Prokuratūra uzsāk kriminālprocesu par "Latvijas auto" biedru apdrošinātāja finanšu mahinācijās zaudētajiem miljoniem
PIETIEK27.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā ceturtdien, 24. maijā sākts kriminālprocess aizdomās par finanšu mahinācijām un krāpnieciskām darbībām, kā rezultātā Latvijas Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto biedru izveidotā apdrošināšanas sabiedrība Lauto klubs, kas apvieno vairāk nekā 500 uzņēmumus, sniedzot tiem garantijas polises, Latvijas Krājbankā zaudējusi 3,3 miljonus eiro (aptuveni 2,3 miljoni latu) – faktiski visu autopārvadātāju iemaksāto naudu. Krājbankas krahs atklājis, ka asociācijas noguldījums kalpojis kā garantija tās nu jau bijušā ģenerālsekretāra Pāvela Groševa civilsievas Jūlijas Mališevas privātuzņēmuma turpat Krājbankā ņemtajam kredītam.
Pāvels Groševs, kurš kopš maija vairs nav Lauto kluba direktora amatā, Pietiek iepriekš apgalvoja, ka darbības ar Krājbankas depozītos noguldītajiem autopārvadātāju miljoniem esot notikušas asociācijas biedru interesēs. Groševs nule nostumts arī no Latvijas auto ģenerālsekretāra amata, ko asociācijas biedri 22. maija kopsapulcē uzticējuši šīs organozācijas ilggadējam izpildsekretāram Jānim Āboltiņam.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti, 2010. gada 13. jūlijā Groševs Lauto kluba vārdā parakstījis līgumu ar uzņēmējai Jūlijai Mališevai piederošo Igaunijā reģistrēto kompāniju OU MJ Logistic, saskaņā ar kuru Lauto kluba noguldījumi Latvijas Krājbankā (tobrīd 3 339 605 eiro) tiek izmantoti par labu MJ Logistic kā „finanšu līdzekļi aizsardzības nodrošināšanas mehānismam”.
Kā iesniegumā prokuratūrai norāda maijā par Lauto kluba padomes priekšsēdētāju ievēlētais Vladimirs Zvonarevs, visi šie darījumi notikuši slepeni, neinformējot nedz padomi, nedz biedrus, nedz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kā rezultātā zaudēti miljoni un Lauto klubam atņemta apdrošināšanas licence.
Groševs Pietiek apstiprina, ka ar Mališevu dzīvo civillaulībā, bet abu īstenoto finanšu shēmu esot nepareizi tulkot kā autopārvadātāju naudas izmantošanu privātbiznesa kredīta garantēšanai. Līgums ar Mališevas firmu tieši otrādi esot devis papildu garantijas depozītnoguldījuma drošībai. Vienošanās paredzējusi, ka gadījumā, ja Latvijas Krājbanka nespēj pildīt savas saistības pret Lauto klubu, tad šo līdzekļu kompensāciju apņemas nodrošināt Mališevas uzņēmums.
2010. gada 13. jūlijā sastādīts vēl viena Mališevai piederoša uzņēmuma SIA Anford Capital rakstisks apliecinājums, ka tas ir gatavs izpildīt MJ Logistic un Lauto kluba līguma noteikumus. 2011. gada 22. decembrī, jau pēc Krājbankas kraha starp Mališevu un Groševa pārstāvēto Lauto klubu, „ņemot vērā MJ Logistic un SIA Anford Capital savstarpējo sadarbību un uzticību”, noslēgts vēl viens līgums par kapitāldaļu atsavināšanu, „kas tiek skatīta kā garantiju realizēšana Lauto kluba garantijas fonda minimālā lieluma nodrošināšanai atbilstoši likuma par Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasībām un Lauto kluba termiņdepozītu aizsardzību”.
Saskaņā ar šo līgumu Lauto klubs iegādājies Anford Capital pamatkapitāla 62 881 daļu, kas ir 17,7% no šī uzņēmuma kapitāla. Kā tagad secinājuši revidenti, pirkuma maksa par šīm kapitāldaļām noteikta 39,4 reizes lielāka nekā daļu nominālvērtība, tas ir – 2 474 518 lati. Arī šis līgums nav ticis reģistrēts Lauto kluba lietvedības reģistrā. Revidentu ziņojumā secināts, ka šī vienošanās rada tikai „šķietamu redzējumu par finanšu līdzekļu apjoma summām” un Anford Capital kapitāldaļu iegāde nenodrošina Lauto kluba darbības pamatprasības – finanšu resursu brīvu pieejamību īsā laika periodā.
Tomēr nu atklājies, ka 2012. gada 4. janvārī, tikai pāris nedēļas pēc šīs kapitāldaļu iegādes noslēgts vēl viens līgums - par šo kapitāldaļu atpakaļiegādi. Saskaņā ar šo līgumu Lauto klubs it kā atsavinājis minētās kapitāldaļas, lai gan nauda par tām no Mališevas tā arī nav saņemta. Līdz ar to Lauto klubs zaudējis ne tikai prettiesiski apķīlātos naudas līdzekļus, bet arī to nodrošinājumu - Mališevai piederošā SIA Anford Capital kapitādaļas, kuras Lauto klubs iegādājies par 2 474 518 latiem.
Groševs Pietiek apgalvo, ka lēmums par teju visu finanšu līdzekļu noguldīšanu Krājbankā pieņemts izdevīgo procentu dēļ (vidēji 6,5% gadā). Lauto klubam pēdējos četros gados kopš 2008. gada tas esot ļāvis kopumā nopelnīt 521 779 latus. Viņš gan apstiprina, ka nav izpildījis asociācijas kopsapulcē pēc Parex bankas krīzes viņam ieteikto - depozītnoguldījums jāsadala pa vairākām bankām.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
