Prokuratūra daļā izbeidz kriminālprocesu pret divām personām tā dēvētajā Oligarhu lietā
LR Ģenerālprokuratūra10.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2015.gada 10.septembrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, izvērtējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret divām personām, ir pieņēmis šādus lēmumus:
1. Izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma 326 -1. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
2. Izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aināru Šleseru, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma 326 -1. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
3. Atcelt lēmumu par krimināllietas materiālu nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai un krimināllietu atgriezt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanas turpināšanai.
Kriminālprocess daļā pret A.Lembergu un A.Šleseru par Krimināllikuma 326 -1. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izbeigts, jo darbības, kas uzskatāmas par pierādītām, neveido šo noziedzīgo nodarījumu sastāvus.
Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu A.Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis A.Lembergam, ka viņš (A.Šlesers) panāks A.Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA „Mediju Nams”, un par to ir lūdzis A.Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību (Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku – Vides ministrijas pārstāvi Viesturu Silenieku), lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par A.Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Aivars Lembergs bija pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.
Krimināllikuma 326 -1.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība tikai tad, ja lūgums prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu ir saistīts ar piedāvājumu nodot kādu labumu (vai šāda labuma nodošanu) kā atlīdzību par prettiesisku ietekmēšanu.
Izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi nedz tam, ka A.Šlesers būtu izteicis A.Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt V.Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko V.Silenieka ietekmēšanu A.Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī A.Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no A.Šlesera. Līdz ar to A.Lembergs nav izdarījis Krimināllikuma 326 -1.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Izmeklēšanā ir izsmeltas citu pierādījumu iegūšanas iespējas, ar kurām būtu iespējams pamatot izmeklētāja pieņēmumu. Līdz ar to nav pamata kriminālprocesa nodošanai izmeklēšanas turpināšanai šajā daļā, bet kriminālprocess izbeidzams.
Kriminālprocesā pārējā daļā, t.i., par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā un 326.panta otrajā daļā, ir pieņemts lēmums krimināllietu atgriezt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļai izmeklēšanas turpināšanai, jo šobrīd nav pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402.pantu personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.
Prokurora ieskatā šobrīd iegūto pierādījumu kopums nerada šādu pārliecību, tāpēc iegūstami papildus pierādījumi. Lēmumā par krimināllietas atgriešanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanas turpināšanai norādītas izmeklēšanas darbības, kas veicamas, un apstākļi, kas noskaidrojami turpmākā izmeklēšanas gaitā.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
