Prokuratūra uzdod policijai pārbaudīt, vai Kaimiņš nav valstij izkrāpis 500 eiro
Lato Lapsa27.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Centra rajona prokuratūra Valsts policijai uzdevusi veikt papildu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tiešām Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ir rakstījis nepatiesību savā paskaidrojumā par Saeimas sēdes neapmeklēšanas iemesliem, lai viņam netiktu atņemti aptuveni 500 eiro par neattaisnotu kavējumu.
Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputātam par Saeimas sēdes neapmeklēšanu bez attaisnojoša iemesla par katru sēdi nosaka sodu 20% apmērā no mēnešalgas. Tā kā šogad Saeimas ierindas deputāta mēneša atalgojums „uz papīra” ir 2963 eiro, tas nozīmē, ka viens vienas Saeimas sēdes neattaisnots kavējums vainīgajam izmaksā aptuveni 500 eiro.
Deputāts A. Kaimiņš nebija apmeklējis šā gada 2. maija Saeimas sēdi un nedēļu vēlāk vērsās Saeimas prezidijā ar lūgumrakstu viņu par kavējumu nesodīt, jo tas bijis attaisnots. „Pārstāvēju frakciju, paužot partijas un frakcijas nostāju un viedokli sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos par Latvijas politisko situāciju pirms Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām,” Saeimas prezidijam ar savu parakstu apliecināja A. Kaimiņš.
Taču drīz pēc tam deputāta bijušais politiskais kompanjons, advokāta statusu zaudējušais Aldis Gobzems publiski paziņoja, ka A. Kaimiņš esot melojis, jo „tajā dienā Kaimiņam nebija nekādas preses, tikai bailes tikt atceltam no amatiņa un ikmēneša algas pielikumiņa”.
„Tas ir deputāta Kaimiņa līmenis. Melot pat par sīkumiem nieka 500 eiro dēļ. Tajā dienā, 2.maijā Kaimiņam nekas nebija. Bija tikai sabijies, ka kungu atbrīvos no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata. Un viss. Plus. Viņš tajā dienā bija ziņotājs likumprojektam, neviens, Ināru Mūrnieci ieskaitot, nezināja par Kaimiņa prombūtni un meklēja Kaimiņu Saeimas plenārsēžu zālē, kad viņam bija jāziņo. Ja Kaimiņš gatavs melot 500 eiro dēļ, tad ir skaidrs, ka melo un melos par jebko,” situāciju Facebook aprakstīja A. Gobzems.
25. maijā Valsts policijā tika saņemts oficiāls iesniegums, aicinot sākt resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai 2. maijā deputāts A. Kaimiņš patiešām ir ticies ar „sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem” un vai minētā tikšanās, ja tāda tiešām notikusi, ir aizņēmusi visu Saeimas plenārsēdes laiku. Tā kā Latvijā ir ļoti maz sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu (Latvijas Televīzija, Latvijas radio, Latvijas sabiedriskais medijs), to noskaidrot būtu ļoti vienkārši.
„Ja tikšanās nav notikusi vai aizņēmusi tikai nelielu daļu no Saeimas plenārsēdes laika, tas nozīmē, ka Saeimas deputāts ir veicis apzinātas krāpnieciskas darbības, lai no valsts budžeta līdzekļiem izkrāptu viņam nepienākošos finanšu līdzekļus, un tādā gadījumā aicinu sākt kriminālprocesu par šo noziedzīgo nodarījumu,” bija norādīts iesniegumā.
Kaut gan iesniegumā bija skaidri norādīts uz iespējamu krāpniecību, kā rezultātā valsts varētu būt zaudējusi ievērojamu naudas summu, jau septiņas dienas pēc iesnieguma nosūtīšanas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknī tika pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu. Turklāt bija skaidrs, ka nekādu pārbaudi policija faktiski nav veikusi.
Iesniegums Valsts policijas centrālajam birojam bija pa pastu nosūtīts 24. maijā, piektdienā. Ātrākais, kad tas varēja tikt saņemts, bija 27. maijs, pirmdienā. Ne ātrāk kā dienas laikā šis iesniegums varēja tikt nogādāts atbilstoši piederībai Rīgas Centra rajona iecirknī. Tas nozīmē, ka Valsts policija varēja sākt izvērtēt tikai 28. maijā, savukārt jau 31. maijā pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu.
Laikā no 28. līdz 31. maijam bija fiziski neiespējami veikt resorisko pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, nosūtot pieprasījumus medijiem un pieprasot paskaidrojumus no iesaistītajām personām, no tām saņemot nepieciešamo informāciju manis sniegtās informācijas izvērtēšanai. Tas nozīmēja, ka Valsts policijas amatpersonas, izvērtējot iesniegumu, bija rīkojušās nolaidīgi un informācija nav objektīvi izvērtēta.
Nu šo policijas nolaidību ir atzinusi arī prokuratūra. „Pārbaudot Jūsu sūdzībā minēto un materiālu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, secinu, ka nepieciešams veikt papildu resorisko pārbaudi par sūdzībā izklāstītajām ziņām. 2019. gada 19. jūnijā tika pieņemts lēmums atcelt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un materiālu nosūtīt papildu resoriskās pārbaudes veikšanai VP RRP Rīgas Centra iecirknim,” oficiāli informē Rīgas Centra rajona prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
