Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas sabiedrībai atkal par sevi ir atgādinājusi Eiropas prokuratūra. Šī gada 24. janvārī tā veica procesuālas darbības Daugavpilī. Iemesls un likuma pants atkal tradicionālais. Eiropas Savienības līdzekļu grupveida izkrāpšana sevišķi lielos apmēros. Tas pats pants, kas tiek inkriminēts arī ordeņotajam un nopelniem bagātajam angāru celtniecības korifejam - Līvānu novada mēram Andrim Vaivodam.

Skumjās nopūšos un secinu, ka, ja esošās tendences turpināsies, tad jau drīz par Latgali varēs runāt kā  par Eiropas Savienības līdzekļu izkrāpšanas galvaspilsētu. Ļaunas mēles melš, ka tepat tuvumā uz rezerves sliedēm apsnidzis stāv nākošais vagons ar kārtējo nelikumību porciju no Latgales.

Mēs redzam un dzirdam. Latgalei ir grūti, Latgale ilgus gadus mūsu valstī ir bijusi pabērna lomā. Bezdarbs, bezcerība un zemi ienākumi Latgales laukos un pilsētās ir ierastas parādības. Latgales sabiedrība nemitīgi atgādina par savām problēmām. Saeimā un valdībā laiku pa laikam tiek pieņemtas dažādas stratēģijas, plāni un likumi. Piešķirti līdzekļi. Visai ievērojami.

Šķebinošākais šajā stāstā ir tas, ka atrodas daži “čangaļi”, negribas viņus saukt par latgaliešiem, kuriem pa dzīvi iet ļoti labi un kuri, slēpjoties aiz skaistiem lozungiem par māti Latgali, ir iemanījušies būt īstajā vietā un īstajā laikā, lai paspētu nošņāpt kādu lielāku gabalu no treknā pīrāga arī sev un saviem partijas biedriem.

Pavirši iepazīstoties ar pieejamo informāciju par Daugavpils lietu, tad tās galvenais  figurants vienos vārtos zaudē savam daudz slīpētākajam kriminālpanta kolēģim no Līvānu mērijas. Tas arī ir saprotams. Jauns zinātnes druvas kopējs, lai arī ar doktora grādu, nestāv pat līdzās pieredzes bagātam vecam bukam, kurš ar partijas biedru no “Alkatībai/Jā” klusu, bet stingru atbalstu ir ar skubu meties Līvānos uz katra stūra būvēt rūpniecības angārus un citas savā saimniecībā noderīgas būves.

 Publiski izskanējusī informācija no Daugavpils vēsta, ka ir aizdomas par 600 000 eiro izkrāpšanu no ES Sociālā fonda. Lasot tālāk, sirds kā senā dziesmā saraujas čokurā. Šausmās gribas kliegt! Izkrāptais kāposts ir aizceļojis aiz deviņām jūrām, trīs deviņiem kalniem un nosēdies pie nenosakāmas cilmes naudas mijējiem.

Lasu tālāk. Gluži kā Rīgas melnā balzāma simts grami manu dvēseli sāk sildīt tik mīļa ziņa, ka visi četri neģēļi ar barvedi priekšgalā ir savaņģoti un iemesti pūt Daugavpils cietokšņa drūmajos pagrabos. Taisnība ir uzvarējusi! Urrā, biedri! Atvainojos, kungi!

Šķetinot atmiņu lenti nesenā pagātnē, pagājušajā oktobrī prokuratūra Līvānu šeptmaņa Vaivoda kabinetā un mājvietā meklēja gandrīz divus miljonus eiriku. Meklēja visu garo dienu. Tiešām cītīgi meklēja. No sirds!

Ar garu, garu adatu caurdūra visu, kam varēja tikt klāt. Gultas veļu mēra kundzei sacaurumoja tā, ka pavasarī palu laikā tā varēs brist Dubnas upē līdakas ķert. Pagāniem ar šo kauna darbu nepietika. Ar gariem, gariem iesmiem sabakstīja katru centimetru tuvā un tālā apkārtnē.

Paveica neiespējamo. Atrada pat Andra “krievos” iešanas svinību laikā zem ērkšķogu krūma aprakto un jau sen aizmirsto “Kristāla” puslitrīti. Rezultātā censoņiem tika vēl pāris saujas ar vecām naglām, mājas sarga Džeka mirstīgās atliekas un senaizbērta bedre ar brūno zeltu. Nekādu miljonu. Tikai brūnais zelts.

