Prokurors apgalvo, ka neesot lūdzis slēgt PIETIEK, drošas ziņas liecina par pretējo; prokuratūra nevēlas publiskot lūgumu

Kā jau ziņots, Ģenerālprokuratūras pārstāvja neapmierinātību izraisījis gan portāla aicinājums sabiedrībai ziedot, lai būtu iespējams iegādāties un publiskot skandalozākos sējumus no Vladimira Vaškeviča un Tāļa Kravaļa kukuļošanas lietas, kuras saturs oficiāli joprojām tiek slēpts no sabiedrības, gan arī janvāra un februāra laikā vairāk nekā 30 turpinājumos Pietiek publiskotās Muitas pārvaldes vadītāja Kravaļa, bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vaškeviča, neoficiālā Vienotības „kasiera” Edgara Jaunupa un citu minētajā lietā iesaistīto personu liecības un telefonsarunu ieraksti. Miglāns šajā lietā ir apsūdzības uzturētājs.

Rīgas apgabaltiesai adresētajā dokumentā Miglāns, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, izteicis neapmierinātību ne tikai ar to, ka šī informācija nonākusi sabiedrības rīcībā, bet arī ar to, ka portāls vispār atļāvies mest ēnu uz tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem, aicinot ziedot līdzekļus šīs informācijas iegādei un publiskošanai. Tāpēc, pēc Miglāna uzskata, būtu nepieciešams brīdināt portālu par šādas rīcības nepieļaujamību vai pat izskatīt iespēju par PIETIEK slēgšanu.

Ne Miglāns, ne Kalnmeiers, ne Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne pirmdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem saistībā ar šo dokumentu. Ziņu aģentūrai LETA Miglāns bija apgalvojis, ka viņš kā lietas prokurors vienkārši nedrīkstot nereaģēt uz portāla publikācijām, tāpēc arī „vērsies tiesā ar lūgumu noskaidrot, vai portālu veidojošiem žurnālistiem ir rakstveida atļauja publicēt materiālus par slēgtā tiesas sēdē izskatāmo lietu”. Zīmīgi, ka pie paša Pietiek pārstāvjiem ne Miglāns, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nav vērsies.

Miglāns aģentūrai LETA vērsis uzmanību uz to, ka „likumā par tiesu varu ir skaidri pateikts, ka slēgtās tiesas sēdēs izskatāmo lietu materiāli publiskajā vidē nedrīkst nonākt pat 20 gadus pēc iztiesāšanas”. Tas nozīmē – ja portāls Pietiek nebūtu publiskojis Kravaļa, Jaunupa, Vaškeviča un citu iesaistīto personu telefonsarunu ierakstus un liecības, sabiedrība par to saturu saskaņā ar prokuratūras lēmumu nedrīkstētu uzzināt vēl 20 gadus.

Prokurors aģentūrai LETA arī apgalvojis, ka tiesai neesot lūgts slēgt portālu, taču Pietiek rīcībā ir drošas ziņas, ka Miglāna parakstītajā dokumentā minēta arī portāla slēgšanas iespēja. Pietiek pārstāvis jau ir oficiāli pieprasījis Kalnmeieram nekavējoties publiskot šo dokumentu, jo, kā zināms Pietiek, tas nav klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija.

Jautājumi, uz kuriem pirmdien nevēlējās atbildēt ne Kalnmeiers, ne Miglāns, ne Ģenerālprokuratūras preses sekretāre, bija šādi:

„1) kā minētais prokurors argumentē šādus savus ierosinājumus? Vai viņš jau iepriekš ir izteicis ierosinājumus par kāda interneta portāla slēgšanu?

2) vai minētais prokurors ir lietas kursā par likuma normu, ar kuru tiesā ar ierosinājumu slēgt kādu masu saziņas līdzekli var vērsties tikai LR ģenerālprokurors? Ja nav lietas kursā, ar ko skaidrojama šāda minētā prokurora nezināšana? Ja ir lietas kursā, kādu iemeslu dēļ viņš ignorējis šo likuma normu?

