Prokurors Sladzevskis pieprasa sodu, tiesnese Sladzevska prasību apmierina
Pietiek lasītāja18.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašsaziņas līdzekļos nesen izskanējusi informācija, ka Valsts policija, pieķerot neatļautu Jaungada ballīti Siguldas apkaimē kopā ar draudzes "Kristus pasaulei" līderi Mārci Jencīti, piemērojusi administratīvos sodus no 500 eiro līdz vismaz pāris tūkstošiem eiro. Šajā ballītē piedalījušies tiesnese Ieva Sladzevska un viņas vīrs – prokurors Renārs Sladzevskis. Šajā sakarā jānorāda, ka gan tiesnese, gan prokurors ne vien kopā piedalās ballītēs kad tas ir aizliegts, bet gan arī "kārto" lietas vienos kriminālprocesos. Lūk spilgts piemērs, bet ne vienīgais.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika skatīta krimināllieta Nr. 11094072317, lietas iztiesājošā tiesnese bija Ieva Sladzevska, savukārt apsūdzības uzturētājs (prokurors) Renārs Sladzevskis. Pirmais spriedums taisīts 2019. gada 16. decembrī. Spriedums bija notiesājošs, tiesnese piesprieda precīzi tik cik pieprasīja prokurors.
Objektivitāte kriminālprocesā ir amatpersonu, kuras veic kriminālprocesu, profesionālās ētikas neatņemama norma. Tādējādi, ja ir esoša vai iespējama interešu konflikta pastāvēšana, pašai amatpersonai ir jāatsakās no iesaistīšanās procesā vai arī jāpārtrauc dalība tajā.
Konkrētajā gadījumā negribētos domāt, ka ir pastāvējusi ieinteresētība lietas iznākumā. Tomēr, ievērojot to, ka tiesnese aizstāvībai uzaicināja valsts nodrošinātu aizstāvi, kurš neatļāvās iebilst pat vārdu un kopumā "realizēja" aizstāvību pasīvi, pamatā klusējot, rodas pamatotas šaubas par ieinteresētības neesamību.
Saikne starp tiesnesi un prokuroru liecina par neitralitātes prasības pārkāpumu. Ieinteresētības subjektīvo aspektu konkrētajā gadījumā raksturo ģimeniskas saites starp tiesnesi un valsts apsūdzības uzturētāju. Nešaubīgi tiesnesim ir jābūt neitrālam un objektīvam. Bet, ja dzīvesbiedrs, ar kuru tu dzīvo, piedalās tiesas sēdē un apgalvo, ka cilvēks ir vainīgs, vai tiesnese var palikt neitrāla un objektīvi skatīt lietu? Diez vai.
Apsūdzēto tiesnese redz šodien un vairs nekad, bet dzīvesbiedru satiks jau vakarā. Ja vēl attiecības ir nesen sākušās un/vai pastāv kāds strīds, tad pavisam noteikti tiesnese nevēlēsies "runāt pretī". Rezultātā cieš ne tikai apsūdzētais, bet valsts un tieslietu sistēma kopumā.
Diemžēl tieslietu ministra piesauktais "bezkompromisu tiesiskums" nemaz nav tik bezkompromisu...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
