Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen portālā Delfi bija publicēts Jūsu viedoklis „Kārlis Krastiņš: Kā nodrošināt godīgu konkurenci ES aviācijā?”. Rakstā Jūs analizējāt nacionālās kompānijas ASAir Baltic Corporation darbību un izteicāt viedokli par to, cik pamatots un nepieciešams bija Latvijas valsts atbalsts šai sabiedrībai. Uzsvars tika likts uz ASAir Baltic Corporation  un Rīgas Starptautiskās lidostas līdz šim veiksmīgo „navigēšanu” (kā Jūs to nosaucāt) šajā sarežģītajā telpā.

Arī iepriekšējā gadā Jūs publicējāt rakstu Delfi „Kārlis Krastiņš: Kādēļ attīstīta aviācija Latvijai ir vitāli svarīga?”. Šajā rakstā Jūs veltījāt lielu uzmanību Rīgai un Rīgas starptautiskajai lidostai, tās izaugsmei un izteicāt viedokli, ka Latvijas aviācijas izaugsmi ierobežojošais faktors ir AS Air Baltic Corporation, kuras kā aviokompānijas attīstību kavē akcionāru tiesvedības, tai skaitā Latvijas tiesu sistēma.

Kā var secināt no pieejamās informācijas, tad Jūs un Jūsu vadītā Prudentia pirmo reizi ar aviāciju nopietni sastapāties, kad 2011.gadā sākāt sniegt stratēģiskās konsultācijas Latvijas valdībai AS Air Baltic Corporation jautājumos. Jūs konsultējāt Latvijas valdību un AS Air Baltic Corporation gan akcionāru jautājumos, gan arī ar finansēšanu saistītajos jautājumos. Par to saņēmāt ievērojamu atlīdzību. Cik var noprast, ievērojamu atlīdzību saņemat arī joprojām.

Tomēr, no vienas puses, Jūs vainojat AS Air Baltic Corporation Latvijas aviācijas izaugsmē, no otras puses slavējat šo kompāniju tieši par to, ka tai Latvijas valsts ir devusi naudu atbalstam. Devusi naudu tieši tādēļ, ka Jūs tā esat ieteikuši. Un par šiem padomiem no šīs pašas kompānijas AS Air Baltic Corporation Jūs saņemat atlīdzību. Nezinu, cik lielu, bet iespējams, ka ik mēnesi 70 000 eiro un kopā par šo laika periodu jau 2,4 miljonu eiro lielu atlīdzību. Piekritīsiet, ka summa ir ļoti liela, bet rezultāts sabiedrībai īsti nav saprotams.

Šodien Jūsu konsultētajai AS Air Baltic Corporation ir tiesvedības gan ar Lietuvas aviokompāniju FlyLAL, gan ar Maskavas Invest bank, un nu jau ir pat lēmumi par aktīvu arestēšanu daudzu desmitu miljonu prasībās. Arī daudzsološie labie finanšu rādītāji AS Air Baltic Corporation faktiski ir tikai valsts atbalsta dēļ un tādēļ, ka iepriekšējo kreditoru prasības pret AS Air Baltic Corporation  ir kādā nezināmā veidā nacionalizētas, tās valsts nodevusi pašam AS Air Baltic Corporation, un tās pēc būtības vairs nav jāmaksā.

Tādēļ tieši saistībā ar šo situāciju, rodas vairāki loģiski jautājumi, uz kuriem es lūdzu Jūsu atbildes:

1. vai Prudentia joprojām saņem atlīdzību no Latvijas valsts vai AS Air Baltic Corporation? Vai šī atlīdzība sastāda 70 000 eiro mēnesī un par šo laiku kopā jau sasniedz 2,4 miljonus eiro?

2. vai Latvijas valsts atbalsts AS Air Baltic Corporation bija nepieciešams arī tādēļ, lai AS Air Baltic Corporation  spētu samaksāt Prudentia atlīdzību? No kādiem avotiem AS Air Baltic Corporation ir spējīgs maksāt šo ievērojamo atlīdzību?

3. kādēļ, Jūsuprāt, AS Air Baltic Corporation kā profesionālai avio kompānijai ir nepieciešamas Prudentia konsultācijas finansēšanas jautājumos, ja AS Air Baltic Corporation galveno finansējumu ir nodrošinājusi Latvijas valsts atbalsta veidā un ar akcionāriem saistītas kompānijas? Vai AS Air Baltic Corporation un Latvijas valdība ir nespējīgi paši izlemt jautājumu par Latvijas valsts atbalsta piešķiršanu AS Air Baltic Corporation, sevišķi ņemot vērā faktu, ka Latvijas valsts pati ir lielākais akcionārs šajā sabiedrībā?

4. Jūs atsaucaties uz Latvijas tiesu sistēmas nepilnībām. Tādēļ jautāšu, kādēļ Jūsu ieteiktā „shēma” 2011.gadā, par ko Prudentia arī saņēma ievērojamu atlīdzību, jau sākotnēji ietvēra valsts atbalsta nepieciešamību AS Air Baltic Corporation un vienlaicīgi daudzās paredzamās tiesvedības? Vai tas notika tādēļ, lai Prudentia pēc iespējas ilgāk paliktu „pie siles”?

5. vai Prudentia ir ieteikusi Latvijas valdībai attīstīt arī reģionālās lidostas, piemēram, Liepājas, Jūrmalas, Ventspils vai Daugavpils lidostas? Kāpēc ne?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...