Prokurore mēģina par 240 000 eiro pārdot īpašumu, kura kredītu maksā viņas bijušais vīrs
PIETIEK13.11.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
arnis
20.11.2016. 19:38Kas pie mums ar tām tieslietām notiek, galīgs bardaks.Jāsāk ar pašu ģenerālo, kāds šefs tādi padotie. Vajag mums prokurorus no ASV, vietējie galā netiks.NA un TM ir galīgā pakaļā, nav viņiem rezervistu soliņš un paēst arī garšo.
M
16.11.2016. 20:22Nezinu par šo tēmu neko, bet Līgu gadījās vasarā pavisam nejauši sastapt un absolūti neko par viņu nezinot- ļoti jauka sieviete, nekad nebiju juties tik forši un viegli sievietes sabiedrībā ( bez nekā TĀDA), vienkārši tāpat. Labprāt viņu sameklētu :)
Niknais
14.11.2016. 18:13»
jurisx
Vai tik šī būtne nav no pareizās ielas, mute baigi lielā
Kā tautā saka - Zelta mute
Hmm
14.11.2016. 17:10Dzīvē Līga ir simpātiska un ļoti forša sieviete. Nezinu par šīm lietam un tās mani neinteresē, bet cilvēcīgi viņa ir seksīga un forša. Tagad laikam arī brīva :)
...
14.11.2016. 13:17»
Kārlis
Līga ir nelabojama spēlmane, tusējās klubā 69 gandrīz katru otro nedēļu kopā ar vulgāriem vīriešiem. Viņa var atļauties spēlet uz lielām likmēm, jo saņēma naudu no darījuma ar Rīgas domi, kas sasniedza 250,000 latu. Viņa kopā ar Mihailu un viņa līdzdalībniekiem (Mežinski juristu Laizānu un Zalāni) radīja...
Laiks aizdomāties par ģenprokurora kvalifikācijas atbilstību.
Jautajiens
14.11.2016. 12:42»
Kārlis
Līga ir nelabojama spēlmane, tusējās klubā 69 gandrīz katru otro nedēļu kopā ar vulgāriem vīriešiem. Viņa var atļauties spēlet uz lielām likmēm, jo saņēma naudu no darījuma ar Rīgas domi, kas sasniedza 250,000 latu. Viņa kopā ar Mihailu un viņa līdzdalībniekiem (Mežinski juristu Laizānu un Zalāni) radīja...
Vai prātīgāk nebūtu sākt ar pašu ģenerālprokuroru? Vai tad, ja viņš būtu vīrs īstajā vietā, tādas lietas vispār būtu iespējamas?
Niknais
14.11.2016. 12:05Kā teica mana bijusī, - "Par seksu ir jāmaksā", diemžēl viņai ir taisnība
Harijs
14.11.2016. 11:33»
Kārlis
Līga ir nelabojama spēlmane, tusējās klubā 69 gandrīz katru otro nedēļu kopā ar vulgāriem vīriešiem. Viņa var atļauties spēlet uz lielām likmēm, jo saņēma naudu no darījuma ar Rīgas domi, kas sasniedza 250,000 latu. Viņa kopā ar Mihailu un viņa līdzdalībniekiem (Mežinski juristu Laizānu un Zalāni) radīja...
Vai tad ģenerālprokurors ir labāks! Latvietis vienmēr ir naivs un nesaprot, ko var gaidīt no latviešiem.
