Prokuratūrai „nerodas iespēja sniegt konkrētu atbildi” par policistes interešu konfliktu
PIETIEK27.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek nesen publiskoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atzinumu, no kura izrietēja: KNAB konstatējis, ka par liela apjoma narkotiku kontrabandu nesen notiesātā Igora Rekalova krimināllietu ir izmeklējusi policijas darbiniece Irina Petrova, kas citā krimināllietā ir atzīta par cietušo no šī te paša Rekalova, līdz ar ko viņas objektivitāte izmeklēšanā varētu būt bijusi vismaz apšaubāma. Šodien publicējam Ģenerālprokuratūras oficiālo „atbildi” šajā lietā:
„Izskaidroju, ka Kriminālprocesa likuma 4.nodaļā likumdevējs ir devis interešu konflikta regulējumu, nosakot, ka kriminālprocesā reģistrā reģistrējamā persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tādējādi šī persona nonāktu interešu konfliktā, proti, ja tās personiskās intereses gan tieši, gan netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu iespējamību.
Likums nosaka kārtību, kādā amatpersona, kas veic kriminālprocesu sevi atstata no kriminālprocesa veikšanas, kā arī kārtību, kādā risināms jautājums par konstatētiem interešu konflikta apstākļiem konkrētajā kriminālprocesā. No minētā likuma normām izriet, ka paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā procesa virzītājs iesniedz uzraugošajam prokuroram, kurš pēc visu motīvu pārbaudes pieņem procesuālu lēmumu.
No iesnieguma satura izriet, ka, Jūsuprāt, Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras amatpersonas nav novērsušas apstākļus, kas norāda uz interešu konflikta pastāvēšanu kriminālprocesu Nr.11817004010 un Nr.11815003710 pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Par pamatu šādam secinājumam minēts tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks J.Streļčenoks ir devis atzinumu par to, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja 1 .nodaļas vecākā inspektore I.Petrova ir atradusies interešu konflikta apstākļos un ir pārkāpusi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmajā daļā noteikto, t.i. valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvus aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījuma partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, jo inspektore I.Petrova kriminālprocesā Nr.11817004010 atradās cietušās statusā, bet kriminālprocesā Nr.11815003710 pildīja procesa virzītāja funkcijas. Abos kriminālprocesos I.Rekalovs bija persona, kurai tiesības uz aizstāvību.
Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu vērsās I.Petrovas pārstāvis ar lūgumu apstrīdēt šādu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja secinājumu. 2012.gada 16.martā ģenerālprokurors savā vēstulē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir pieļāvis nepareizu Kriminālprocesa likumā lietotā termina „interešu konflikts" interpretāciju, kā rezultātā ir pārkāpis savu kompetenci. Apstāklis, ka viena kriminālprocesa procesa virzītājs ir cietušais citā kriminālprocesā, nevar tikt vērtēts saskaņā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
Kriminālprocesa Nr.11817004010 tiesas izmeklēšanas laikā gan pirmā instance- Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, gan apelācijas instance - Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija, savos spriedumos konstatēja atsevišķu pierādījumu nepieļaujamību, kas ir interešu konflikta sekas.
Kriminālprocesā Nr.11815003710, kurā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2012.gada 8.oktobra spriedumu I.Rekalovs tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 190 .panta trešajā daļā, 253. panta trešajā daļā, nav konstatēta interešu konflikta esamība šī procesa pirmstiesas izmeklēšanā. Spriedums nav stājies spēkā.
Kā izriet no iepriekš minētajiem tiesu nolēmumiem, procesa virzītājas I.Petrovas darbības bija vērtējamas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 4.nodaļas noteikumiem, kas reglamentē interešu konflikta nepieļaujamību kriminālprocesā.
Sakarā ar to, ka iespējamie interešu konflikta apstākļi tiek izvērtēti konkrētos kriminālprocesos, un prokuratūras iestādēs netiek uzskaitīta un apkopota informācija par šādiem gadījumiem, nerodas iespēja sniegt konkrētu atbildi uz Jūsu iesniegumā izvirzītajiem jautājumiem.
Informēju, ka šīs izskaidrojošās atbildes tālāka pārsūdzība likumā nav paredzēta.
A. Kalniņš, virsprokurors.”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
