekundārā mērķa grupa - Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus administratīvi teritoriālā reforma tieši neskar, bet kuriem būs viedoklis par notiekošo un kuri ar to aktīvi dalās.
3. Kampaņai 2019. gadā plānotais budžets atbilstoši apstiprinātajam prioritārajām pasākumam “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana” — informatīvai kampaņai un zvanu centram paredzēti pavisam 220 000 euro.
4. Reklāmas izvietošanai kampaņas ietvaros tiek izmantoti šādi mediju kanāli (uz 2019. gada 15. oktobri):
- radio reklāmas: Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Radio SWH, Radio SWH Plus, Radio SWH Rock, Radio Skonto;
- televīzijas reklāmas: Rīga TV24, TV3 un LNT.
Līdz 2019. gada 18. oktobrim ir plānots uzsākt kampaņu arī Latvijas televīziju (LTV).
Ministrija paralēli turpina informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, publicējot informāciju Ministrijas profilos sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, kā arī Ministrijas tīmekļa vietnē, kur izveidota īpaša administratīvi teritoriālās reformas sadaļa, un iejauts kalendārspar tikšanos ar iedzīvotājiem Latvijas reģionos, klātienē skaidrojot reformas mērķus, ieguvumus, sagaidāmās izmaiņas, un atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem. Ministrijā darbojas arī speciāla e-pasta adrese [email protected]. uz kuru jebkurš interesents var sūtīt savus jautājumus un ierosinājumus par administratīvi teritoriālo reformu.
2019. gada jūlijā informatīvās kampaņas ietvaros darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, uz kuru zvanot sev interesējošus jautājumus, viedokli vai priekšlikumus var izteikt jebkurš Latvijas iedzīvotājs. No 2019. gada 27. maija līdz 2. augustam saskaņā ar Saeimas un MK dotajiem uzdevumiem un Eiropas Vietējo pašvaldību Hartā noteikto norisinājās 30 konsultācijas ar apvienojamo pašvaldību domēm. Konsultācijas tika izziņotas arī publiski un tās varēja apmeklēt citi interesenti, ne tikai deputāti. Pavisam konsultācijas apmeklēja 1492 jeb 60% no visiem uzaicināto pašvaldību deputātiem, kā arī 349 citi interesenti, tostarp arī iedzīvotāji, mediju, NVO, uzņēmēju pārstāvji.2019. gada augustā tika uzsāktas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tikšanās ar iedzīvotājiem pašvaldībās, kuras skars administratīvi teritoriālā reforma. Līdz šim notikušas piecas tikšanās - Apē, Jaunpilī, Neretā, Kārsavā, Ērgļos -, un 2019. gada 16. oktobrī notiks sanāksme Skrundā. Nākamās tikšanās reizes notiks novembrī. Šajās sanāksmēs iedzīvotājiem tiek prezentēts reformas mērķis, ieguvumi, sagaidāmās izmaiņas, kā arī ir iespēja klātienē diskutēt par ar reformu saistītiem jautājumiem. Tikšanās tiek translētas arī sociālajā tiklā “Facebook”. Vidēji vienu tikšanas reizi līdz šim apmeklējuši 60-70 interesenti. Pavisam plānots organizēt aptuveni 70 šādas tikšanās, turpinot tās arī 2020. gadā.
Ministrijas pārstāvji regulāri apmeklē arī citu institūciju, pašvaldību un sabiedrības grupu organizētus pasākumus par administratīvi teritoriālo reformu, skaidrojot un diskutējot par reformas mērķiem, norisi u.c. ar to saistītiem jautājumiem. Piemēram, 2019. gada oktobrī Ministrijas pārstāvji ir apmeklējuši iedzīvotāju sapulces Garkalnes novadā un Nīcas novadā.
5. Reklāmas kampaņas periods 2019. gadā ir no 2019. gada jūlija, kad darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, līdz 2019. gada beigām.
6. Mediju kanālu izvērtējumu un rekomendācijas mediju plānošanai administratīvi teritoriālās reformas informatīvajai kampaņai izstrādāja SIA “DeepWhite”, ar kuru Ministrija 2019. gada 18. jūnijā noslēdza līgumu Nr. IL/48/2019 par komunikācijas plānu, izvērtējumu un informatīvajiem materiāliem.
7. Kopš zvanu centra darbības uzsākšanas 2019. gada jūlijā ir saņemti un atbildēti vairāk nekā 500 iedzīvotāju jautājumi par administratīvi teritoriālo reformu. Apkopojumu par iepriekšējā dienā un nedēļā saņemtajiem zvaniem, kā arī mēneša apkopojumu dažādos griezumos Ministrija regulāri saņem no zvanu centra pakalpojuma sniedzēja SIA “BPO Latvija”. Informēju, ka ik nedēļu Ministrijas sociālā tīkla “Facebook” profilā, kā arī citos mediju kanālos informē par saņemto zvanu statistiku.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
