Prokurore mēģina par 240 000 eiro pārdot īpašumu, kura kredītu maksā viņas bijušais vīrs
PIETIEK13.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Līga Ozoliņa (attēlā), kas vēl nesen bija pazīstama ar uzvārdu Sudakova, ir mēģinājusi par gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro notirgot nekustamo īpašumu, kas palicis viņas vienpersoniskā īpašumā pēc aizdomīgas īpašumu dalīšanas un šķiršanās no zvērinātā advokāta Mihaila Sudakova, kurš saskaņā ar zemesgrāmatas datiem turpina maksāt kredītu par šo īpašumu, kas oficiāli viņam vairs nepieder.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, 0,1375 hektārus lielu zemesgabalu Ādažu novada Alderos, Ziemas ielā, Sudakovs un viņa nu jau bijusī sieva Līga Sudakova, kas tagad saucas Līga Ozoliņa, 2006. gadā iegādājušies uz pusēm, katrs oficiāli maksājot 15,8 tūkstošus latu.
Taču, kad pagājušā gada martā abi noslēdza laulību līgumu par visas mantas šķirtību un šā gada martā tiesa apstiprināja laulības šķiršanu, nosakot, ka „Nekustamais īpašums, kadastra Nr. 8044 014 XXXX, kurš reģistrēts Ādažu novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 0015 XXXX”, ir prokurores šķirtā manta.
Interesanti, ka, kā rāda zemesgrāmata, neraugoties uz īpašuma nonākšanu tikai bijušās dzīvesbiedres vienpersoniskā īpašumā, kredītsaistības, kas 2008. gadā bija sasniegušas gandrīz 200 tūkstošus eiro, pēc šķiršanās joprojām attiecas arī uz vīru.
Tikmēr prokurore jau sākusi mēģinājumus īpašumu pārdot, vienā no sludinājumu portāliem to novērtējot ar 240 tūkstošiem eiro un aprakstā minot, ka īpašums atrodas 400 metru attāluma no Mazā Baltezera, nams uzbūvēts kvalitatīvi, jo celts savām vajadzībām, ir piecas istabas un divas tualetes.
Tiesa, pēc tam, kad Pietiek izrādīja interesi par šo sludinājumu, tas no sludinājumu portāla pazuda. Savukārt zemesgrāmatas dati rāda, ka īpašuma oficiālā īpašniece joprojām ir prokurore Ozoliņa.
Prokurore Ozoliņa – tolaik vēl Sudakova – plašāku publicitāti guva šā gada sākumā, neilgi pirms oficiālās laulības šķiršanas, kad atklājās, ka viņa vērsusies Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar ierosinājumu vienkārši tāpat, bez tiesas sprieduma atdot vienai no strīdā iesaistītajām pusē Vecrīgas viesnīcu, par kuru Pietiek bija informējis jau vairākkārt.
Šo ierosinājumu īpašu padarīja ne tikai apstāklis, ka prokurore nebija pat pieminējusi iepriekšējos Latvijas un Skotijas tiesu spriedumus saistībā ar šo viesnīcu, bet arī fakts, ka viņa bija aicinājusi dārgo īpašumu atdot sava vīra kompanjonu klientam.
Pietiek jau vairākkārt informējis par tā saukto "viesnīcu reiderisma" lietu, saistībā ar kuru 2013. gadā toreiz vēl Elitas Dreimanes vadītā Valsts kanceleja pat bija paziņojusi, ka Latvijas valdība saņēmusi jau otro investīciju pretenziju, ko iesnieguši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdullajevs un Eljors Junusovs.
Viņi bija paziņojuši, ka noziedzīgs grupējums, kuru vadot uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami, ar viltotiem dokumentiem un Uzņēmumu reģistra un tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonu palīdzību esot panācis viesnīcu Royal Square Hotel&Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu.
Neraugoties uz Gulami labvēlīgajiem tiesu spriedumiem, strīds par viesnīcu vēl joprojām turpinās, nu jau Gulami oponentiem izmantojot krimināltiesiskās metodes. Gada sākumā Pietiek rīcībā nonāca Rīgas tiesas apgabala prokurores Sudakovas parakstīts dokuments, kas adresēts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai.
Šajā dokumentā prokurore tiesu informēja, ka pieņēmusi lēmumu par materiālu izdalīšanu no kriminālprocesa, jo visas krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā neesot iespējama. Tāpēc arī Sudakova nolēmusi "kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas Nr.11518005713 materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu".
Taču šim lēmumam bija arī 3. punkts, kurā prokurore faktiski bija ierosinājusi bez izskatīšanas tiesas sēdē un bez tiesas sprieduma galveno strīda objektu - Vecrīgas viesnīcu - vienkārši nekavējoties atdot vienai no strīda pusēm.
"Lūgt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu arestēto mantu - nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 3A (kadastra numurs 0100 007 0107) un SIA Garden Palace (vienotais reģistrācijas Nr. 40103238672) kapitāldaļas - atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot pēc piederības īpašniekam Uzbekistānas Republikas pilsonim Elyor Yunusov (Elioram Junusovam), dzimušam 1982.gada 27.septembrī Khorezm reģionā, pase AA0559418, izdota 23.12.2012., Uzbekistānā," bija teikts Sudakovas parakstītajā ierosinājumā tiesai.
Kā rāda Sudakovas – tagad Ozoliņas - amatpersonas deklarācija, viņas vīrs tolaik vēl bija zvērināts advokāts Mihails Sudakovs. Lursoft datu bāze uzrāda, ka Sudakovs ir virknes uzņēmumu maksātnespējas administrators, taču papildus tam viņš arī viens no šķīrējtiesnešiem Rīgas pastāvīgajā šķīrējtiesā.
Šajā privātajā šķīrējtiesā Sudakova kompanjoni ir arī zvērināti advokāti Mārtiņš Mežinskis un Aigars Laizāns, - viņu abu vārdi bieži sastopami dažādās pilnvarās, pārstāvot pretējo pusi strīdā par Vecrīgas viesnīcu (Pietiek jau iepriekš publicēja vairākas šādas pilnvaras).
Tas nozīmē, ka faktiski prokurore Sudakova Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai bija ieteikusi strīdīgo viesnīcu atdot nevis kādai "nepiederošai" personai, bet gan sava vīra kompanjonu nozīmīgam klientam. Tiesa, prokuratūras vadība uz šo lēmumu, cik zināms, tā arī nereaģēja.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