3) vai minētais prokurors neuzskata, ka šādi ierosinājumi, ar kādiem viņš vērsies Rīgas apgabaltiesā, būtu jāsaskaņo ar ģenerālprokuroru?

4) vai minētā prokurora ierosinājumi ir tiesiski un likumīgi? Kā tas tiek pamatots?”

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre pirmdien paziņoja, ka prokuratūra uz visiem šiem jautājumiem atbildi sniegšot tikai tad, ja tie tikšot iesniegti Iesniegumu likumā noteiktajā formā (pēc kā atbilde saskaņā ar likumu var tikt sniegta mēneša laikā).

Interesanti, ka vēl aizvadītajā nedēļā, kad Pietiek vēl nebija zināms dokumenta autora vārds, Pakalne paziņoja, ka prokuratūrā par šādu dokumentu nekas neesot zināms, jo „katrs prokurors ir neatkarīgs savā darbībā un tam nav pienākums informēt prokuratūras vadību vai citu amatpersonu par katru savu darbību”, taču prokuratūra labprāt gaidīšot precizējošu informāciju – par kuru prokuroru tieši runa.

Kad, šo informāciju saņemot, prokuratūras pārstāve tomēr atteicās sniegt atbildes, Pietiek viņai aizrādīja: „13. martā uz Jums uzdotajiem jautājumiem saņēmu šādu atbildi: "Katrs prokurors ir neatkarīgs savā darbībā, un tam nav pienākums informēt prokuratūras vadību vai citu amatpersonu par katru savu darbību. Ja Jūsu rīcībā ir šāda veida informācija, jāvēršas (caur Preses dienestu) pie konkrēta prokurora, vai struktūrvienības vadītāja. Ja ir papildus informācija, gaidīsim!" Jautājums - no kādas prokuratūras amatpersonas un kādus norādījumus Jūs šodien saņēmāt, lai sniegtu uz manis šodien nosūtītajiem papildu jautājumiem aicinājumu tos iesūtīt Iesniegumu likumā noteiktā kārtībā?”

Saņēmusi šos jautājumus, Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Pietiek nejauši nosūtīja šāda satura elektroniskā pasta vēstuli, kas, pēc visa spriežot, bija adresēta Kalnmeieram: „Vai es drīkstu neatbildēt arī uz šo jautājumu vai norādīt, lai vēršas Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā? Principā man nav pienākums viņam sniegt šādu informāciju - kas, ko man ir norādījis. Arī mans darba līgums to neparedz, bet vai ir vispār jēga ko paskaidrot?” Savukārt jau minūti vēlāk prokuratūras pārstāve atrakstīja: „Atvainojiet, tas nebija Jums.”

Pēc šīs sarakstes saņemšanas Pietiek Kalnmeieram nosūtīja arī oficiālu pieprasījumu, aicinot paskaidrot, ar kurām konkrētām Ģenerālprokuratūras amatpersonām Ģenerālprokuratūras preses sekretāre saskaņo atbilžu nesniegšanu uz uzdotiem jautājumiem. Kalnmeiers pagaidām nav vēlējies sniegt atbildi arī uz šo jautājumu.

Kā Pietiek informējis jau savas darbības sākumā, tieši sakarā ar mediju tiesisko un ikdienas neaizsargātību Latvijā Pietiek saturs glabājas uz serveriem Islandē, kuras likumdošana daudz efektīvāk nodrošina runas brīvību un sabiedrības tiesības uz informāciju.

Aizvadītā mēneša laikā Pietiek rīcībā ir nonākuši vēl vairāki sējumi no jau pieminētās „Kravaļgeitas” krimināllietas materiāliem. Jau tuvākajā laikā portāls publiskos arī šos materiālus.

Novērtē šo rakstu: