Prokuratūra izbeigusi Drošības policijas safabricēto kriminālprocesu pret bijušo lidostas vadītāju Luhsi
PIETIEK03.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prokuratūra ir izbeigusi tā saukto "lidostas noklausīšanās" kriminālprocesu daļā pret bijušo starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Arni Luhsi (attēlā). Šo kriminālprocesu Drošības policija 2014. gadā negribīgi bija sākusi, kad atklājās tās "kontaktpersonas", lidostas Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa un kolēģu veiktā apjomīgā sarunu noklausīšanās, taču, sākot kriminālprocesu, Drošības policija "paķēra līdzi" arī Luhsi kā bijušo lidostas vadītāju.
Kriminālprocess pret Luhsi un citiem lielākoties nu jau bijušajiem lidostas vadības darbiniekiem tika sākts pēc Krimināllikuma 319.panta "Valsts amatpersonas bezdarbība".
Šis pants paredz kriminālatbildību "par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums".
Vairāk kā gadu nesteidzīgi "izmeklējot" šo kriminālprocesu, Drošības policija bija noskaidrojusi visiem zināmo - ka Luhse no VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" valdes priekšsēdētāja pienākumiem ir ticis atbrīvots jau 2012.gada 18.oktobrī.
Saņemot šo Drošības policijas secinājumu, Rīgas rajona prokuratūras prokurors Džeralds Pooks pieņēmis lēmumu "izbeigt kriminālprocesu Nr.11840006513 atsevišķā tā daļā, Luhse Arņa, p.k.xxx, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319.panta 1 .daļas".
Prokurors atzinis, ka līdz ar to, ka Luhse no amata atbrīvots jau 2012. gada oktobrī, viņam "faktiski nebija iespējas izdarīt darbības, kurus tam, kā valsts amatpersonai, pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm".
Pietiek daudzkārt informējis, ka saskaņā ar Drošības policijas uzskatu bijušie starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāji Aldis Mūrnieks un Luhse, kā arī Andis Damlics, Raimonds Rožkalns, Agris Balodis un Arta Duntava, kuri dažādos laikos darbojušies lidostas valdēs, esot saucami pie kriminālatbildības par amatpersonas bezdarbību, jo piekrituši aparatūras iegādei, ko Lazdiņa vadītais lidostas Drošības departaments vēlāk izmantojis nelikumīgai noklausīšanai, kā arī nav laikus atklājuši šīs nelikumīgās darbības.
Tiesa, iepriekš ir izskanējis, ka pati Drošības policija izmantojusi Lazdiņa nelikumīgi iegūto operatīvo informāciju, tādēļ centusies lietu izbeigt vai bijušo lidostas drošības šefu pasargāt no apsūdzību izvirzīšanas. Tas tomēr nav izdevies, tāpēc nolemts Lazdiņu vismaz daļēji paglābt, vainu noveļot arī uz citām lidostas amatpersonām.
Luhse jau pirms gada notiekošo atklāti sauca par “muļķībām" un "iebiedēšanu". "Tās ir pilnīgas muļķības! Idiotisms!" viņš Pietiek komentēja notiekošo. Luhsem tika inkriminēts tas, ka tieši viņš organizējis iekārtas iepirkumu, kas bijusi paredzēta iekšējiem telefonsakariem, bet pēcāk nelikumīgi izmantota, lai noklausītos.
Dažus bijušos lidostas valdes locekļus Drošības policijas veiktās "izmeklēšanas" laikā jau pirms gada bija izbrīnījis fakts, ka nu jau plaši pazīstamais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis iepazīstinājis aizdomās turamo ar personu sarakstu, kas vērsušās Drošības policijā, lūdzot piemērot viņām cietušā statusu šajā noklausīšanās lietā.
Tā kā vairāki no cietušajiem ir lidostas darbinieki un bijušie valdes locekļu kolēģi, ar kuriem vēl aizvien tiek uzturētas attiecības, tostarp privātas, dažiem radies iespaids, ka Drošības policija cer - privātās sarunās apsūdzību priekšā nonākušie bijušie valdes locekļi varētu cilvēciski iežēlināt par cietušajiem atzītos, panākot iesniegumu atsaukšanu, kas palīdzētu lietu izgāzt.
Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka Drošības policija sākotnēji šīs personas pratināja par iesniegumu motivāciju, cenšoties panākt to atsaukšanu, bet vēlāk atteica cietušā statusa piemērošanu un tas tika noteikts tikai pēc Ģenerālprokuratūras iejaukšanās. Bez iesniegumiem par cietušā statusa piemērošanu Drošības policijai būtu bijis vieglāk izbeigt lietu pret Lazdiņu.
Papildu pazemojums vēl nesen augsti stāvošajām, Satiksmes ministrijas deleģētajām lidostas amatpersonām bijusi DNS paraugu noņemšana, ko Drošības policija veikusi aizdomās turamā statusa piemērošanas brīdī. Vairākiem bijušajiem lidostas valdes locekļiem Drošības policijas darbinieks ar gumijas cimdiem rokās mutē bāzis vates kociņu DNS paraugu noņemšanai. Kā zināms, šīs normas atbilstību Satversmei pēc Lato Lapsas pieteikumu gatavojas izskatīt Satversmes tiesa.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
