Iesaki rakstu: 
Ir pamats domāt, ka piektdien apcietināto prokuroru Svenu Martinsonu uz iesaistīšanos kukuļošanā pamudinājis „dzīvokļa jautājums” – „treknajos gados” iegādāts liels dzīvoklis Pierīgā radījis pietiekami smagu parādu slogu. Tiesa, prokuroram nebija pamata sūdzēties par ārkārtīgu grūtu finanšu slogu.
Kā rāda 1976. gadā dzimušā Martinsona amatpersonas deklarācijas, līdz pat 2008. gadam viņam nav piederējuši nekādi nekustamie īpašumi, un arī viņa vecākiem piederējis tikai neliels dzīvoklītis Rīgā.
Laikā līdz 2008. gadam prokurora alga diezgan strauji pieaugusi – vēl 2006. gadā viņa mēnešalga bijusi 900 latu mēnesī, bet 2007. gadā – jau 1250 latu mēnesī. 2008. gadā tā vēl nedaudz palielinājusies.
2008. gadā pirms bērna piedzimšanas Martinsons iegādājies savu pirmo personisko nekustamo īpašumu, un tas bijis diezgan tipisks „trekno gadu” pirkums: 92 kvadrātmetru dzīvoklis Baložos 2008. gada sākumā tika nopirkts par iespaidīgu summu.
Saskaņā ar zemesgrāmatu datiem dzīvokli prokurors iegādājies par aptuveni 74 tūkstošiem latu, savukārt viņa paša deklarācijā norādītā summa ir 140 tūkstoši eiro – tātad 98 tūkstoši latu jeb aptuveni 1060 latu kvadrātmetrā.
Prokurors aizņēmies faktiski visu pirkumam nepieciešamo summu – deklarācijā uzrādīti divi aizdevumi 126 un 14 tūkstošu eiro apmērā, kaut saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju uz īpašumu reģistrētās hipotēkas apmērs ir tikai 88,5 tūkstoši latu.
Banku kredītu kalkulatori rāda, ka, ņemot šādu kredītu uz 20 gadiem, prokurora ikmēneša maksājums ar bankas noteikto 5,1 procenta likmi varētu būt bijis ap 600 latiem, uz 40 gadiem – ap 440 latiem.
Toties no prokurora amatpersonas deklarācijas gan izriet, ka 11 mēnešu laikā viņš bankai procentos bija samaksājis tikai nepilnus 1800 eiro. Savukārt otrs aizņēmums bija sarucis par četriem tūkstošiem eiro.
Tiesa, Martinsons nevar attaisnoties ar to, ka viņa finansiālo situāciju būtu smagi iedragājusi vispārējā valsts iestāžu darbinieku algu samazināšana. Tieši pretēji – arī 2009. gadā viņa vidējie mēneša ienākumi bijuši virs 1300 latiem, kam vēl jāpieskaita gandrīz 5900 latu liels Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāts pabalsts.
Jāpiebilst, ka iespaidīgas parādsaistības prokuratūras darbinieku vidū drīzāk ir nevis izņēmums, bet norma. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, prokurora Ginta Bērziņa parādsaistības ir virs 178 tūkstošiem eiro, Gunāra Bundža – vairāk nekā 147 tūkstoši eiro, Ingemāra Masaļska – 152 tūkstoši eiro, Inetas Bebres – virs 146 tūkstošiem eiro, Agņa Pormaļa – vairāk nekā 132 tūkstoši eiro, Gata Donika – virs 110 tūkstošiem eiro, Ata Dzērvēna – gandrīz 103 tūkstoši eiro, Veltas Zaļūksnes – vairāk nekā 94 tūkstoši eiro, Aināra Meistara – 80 tūkstoši eiro.
Šā gada pavasarī Neatkarīgā Rīta Avīze bija pat sastādījusi prokuroru lielāko parādsaistību „topu”, un tajā tagad apcietinātais prokurors Martinsons ieņēma augsto piekto vietu. Savukārt gandrīz 300 tūkstošu eiro parādsaistības bija „topa” pirmās vietas ieguvējai – nu jau bijušajai Jūrmalas virsprokurorei Sigitai Priedei, kura pērn iesniedza atlūgumu pēc tam, kad tika izteiktas aizdomas par viņas saistību ar korupcijā vainoto prokurori Irinu Bogdanovu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
