Provizoriskie vēlēšanu rezultāti: vienota tendence valstī grūti saskatāma
PIETIEK02.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Centrālajai vēlēšanu komisijai ar lielām grūtībām un kavēšanos publiskojot pašvaldību vēlēšanu provizoriskos rezultātus, kļūst skaidrs, ka vienota tendence kopā visā valstī ir grūti saskatāma. Publiskojam pašlaik zināmos rezultātus lielākajās pašvaldībās, kuri dienas gaitā tiks papildināti un precizēti.
Cēsu novads: Vienotība - 39,89%, Latvijas Zaļā partija - 29,7%, Latvijas Zemnieku savienība - 9,11%, Nacionālā apvienība - 8,5%, Vidzemes partija" - 7,05%.
Daugavpils: Saskaņas centrs - 23,02%, Jāņa Lāčplēša Latgales partija - 22,79%, Attīstības partija - 10,25%, Alternative - 10,18% Sociālā Taisnīguma partija/Tautas kontrole - 8,37%, Daugavpils - mana pilsēta - 5,86%, Daugavpils atdzimšana - 5,58%.
Garkalnes novads: Saskaņas centrs - 22,5%, Latvijas Zemnieku savienība - 21,49%, Vienotība - 17,02%, Latvijas Zaļā partija - 15,18%, Reģionu alianse - 14,61%, Nacionālā apvienība - 8,56%.
Gulbenes novads: Reģionu alianse - 36,74%, Latvijas Zemnieku savienība - 26,7%, Vienotība - 23,39%, Nacionālā apvienība - 5,15%.
Jēkabpils: Jēkabpils Reģionālā partija - 31,63%, Latvijas Zaļā partija - 16,84% balsu un divi mandāti Latvijas Zaļajai partijai, Vienotība - 10,66%, Latvijas Zemnieku savienība - 8,13%, Nacionālā apvienība - 7,53%.
Jelgava: Andra Rāviņa Zaļo un Zemnieku savienība - 40,1%, Saskaņas centrs - 20,62%, Nacionālā apvienība - 10,22%, Reģionu alianse - 10,17%, Vienotība - 9,69%.
Jelgavas novads: Ziedoņa Caunes Zaļo un zemnieku savienība - 37,7%, Vienotība - 18,95%, Nacionālā apvienība - 14,85%, Saskaņas centrs - 11,05%, Reģionu alianse - 10,18%, Reformu partija - 5,68%.
Jūrmala: Gata Trukšņa Zaļo un zemnieku savienība - 35,85%, Saskaņas centrs -17,18%, Vienotība - ar 8,78, Tev, Jūrmalai - 8,68%, Nacionālā apvienība - 6,23%.
Kuldīgas novads: Kuldīgas novadam - 64,12%, Vienotība - 11,79%, Zaļo un zemnieku savienība - 10,55%, Nacionālā apvienība - 8,39%.
Liepāja: Ulda Seska Liepājas partija - 37,06%, Jāņa Vilnīša Reformu partija - 30,42%, Saskaņas centrs - 16,88%.
Limbažu novads: Zaļo un zemnieku savienība - 28,33%, Vienotība - 25,9%, Reģionu alianse - 12,76%, Vidzemes partija - 11,72%, Reformu partija - 11,08%.
Madonas novads: Vienotība - 32,14%, Nacionālā apvienība - 12,42%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un Tautas kontrole - 10,25%, Vienoti Latvijai - 6,48%, Politiskā partija Izaugsme - 6,04%.
Mārupes novads: Latvijas Zemnieku savienība - 28,05%, Reģionu alianse - 16,86%, Saskaņas centrs - 14,34%, Vienotība - 10,48%, Nacionālā apvienība - 10,86%, Latvijas Zaļā partija - 9,01%, Apvienība Iedzīvotāji - 6,85%.
Ogres novads: Ogres novadam - 32,26%, Nacionālā apvienība un Latvijas Zemnieku savienība - 28,05%, Saskaņas centrs - 10,23%, Latvijas Zaļā partija - 9,18%, Apvienība Iedzīvotāji - 8,12%, Vienotība" - 6,32%.