canny
14.11.2016. 11:15cerams, ka tad kad paros maaju, uzmetiis avu viiru, un notrallinaas visu naudu kazino :D
Kārlis
14.11.2016. 09:38Līga ir nelabojama spēlmane, tusējās klubā 69 gandrīz katru otro nedēļu kopā ar vulgāriem vīriešiem. Viņa var atļauties spēlet uz lielām likmēm, jo saņēma naudu no darījuma ar Rīgas domi, kas sasniedza 250,000 latu. Viņa kopā ar Mihailu un viņa līdzdalībniekiem (Mežinski juristu Laizānu un Zalāni) radīja veselu shēmotāju bandu, lai iegūtu citu cilvēku īpašumu un tā turpmāko īstenošanu par dempinga cenām. Viņa un vīrs Mihails strāda pēc shēmas, kad atdala īpašumu no lietas materiāliem un pēc tam īpašums nonāk viņu grupējuma locekļiem. Viņa gribēja to pašu scenāriju viesnīcā Vecrīgā un pēc tam nodot savas bandas locekļiem, kuru vada viņas vīrs un viņa komandas juristi. Ir skaidrs, ka ģenerālprokuroram ir laiks aizdomāties par Ligas Sudakovas kvalifikācijas atbilstību.
nerakstiet tik gari !
13.11.2016. 21:56»
Okšķeris
Skatos uz blondīnīti un domāju:Aktuāla izziņas konstrukcija laikā, kad sabiedrības degradācija jau ir sākusi izpausties bioloģiski – sabiedrības locekļu sejās. Degradācijas formas „daunisms”, idiotija, stulbums, kretīnisms atspoguļojās daunu, idiotu, stulbeņu, kretīnu sejās. Medijos ievietotajās fotogrāfijās...
politkorekti sauciet vinu par shemotaju.
Okšķeris
13.11.2016. 19:16Skatos uz blondīnīti un domāju:Aktuāla izziņas konstrukcija laikā, kad sabiedrības degradācija jau ir sākusi izpausties bioloģiski – sabiedrības locekļu sejās. Degradācijas formas „daunisms”, idiotija, stulbums, kretīnisms atspoguļojās daunu, idiotu, stulbeņu, kretīnu sejās. Medijos ievietotajās fotogrāfijās sāk dominēt ļoti nepatīkamas sejas. Tā ir strauji progresējoša tendence Rīgas medijos. Jēdzienu „fiziognomika” ieviesa Hipokrāts. Viņa ieskatā daba ietekmē cilvēka izskatu. Ar šo jēdzienu apzīmē teorētiskās domas atzaru, interesējoties par cilvēka garīgo pasauli, psiholoģiju, rakstura formēšanos. Par fiziognomiku dzīvi interesējās Aristotelis. Viņš radīja „fiziognomistisko estētiku”. Fiziognomika var būt objektīvs kritērijs cilvēka rakstura, uzvedības diagnosticēšanā un prognozēšanā. Tā teikt, cilvēka sejā atspoguļojās tas, ko no viņa var sagaidīt. Fiziognomika paver iespēju cilvēkus klasificēt, kataloģizēt, tipoloģizēt. Fiziognomika bija modē XVIII gadsimtā, taču „īsta” zinātne nekļuva. Fiziognomikā lielu uzmanību pievērš acīm, – acis esot dvēseles spogulis. Uzmanību pievērš pieres augstumam – „intelektuālis ar augstu pieri”. Fiziognomiskā analīze veicina tādus novērojumus kā „labsirdīgs vīriņš”, „bezbailīgs ar ērgļa skatu”. Fiziognomikas vislielākā „speciāliste” ir māksla. Glezniecībā, kinomākslā noteikta izskata tipi simbolizē noteiktu pasaules uzskatu, morālo stāju, sociālo statusu utt. Ja agrāk vajadzēja grimēt „idiotu”, tad tagad var atrast sejas, kuras idiota lomai nav jāgrimē. Rīgā šajā ziņā ir liela izvēle jauniešu populācijā. Uzvedības stereotipi nav iespējami bez attiecīgā ārējā izskata stereotipiem. Tas pats attiecās uz sociālo statusu: bagātnieki (buržuāzija) resni vīri ar trulām sejām, aristokrāti – tievi, izstīdzējuši cilvēki ar inteliģentām sejām, inteliģents vienmēr ir ar „brillītēm”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
