„Progresīvos” es pametu, bet vietu pie siles gan ne – un ar laiku meklēšu jaunu partiju, lai varētu palikt pie siles
Miroslavs Kodis*02.10.2023.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Cienījamie mani atbalstītāji un vēlētāji! Vēlos jums paskaidrot savu lēmumu pamest partiju PROGRESĪVIE. Šis bija ļoti grūts lēmums, jo iestājoties PRO pirms vairāk nekā 4 gadiem, biju domājis, ka šī ir mana ideālā partija un ar to kopā būšu ilgi. Diemžēl, par šiem gadiem daudz kas ir mainījies un es vairs neredzu sevi šajā partijā.
Mans lēmums izstāties no partijas PROGRESĪVIE ir saistīts tikai un vienīgi ar problēmām un procesiem partijas iekšienē, nekas un neviens ārpus partijas nav ietekmējis manu lēmumu. Esmu mēģinājis mainīt to kas man nepatīk, esmu runājis ar partijas cilvēkiem, bet bez rezultātiem. Varbūt vajadzēja palikt un cīnīties vēl, bet es sapratu, ka, iespējams, izmaiņas nevienam nav vajadzīgas.
Es nevēlos publiski apspriest partijas problēmas, jo, kas notiek PRO, lai paliek PRO. Ja kādam biedram ir jautājumi vai komentāri, es vienmēr esmu atvērts sarunai. Un paldies tiem biedriem, kuri jau ir sazinājušies ar mani un pajautājuši “kā es jūtos?”.
Es novēlu partijai PROGRESĪVIE un visiem partijas biedriem panākumus, jo tiešām ticu tām vērtībām, kurus partija deklarē programmā, bet turpmākā partijas dzīve būs bez manis.
Es vēlos turpināt darbu politikā, jo vēl ir daudz darāmā. Patlaban neesmu nevienas partijas biedrs un kā bezpartejisks deputāts turpināšu darbu Rīgas domē. Skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešamība pievienoties kādam politiskam spēkam, jo vēlēšanu sistēma mūsu valstī neļauj kandidēt neatkarīgajiem kandidātiem. Kurai partijai pievienošos vēl nezinu, jo man ir ļoti svarīga mana ideoloģija un vērtības. Tāpēc pētīšu partijas programmas un darbus, un izvēlēšos man tuvāko. Par to uzreiz jūs informēšu.
Paldies visiem vēlētājiem, kuri ir balsojuši par mani gan Rīgas domes vēlēšanās 2020.gadā, gan Saeimas vēlēšanās 2022.gadā. Paldies arī visiem atbalstītājiem, kuri atbalsta mani un manu politisko darbu. Ceru, ka ar savu lēmumu izstāties no PRO un virzīties tālāk neesmu jūs pievīlis, jo kā jau rakstīju iepriekš, mana pārliecība un vērtības paliek ar mani.
Pēdējās dienās saņēmu vairākus jautājumus, vēlos uz tiem atbildēt:
1) Vai Tu izstājies no PRO, jo Tev ir piedāvāti kādi amati vai labumi?
Atbilde: Nē. Es izstājos tikai un vienīgi PRO iekšējo problēmu dēļ. Es ļoti negribēju stāties ārā, un ja PRO iekšienē viss būtu kārtībā, es nekad nepamestu partiju.
2) Vai Tev piedāvās kādas RD komitejas vietnieka amatu?
Atbilde: Kā jau atbildēju iepriekšējā jautājumā, mans lēmums izstāties no PRO nav saistīts ar kādiem ārējiem apstākļiem. Rīgas domē turpināšu strādāt divās komitējās – Satiksmes un Drošības. Protams, vietnieka amats dod vairāk iespējas rīkoties un veikt pārmaiņas, un man ir daudz ideju gan satiksmes jomā, gan drošības jomā. Ja kolēģi mani ievēlēs par vietnieku kādā mana komitejā, es to pieņemšu, jo tā varēšu ātrāk īstenot savas idejas un vēlētājiem dotos solījumus. Bet mandāts Rīgas domē mums ir tikai vēl uz gadu un astoņiem mēnešiem. Tas būtu tuvredzīgi stāties ārā no partijas domājot tikai par šo neilgo laiku. Es esmu domājis, kas būs ar mani pēc 2, 3, 4 un vairāk gadiem, un sapratu, ka neredzu sevi nākotnē ar PRO.
3) Vai Tu esi pievienojies Ķirša RD koalīcijai?
Atbilde: Nē. Neviens oficiāli mani nav uzrunājis pievienoties koalīcijai, un man ar koalīciju nav ne līguma, ne sadarbības dokumenta. Balsojot, es vadīšos pēc saviem uzskatiem un vērtībām. Balsošu tā, ka uzskatīšu par pareizu priekš rīdziniekiem. Un uzreiz pateikšu, ka lielākā daļa jautājumu, kuri nonāk balsošanā, ir saimnieciskie vai tehniskie, un tos atbalsta gan koalīcija, gan opozīcija. Vai pievienošos koalīcijai, ja mani uzaicinās? Neesmu par to vēl domājis.
4) Vai Tu esi pievienojies kādai politiskai partijai?
Atbilde: Nē. Pagaidām strādāšu kā bezpartejisks deputāts, bet nākotnē vajadzēs pievienoties kādai partijai, lai turpinātu strādāt politikā un startēt vēlēšanās (plašāk par to esmu izskaidrojis iepriekš).
5) Vai Tev ir mainījušās vērtības un Tava ideoloģija?
Atbilde: Nē. Man joprojām ir svarīgas cilvēktiesības, it īpaši LGBTQIA+ tiesības. Man joprojām ir svarīga iedzīvotāju labklājība un zaļie jautājumi. Man joprojām ir svarīga mūsu visu Latvijas iedzīvotāju saliedētībā, atbalsts Ukrainai un, protams, latviešu valodas un kultūras stiprināšana.
6) Ko Tu esi izdarījis Rīgas domē, un ko vēl plāno darīt?
Atbilde: Piesekojiet manai politiskai Facebook lapai, kurā es stāstu par saviem darbiem un plāniem.
Vēlreiz paldies visiem maniem vēlētājiem un atbalstītājiem.
* Pārpublicēts no Facebook, saglabāta oriģinālrakstība
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