Rēzekne: Aleksandra Bartaševiča Saskaņas centrs - 48,34%, apvienība Latgales partija, Nacionālā apvienība, Reformu partija, Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība - 15,92%, Vienoti Latvijai - 8,14%, Vienota Rēzekne - 5,8%, Alternative - 5,64%.
Rēzeknes novads: Vienotība, Reformu partija, Latgales partija, Nacionālā apvienība - 37,72%, Saskaņas centrs - 33,69%, Zaļo un zemnieku savienība - 16,7%, Alternative - 10,23%.
Rīga: Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai - 58,54%, Nacionālā apvienība - 17,86%. Vienotība - 14,13%.
No Saskaņas centra/Gods kalpot Rīgai ievēlēti Nils Ušakovs, Andris Ameriks, Dainis Turlais, Eiženija Aldermane, Vjačeslavs Stepaņenko, Valērijs Petrovs, Vadims Baraņņiks, Jefimijs Klementjevs, Irina Vinnika, Maksims Tolstojs, Mihails Kameņeckis, Oļegs Burovs, Sergejs Hristoļubovs, Svetlana Savicka, Olga Veidiņa, Igors Kuzmuks, Andrejs Kozlovs, Jānis Ločmelis, Agris Ameriks, Vadims Faļkovs, Andris Bērziņš, Ainars Baštiks, Vita Jermoloviča, Igors Solomatins, Baiba Rozentāle, Vadims Jerošenko, Ruslans Pankratovs, Anatolijs Aļeksejenko, Dmitrijs Pavlovs, Ausma Cimdiņa, Mihails Gavrilovs, Raimonds Gailis, Tatjana Lukina, Nikolajs Zaharovs, Juris Zaķis, Vladimirs Dolgins, Anna Vladova, Vladimirs Frolovs un Igors Solovjovs.
No Nacionālās apvienības ievēlēti Baiba Broka, Aleksandrs Kiršteins, Andris Vilks, Nauris Puntulis, Dainis Locis, Kārlis Dombrovskis, Ģirts Lapiņš, Jānis Atis Krūmiņš, Ritvars Jansons, Andris Pārups, Ieva Holma un Andris Lācis.
No Vienotības ievēlēti Olafs Pulks, Ints Dālderis, Sarmīte Ēlerte, Pēteris Vinķelis, Baiba Brigmane, Aigars Pētersons, Kārlis Strēlis, Valdis Gavars un Uģis Rotbergs.
Saldus novads: Reģionu alianse - 25,6%, Vienotība - 25,46%, Zaļo un zemnieku savienība - 20,62%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 13,34%, Nacionālā apvienība - 8,12%, Reformu partija - 5,43%.
Siguldas novads: Reģionu alianse - 75,51%, Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība - 18,39%.
Talsu novads: Talsu novada attīstībai - 38,78%, Zaļo un zemnieku savienība - 19,09%, Vienotība - 12,4%, Reģionu alianse - 11,26%, Reformu partija - 6,01%.
Tukuma novads: Tukuma pilsētai un novadam - 62,87%, Zaļo un zemnieku savienība - 12,56%, Vienotība - 9,66%, Reformu partija - 6,6%.
Valkas novads: Venta Armanda Kraukļa Vidzemes partija - 58,65%, Nacionālā apvienība - 20,61%, Vienotības un Latvijas Zemnieku savienības apvienotais saraksts - 18,9%.
Valmiera: Ineša Boķa Valmierai un Vidzemei - 60,63%, Zaļo un zemnieku savienība - 14,69%, Vienotība - 11,38%, Nacionālā apvienība - 9,35%.
Ventspils: Aivara Lemberga Latvijai un Ventspilij - 69,44%, Reģionu alianse/Reformu partija - 10,97%, Vienotība - 7,98%, Saskaņas centrs - 5,39%.
Zilupes novads: Saskaņas centrs - 83,2%, partija Attīstībai - 7,99%.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
