Publicēts jaunais Latvijas visbagātāko cilvēku TOP 100, pirmie joprojām "AB LV bankas" īpašnieki
PIETIEK20.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien klajā nācis biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurs, kurā publicēts jaunais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts. Publicējam saraksta pirmo desmitnieku, kura augšgalā joprojām ir abi AB LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis.
1. (vieta iepriekšējā sarakstā - 1.) Oļegs Fiļs – 299 miljoni eiro (salīdzinājumā ar pagājušo gadu +64 miljoni eiro)
Nu jau trešo gadu pēc kārtas bagātākais Latvijā ir bankas ABLV lielākais akcionārs (caur SIA OF Holding), kuram piederošā banka pērn bija trešā pelnošākā kredītiestāde Latvijā aiz Swedbank un Rietumu bankas, nopelnot 43,7 miljonus eiro.
2. (2.) Ernests Bernis – 296 miljoni eiro (+64 miljoni eiro)
Tāpat kā viņa kompanjons un šī saraksta līderis, arī šis kungs jau trešo gadu pēc kārtas stabili ir otrais bagātākais cilvēks Latvijā, par ko tāpat var pateikties iespaidīgajam savas ABLV bankas akciju paketes vērtības pieaugumam. Otrs lielākais ABLV bankas līdzīpašnieks (caur SIA Cassandra Holding Company) arī saņēmis 10 miljonu eiro lielas dividendes.
3. (3.) Leonīds Esterkins – 256 miljoni eiro (+114 miljoni eiro)
Dz. 1954. gada 7. novembrī
Arī šis baņķieris, Rietumu bankas akcionārs (33,12%), neiztrūkstoši ir miljonāru saraksta galvgalī - jau otro gadu pēc kārtas trešais, un iespaidīgo īpašumu kopvērtības pieaugumu arī viņam nodrošina bankas tirgus vērtības kāpums. Tāpat kā kolēģi viņš atrodams Latvijas pelnošāko uzņēmēju saraksta augšgalā un pērn saņēmis arī prāvas dividendes, tiesa, četras reizes mazāk nekā abi saraksta līderi.
4. (5.) Arkādijs Suharenko – 131 miljons eiro (+58 miljoni eiro)
Otrs lielākais Rietumu bankas pašmāju līdzīpašnieks ar 17,34% akciju ar katru gadu pakāpjas miljonāru sarakstā nedaudz augstāk un arī dividendēs par pagājušo gadu saņēmis 1,258 miljonus eiro.
5. (4.) Arnis Riekstiņš – 80 miljonu eiro (bez izmaiņām)
50% bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādes kompānijas Mikrotīkls kapitāldaļu īpašnieks šogad sarakstā mazliet zemāk, turklāt viņa kapitāldaļu paketes vērtējums Laika stara skatījumā nav mainījies, lai gan uzņēmums audzējis gan peļņu, gan apgrozījumu.
6. (6.) Valērijs Maligins – 68 miljoni eiro (-3 miljoni eiro)
Jau otru gadu pēc kārtas farmācijas kompānijas Olainfarm vadītājs un lielākais īpašnieks turpina kāpt bagātāko cilvēku sarakstā augstāk, lai gan uzņēmuma peļņa nedaudz samazinājusies un apgrozījums audzis vien par 4%.
7. (9.) Justs Nikolajs Karlsons – 64 miljoni eiro (+4 miljoni eiro)
Bergu dzimtas nekustamo īpašumu apsaimniekotājs caur kompānijām Omnium, Omnium Invest un Omnium Plus turpina uzlabot savas pozīcijas bagātāko Latvijas cilvēku sarakstā, lai gan nav ne lielāko pelnītāju, ne lielāko dividenžu saņēmēju vidū.
8.-9. (7.-8.) Josifs Apts – 58 miljoni eiro (-6 miljoni eiro)
Farmācijas holdinga Repharm 50% īpašnieks, kuram caur holdingu pieder arī puse no zāļu lieltirgotavas Recipe Plus un aptieku tīkla Sentor Farm (Mēness aptiekas).
8.-9. (7.-8.) Vadims Telica – 58 miljoni eiro (-6 miljoni eiro)
Otru 50% Repharm īpašnieks tāpat kā kompanjons ir gan Latvijas bagātāko cilvēku, gan lielāko pelnītāju sarakstu veterāns. Medikamentu tirgošana Mēness aptiekās pērn piedzīvojusi 6,9% pieaugumu, bet zāļu vairumtirgotāja Recipe plus apgrozījums audzis par 3%.
10. (11.) Jānis Zuzāns – 57 miljoni eiro (+9 miljoni eiro)
Dz. 1957. gada 16. septembrī
Bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā iekļuvis azartspēļu biznesa pārstāvis, kuram piederošais laimētavu Fēnikss īpašnieks Alfor turpina kļūt vērtīgāks jau otru gadu pēc kārtas.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
