Publisko iepirkumu likums – pamats koruptīvām shēmām
Vjačeslavs Zeļonijs, jurists – iepirkumu speciālists20.06.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lopip
25.06.2021. 14:44Bija jau agrak pieturvietas vacu firmai euroAwk, kas tās uzstadija un uztureja oar savu naudu. Tagad izdomajuši izlaipit bidzeti
Andron Mc
21.06.2021. 18:11Pareizais jautājums ir - kāda mārrutka pēc rīdzinieki tos zagļus ievēl katru reizi?
Maigonis
21.06.2021. 13:32»
Ierēdņu armijas priekšā, mafija nervozi pīpē
Līdz šim neesmu sastapis nevienu valsts iestādījumu, kur nerēgotos acīmredzamas shēmas iedzīvotāju maku iztukšanai. Valsts kase tiek iztukšota ar likuma spēku, kas sen jau iestrādāts likumdošanā. Pamēģiniet atlaist korumpētu ierēdni, pirmkārt viņu sargā likums, otrkārt jāpierāda vaina, kas praktiski...
Nu vaina jāpierāda vienmēr. Kā tad tu biji iedomājies - ka var vainot ko patīkas nepierādot vainu. Cita lieta ka tiem kontrolētājiem pietrūkst kompetences to pierādīt. Vai ka procedūra ir tā sarežģīta, ka krāpjoties neko nevar iepirkt, pat darot visu godīgi.
Zeze
21.06.2021. 11:32Ko tur vispār runāt. Tāpat skaidrs, ka demokrātiskā sistēma ir sapuvusi.
Ierēdņu armijas priekšā, mafija nervozi pīpē
21.06.2021. 11:22»
Jānis
Dzirdēju, ka Salaspils sociālā dienesta vadītāja Iepirkumu likumu iztulko pa savam- apzvana pazīstamus uzņēmējus un palūdz pieteikties iepirkumā, nosaucot kādu cenu jānorāda, un jau zin kādu cenu piedāvās uzvarētājs
Līdz šim neesmu sastapis nevienu valsts iestādījumu, kur nerēgotos acīmredzamas shēmas iedzīvotāju maku iztukšanai. Valsts kase tiek iztukšota ar likuma spēku, kas sen jau iestrādāts likumdošanā. Pamēģiniet atlaist korumpētu ierēdni, pirmkārt viņu sargā likums, otrkārt jāpierāda vaina, kas praktiski nav iespējams, treškārt jāizmaksā milzīgas kompensācijas atlaišanas gadījumā, ja izdodas nokaunināt lai brīvprātīgi pamestu krēslu.
precīzi
21.06.2021. 10:14»
Iepircējs
Neviens likums neaizsargās, ja paši procedūras dalībnieki negribēs lai tas notiek godīgi
veroniku vai verandu atceraties? un godaprātu
Kas stulbaaks?
21.06.2021. 08:42Likums vai iepirkumu uzraudziibas birojs? Likums atljauj iekaartas pirkt peec pasuutiitaaja ieskatiem, pat noraadot firmu. IUB stulbeni to atbalsta. Augstaakaa tiesa nevis noraada, ka likums jaamaina, bet rada precedentu, ka likumu var arii neieveerot.
Iepircējs
21.06.2021. 07:31Neviens likums neaizsargās, ja paši procedūras dalībnieki negribēs lai tas notiek godīgi.
nu
21.06.2021. 04:57Izskatās, ka kādam bija sarunāts trekns pasūtījums, bet tad .. bāāāc .. atlaida sponsorētos lēmuma pieņēmējus un viss izjuka.
wow
21.06.2021. 01:49Aizstāt iepirkumus ar piedāvājumu loteriju! Cik naudas un laika ietaupītos!
Tiesu eksperts
21.06.2021. 00:26Tik vienkārša atbilde: "vajadzīgie" likumu top uz pasūtījuma pamata, apmaksāti un tos pieņem "par katru cenu" vajadzīgo personu interesēs.
Ir cits paņēmiens - likumus raksta pati iestāde "ērtākai lietošanai", tajā iestrādā bezatbildības elementus. Savulaik uzrakstīju projektu pēc pasūtījuma. Atbilde bija - labs likuma projekts, bet mums tāds (lasi: godīgs likums) neder. Mēs gribam tādu, kuru varam paši pielietot kā mums ērtāk.
Korupcija tiesās, iestādēs, to starp ministrijās un pašvaldībās plaukst un zeļ.
Ir likumi, kuros iestrādā obligātus noteikumus, bet nav tajā noteikts, kas notiks, ja šis pozīcijas nepilda, bet šādus likumus taisa nejēgas, kuri nesaprot, kas ir likums. Šāda rīcība var rasties arī ar nolūku.
Latvijā ierēdņiem nomenklatūra ir atņēmusi jebkādas tiesības, ko liek, to jādara. pamēģini neklausīt. Un te ierēdņi no tā paliek "tupi" un glupi, viņiem neaug smadzenes un profesionalitāte, aug vienaldzība, jo kukuļus ņem nomenklatūra, ierēdņi to redz, bet viņiem jāklausa , jāraksta tas, ko liek. Viņi dara ko liek, bet kukuļi nāk citu, nomenklatūras kabatās. Šādam darbam nav jēgas un brīnāmies, kas notiek Latvijā, apvainojam ierēdņus ar vienu olekti - ierēdņi ir stulbi, tādi un šādi nelieši. Tā rodas naida runa, apvainojumi.
man teiciens
20.06.2021. 21:53»
?
no kurienes pideram stakim ta maniakala tieksme karogus pluinit
patīk.Viņam nepatīk krāsa.
info
20.06.2021. 20:01Septembrī no Rīgas ielām pazudīs reklāmu stabi un stendi - tos nomainīs 460 jauni stendi un ekrāni. Izsolē uzvarējušā pretendenta – SIA “Visual Media” – iepriekšējā darbība - uzņēmēju grupa jau iepriekš palika parādā valstij nodokļus un nodevas.
--
Uzņēmuma “Visual Media” darbību var vērtēt kā agresīvu komercdarbību. Proti, paši uzņēmuma pārstāvji norāda, ka ar “Visual Media” zīmolu darbojas vairāki saistīti uzņēmumi, kuri atrodas vienā adresē, to valdes locekļi vai dalībnieki ir vienas un tās pašas personas – Reno Grīnbergs un Kristiana Otomera-Vītola. Proti, SIA “Visual Media” ir tikai viena no uzņēmumu grupas vai shēmas.
Piemēram, ar vienādu nosaukumu – SIA “Visual Media” – ir bijuši vismaz divi uzņēmumi. Viens no tiem ir likvidēts 2014. gadā, tam ir vairākkārt mainījušies dalībnieki, tostarp bijis arī Reno Grīnbergs. Pirms likvidācijas kā vienīgā dalībniece un valdes locekle iecelta Baltkrievijas pilsone, vienlaikus uzņēmumam bijis 467 080 eiro liels nodokļu parāds.
Teju pusmiljonu eiro lielais parāds ir dzēsts ar Valsts ieņēmuma dienesta lēmumu, iespējams, tādēļ, ka to nevarēja piedzīt. Līdztekus tam “Visual Media” nosaukumu ir pārņēmusi Grīnbergam piederošā SIA “PRO TV”. Vēl pirms neilga laika tai bija nodokļu parāds 10 061,55 eiro apmērā. Savukārt SIA “Visual Print” likvidācijas brīdī 2018.gada augustā ir bijis nodokļu parāds 21 974 apmērā.
Jānis
20.06.2021. 19:54Dzirdēju, ka Salaspils sociālā dienesta vadītāja Iepirkumu likumu iztulko pa savam- apzvana pazīstamus uzņēmējus un palūdz pieteikties iepirkumā, nosaucot kādu cenu jānorāda, un jau zin kādu cenu piedāvās uzvarētājs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
