Prokuratūra interesējas par Rix Techologies patieso īpašnieku saikni ar Lembergu ģimeni
B. Rulle27.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra izrādījusi interesi par kultūras objektu „punktiņu licējas” informācijas tehnoloģiju kompānijas Rix Technologies saistību ar Lembergu ģimenes īpašumiem. Uzņēmums no Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas (KIS) ieguvis lielus pasūtījumus.
Prokuratūras darba kārtībā, sadalīta vairākos kriminālprocesos, joprojām ir tā sauktā Ventspils amatpersonu lieta, kuras ietvaros tiek šķetināti arī Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamie noziegumi, to vidū - politisko partiju un politiķu iespējamā uzpirkšana jeb tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta.
Pietiek zināms, ka vienā no kriminālprocesiem prokuratūras izmeklētāju uzmanība pievērsta arī Rix Technologies patieso īpašnieku saistības noskaidrošanai ar Lembergu un viņa dēlu Anriju.
Prokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks uz Pietiek jautājumu, vai tiesa, ka izmeklētāji sākuši pārbaudi arī par Rix Technologies patieso īpašnieku saistību ar Lembergu ģimeni, konkrētu atbildi nesniedza, īsi norādot: „Komentāru nebūs.”
Jautāts, vai tas nozīmē, ka prokuratūra ne apstiprina, ne noliedz, ka tās interešu lokā nonākusi arī Rix Technologies, prokuratūras pārstāvis bija nelokāms un vēlreiz norādīja, ka komentāru nebūs.
Rix Technologies patieso īpašnieku pēdas, iespējams, ved pie oligarha Lemberga ģimenes. Lai arī Uzņēmumu reģistra datos nav atrodama tieša Lemberga ģimenes saikne ar šo valsts iepirkumos „veiksmīgo” IT uzņēmumu, par pastarpinātu ietekmi liecina fakts, ka Rix Technologies vadītāja Eva Butāne iepriekš bijusi līdzīpašniece citā ar Lembergiem saistītā IT kompānijā. Turklāt neoficiāli jau ilgstoši tiek runāts, ka Lembergu ģimenes (Ventspils mēra dēla Anrija Lemberga) intereses IT kompānijās paslēptas uzņēmumos Rix Technologies un Corporate Solutions – abas šīs kompānijas pēdējos gados ir starp lielākajiem valsts pasūtījumu saņēmējiem IT risinājumu konkursos.
Rix Technologies veiksme KM pārraudzītās KIS konkursos tiek skaidrota arī ar šīs valsts aģentūras vadītāja Armanda Magones karjeras saknēm. Proti, pirms kļūšanas par KIS vadītāju, viņš Lemberga vadītajā Ventspils domē bija atbildīgais par e-lietām, Ventspils domē ieņemot izpilddirektora vietnieka IT jautājumos amatu.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte no tiešām atbildēm uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem par Rix Technologies izvairās, norādot, ka aicina atbildīgās institūcijas – Valsts kontroli un Centrālo finanšu līgumu aģentūru - sniegt savu vērtējumu.
Pietiek rakstīja, ka pērn lielākais KM iepirkuma līgums slēgts ar Rix Technologies. KM pērn iztērējusi vairāk nekā 750 tūkstošus latu digitālās kultūras kartes izveidošanai, kurā ar „punktiņiem” iezīmēti dažādi kultūras objekti. Lai gan lietpratēji apgalvo, ka šādu karti var radīt par pārdesmit tūkstošiem latu, KM nedomā, ka par karti būtu pārmaksājusi. Tikmēr kartes izveidotāji - Rix Technologies - norāda, ka internetā publiski pieejamā kartes daļa ir vien niecīga daļa no tās informācijas sistēmas, kas tapusi projektā Digitālā kultūras karte, un sagaida, ka ministrija sabiedrībai izskaidros, kas īsti slēpjas aiz šā miljonu vērtā projekta.
Tāpat Pietiek rakstītais liecina, ka kultūras objektu „punktiņu likšana” nav vienīgā apšaubāmā Rix Technologies izstrādātā Magones vadītās KIS pasūtītā sistēma. 2007.gadā konkursā par Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas 1.kārtas programmatūras izstrādi un ieviešanu ar 943 640 latu piedāvājumu uzvarēja Rix Technologies. Lai gan pirmajai kārtai bija jābūt gatavai jau 2007.gada augustā, tā faktiski nedarbojas vēl šodien. Projekta ieviešanas termiņš pat tika pagarināts uz gadu - līdz 2008.gada jūlijam, un pat tika piešķirts papildu finansējums (no 982 732 latu sākotnēji plānotajām izmaksām tās finansējumu papildināja līdz 1 514 836 latiem). Taču tikai 2009.gadā arhīva darbinieki vispār pirmo reizi ieraudzīja kaut kādus šīs sistēmas aizmetņus.
Lemberga intereses IT biznesā tiek skaidrotas ar Ventspils mēra dēla Anrija biznesu. Oficiāli Lembergi īpašnieku vidū neparādoties - līdz ar pret abiem sākto krimināllietu un abu īpašumiem noteiktajiem arestiem Lembergi uz sava vārda īpašumus Latvijā nereģistrējot, tam tiekot izmantoti „savējie cilvēki, kuriem varot uzticēties”.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