Ne velti Andris Vaivods vairākas dienas visur, kur viņu ņēma pretī, norūpējušos seju stāstīja, ka vinš ir tikpat kristāltīrs kā kratīšanas laikā atrastais “Kristāla” puslitrītis un viņa vietniecei ir tik tīras rokas, ka tās droši var bāzt visās atverēs. Lielās un mazās. Gumijas cimdu paciņu droši var nolikt zāļu skapītī uz plaukta. Tāpat tās nenosmērēsies,  un tām nekas brūns nepielips. Gadiem ilgi slīpētas profesionālas iemaņas un neliela deva ģenētikas.

Lauku veča jautājums. Stulbs mazliet, bet tomēr. Daugavpils podeļņiki tagad sutīs cietokšņa kazemātos, bet angāru būves korifejs Andris Vaivods, kurš veikli sashēmoja un palīdzēja iekrist dažās kabatās Līvānos un Rīgā vismaz daļai no gandrīz 2 miljoniem eiriku, vēl labu laiku pēc “baisās”kratīšanas Līvānu domē un mēra rezidencē itin jestri rosījās pa domes ēku  stāstīdams domes darbiniekiem, cik viņš ir nevainīgs un samtains.

Pēc informācijas, kas nākusi no vairākiem neatkarīgiem avotiem Līvānos, ir notikusi arī domes darbinieku sava veida zombēšana. Klusi un maigi tika pastāstīts par savu grūto dzīvi, par nemitīgo cīņu ar tumšajiem spēkiem un apsolīta gaišo spēku armādas uzvaru visā galaktikā un konkrēti Rožupes pagastā. Citu starpā tika uzstājīgi ieteikts, ko runāt, ko teikt, kādus dokumentus sūtīt, ja nu gadījumā kādu pasauc uz Rīgas attiecīgo kantori.

Divi reizē it kā vienādi, bet arī nedaudz atšķirīgi gadījumi. Kopīgs abiem ir  krimināllikuma pants un Daugavpils universitāte, kur abi ar dažādiem panākumiem minuši zinātnes takas. Tikai abu pārstāvētās partijas un prokurora attieksme  ir dažāda.

25. janvāra 1. kanāla Rīta ziņās bija baudāma sarunu ar mūsu premjeru. Viņš sev raksturīgā stilā izpaudās visā krāšņumā, kaut gan tāda līmeņa politiķu teiktais vienmēr ir jāuzklausa pilnā nopietnībā. Tādos brīžos no valdības vadītāja mutes nekas neizskan tāpat vien. Visam ir jēga, dziļa jēga, ko varbūt var saprast tikai īpaši varas kliķei pietuvinātie. Atcerēsimies, ka burtiski pāris dienas atpakaļ uzņēmējs Ģirts Rungainis paziņoja, ka “Kariņš ir spēcīgs aizkulišu sarunu vedējs, var saskaņot dažādas intereses un tā ir liela vērtība”.

Cita starpā pārsteidza mūsu premjera frāze “prokurori – burta kalpi”. Esmu pavirši pazīstams ar dažādiem jurisprudences terminiem, bet ko nozīmē šis spārnotais teiciens? Vai tas ir tiešs aicinājums prokuroriem nebūt principiāliem un godprātīgi nestāvēt likuma sardzē? Vai tas ir mājiens prokuroriem savam darbam pieiet selektīvi? Vienā gadījumā konsekventi, atbilstoši likumu prasībām cīnīties par taisnību, bet otrā gadījumā, tad, kad kādam vajag vai kad dota komanda no augšas, nebūt “prokuroriem – burta kalpiem” un virzīt lietas pareizajā norādītajā virzienā.

Nav jau nevienam noslēpums, ka daudzām valstī ierosinātajām un iztiesātajām lietām ir politiska nokrāsa. Tā pati Lemberga lieta stipri smako pēc politiska pasūtījuma. Jau gadu desmitiem šaustīdama vecos, spēkus zaudējušos oligarhus, sabiedrība nav pamanījusi, ka veco, kolorīto oligarhu vietā jau sen ir izaugusi jauna šīs pasaules vareno plejāde. Neuzkrītošo valsts saimnieku paaudze, dažādi kvadrāti un viņam līdzīgie, kuriem ir pie kājas gan Maximas traģēdija, gan būvnieku kartelis. Par visu pajāt! Jo dzīve viņu izpratnē ir iekārtota tā, ka viņiem būtu grēks neizmantot varas dotās iespējas un sakārtot savas lietas gan VIDā, gan policijā, gan kādā ministrijā. Sīkākas valsts un pašvaldību iestādes šoreiz pat nepieminēšu.

Tādos gadījumos īpaši var noderēt arī prokurori - burta kalpi. Iespējams, es kļūdos. Cienījamais valstvīrs pēc kārtējās padziedāšanas ir ieklīdis studijā un vienkārši neveikli izrunājies.

Novērtē šo rakstu:

104
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi