Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības konkurētspēja darba tirgū ir Rīgas iedzīvotāju interesēs. Rīgas dome lemj par atalgojuma palielināšanu darbiniekiem par vidēji 10% no šī gada 1. novembra. Šo lēmumu varu pamatot.
Publiskais sektors bieži zaudē konkurencē par darbiniekiem privātajam sektoram. Rīgas domē izjūtam ne mazāku konkurenci ar valdības sektora iestādēm. Vienlaikus pilsētas iedzīvotāji pieprasa kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus, ko ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja pašvaldībā strādā motivēti un profesionāli darbinieki.
Vairākus gadus atalgojuma palielinājums Rīgas domē nebija prioritāte. Pieeja bija haotiska. Pašvaldība attīstīja dažus lielos būvniecības projektus, bet darbinieki bija atstāti novārtā. Palielinājās plaisa starp Rīgas pašvaldības darbinieku algām no vietas puses un gan privātā, gan valdības sektora atalgojumu no otras puses. Gadu laikā plaisa jau pārauga aizā – un Rīgas pašvaldības darbinieku vidējais atalgojums atpalika no valdības sektora par 45%!
Trīs gadu laikā nepieciešams situāciju labot, daļu no pašvaldības budžeta pieauguma novirzot Rīgas domes konkurētspējas celšanai darba tirgū. Uzsveru, ka būtu jādara ar vai bez cenu pieauguma krīzes. Vienlaikus, ņemot vērā inflācijas lēcienu, algu pieaugums stājas spēkā jau 1. novembrī, nevis nākamgad.
Tas ir mūsu parāds pašvaldības darbiniekiem. Arī turpmāk 1/3 daļa budžeta pieauguma turpmāk novirzāma pilsētas attīstībai; 1/3 daļa – pašvaldības sniegto pakalpojumu uzlabošanai; bet 1/3 daļa – darbiniekiem.
Darbs publiskajās iestādēs vienmēr būs daļēji arī aicinājuma un sabiedriskā pienākuma apziņas motivēts. Tomēr mēs nevaram ne cerēt, ne prasīt, ka Rīgā turpmāk strādās kvalificēti IT speciālisti, inženieri, juristi, vadītāji, pilsētplānotāji, skolotāji, arhitekti, ja politika nebūs skaidra – atalgojuma tuvināšana valdības sektora līmenim.
Divu gadu laikā pašvaldība ir īstenojusi daudzus projektus (ar tiem plašāk var iepazīties šeit https://www.riga.lv/.../rigas-domes-paveiktais-divu-gadu...) – gan iepriekš ilgi plānotus, gan pilnīgi neplānotus. Aiz katra no šiem un citiem projektiem un iniciatīvām ir stāvējuši Rīgas pašvaldības darbinieki.
Covid-19 krīze, Ukrainas bēgļu krīze un energoresursu cenu lēciena krīze ir trīs no neplānotajām situācijām, kurās bija nepieciešama strauja, profesionāla Rīgas pašvaldības darbinieku iesaiste, lai palīdzētu rīdziniekiem un kara bēgļiem. Rīgas darbinieki izveidoja augsti novērtēto Rīgas Atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem; viņi neatstāja novārtā mazturīgos cilvēkus, kad strauji palielinājās pieprasījumu skaits pēc mājokļu pabalsta un kurināmā pabalsta.
Ar šo administratīvā sloga un darba pieaugumu Labklājības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram būtu daudzkārt grūtāk tikt galā, ja mēs jau iepriekš nebūtu panākuši lielāko atalgojuma palielinājumu sociālajiem darbiniekiem pēdējo 10 gadu laikā. Mēs būtu riskējuši ar to, ka mazturīgākie rīdzinieki un bēgļi nesaņems viņiem tik ļoti nepieciešamo atbalstu. Un šis ir tikai viens piemērs.
Cits mūsu princips – darbiniekiem vispirms, politiķiem pēc tam. No 1. novembra plānots palielināt darbinieku atalgojumu, bet ne mēra, vicemēru vai departamentu direktoru algas. Tāpat šī nebūs mehāniska algas celšana vienādā apmērā, tā notiks pēc darba novērtējuma. Individuālā atalgojuma palielināšanas apmēru, izvērtējot darbinieka sniegumu, nosaka katras iestādes vadītājs. Pedagogu un tehnisko darbinieku atalgojuma palielināšana notiks no nākamā gada 1. janvāra.
Esmu par rīdzinieku interesēm – pilsētas attīstību; kvalitatīviem pakalpojumiem un strauju palīdzību iedzīvotājiem, kad rodas iepriekš neplānotas grūtības. Mums vajadzīgi motivēti, profesionāli darbinieki, kuri to visu nodrošina. Attiecīgi lēmums par atalgojuma palielināšanu darbiniekiem ir nepieciešams un pat obligāts.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
