„Progresīvā” Kossoviča ģimenes optikas bizness no valsts par „dīkstāvēm” un grantos saņēmis vairāk nekā 332 000 eiro
Pietiek lasītājs26.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes "Par" un "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs (attēlā pa labi) laiku pa laikam ir skaļi izteicies par valsts un pašvaldības līdzekļu nepamatotu tērēšanu. Kā jau tas viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam raksturīgi, citu acīs politiķis baļķi redz, bet pats savā – neparko. Lai to ilustrētu, minēšu tikai vienu piemēru – Kossoviču ģimenes biznesa „veiksmes stāstu” epidēmijas laikā.
Savā valsts amatpersonas deklarācijā M. Kossovičs cita starpā ir norādījis 540 kapitāldaļas vidusmēra cilvēkam neko neizsakošā SIA Optic Guru. Taču patiesībā šis ir pietiekami liels un nozīmīgs uzņēmums – kā rāda Lursoft dati, Kossoviču ģimenei (reizē ar Mārtiņu arī viņa mātei Lonijai un brālim Jānim) piederošā optikas kompānija pagājušo gadu beigusi ar 4 933 307 eiro apgrozījumu.
2020. gadā sākusies pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Kossoviču ģimenes biznesu neskāra, jo valdībā optikas saloni tika uzskatīti par pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniedzējiem un slēgti netika. Rezultātā pagājušo gadu Optic Guru beidza ar vairāk nekā pusmiljonu lielu – 549 038 eiro peļņu.
Taču… dīvainā (vai tieši pretēji – pašsaprotamā) veidā šie apstākļi nav traucējuši Kossoviču ģimenei pamatīgi piesūkties pie valsts finanšu līdzekļiem, kas it kā bija paredzēti uzņēmumiem, kuri tieši cietuši no pandēmijas. Lūk, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par Kossoviču ģimenes uzņēmuma saņemto valsts atbalstu šā gada pirmajā pusē:
1. 06.05.2021 Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai (Avots: VID) 200 000.00
2. 16.04.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem (Avots: VID) 38 412.20
4. 23.03.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem (Avots: VID) 42 882.67
5. 16.02.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem (Avots: VID) 45 374.23
7. 11.01.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem (Avots: VID) 5 923.12
Tas nozīmē, ka tikai šā gada pirmajos piecos mēnešos – svaigāki dati nav pieejami – Kossoviču ģimenes uzņēmums atlīdzībās par „dīkstāvi” (ko optikas saloni nepiedzīvoja) un grantā apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai no valsts saņēmis vairāk nekā 332 tūkstošus eiro.
Kā gan lai te neatceras mazu, bet zīmīgu fragmentu no jaunā romāna „Nāve”, kas jau sacēlis pamatīgu paniku noteiktu politiķu un specdienestu aprindu pārstāvjos: „Piemēram, Mārtiņš Moskvičs, tas pats precētais kungs, kurš, būdams līksmā reibumā, Zelmā bija saskatījis nebūt ne progresīvu cīnītāju un idejisku censoni, bet pieejamu pretējā dzimuma pārstāvi, – lai kā viņš pats publiski būtu gatavs aizstāvēt visādus nebinārus, trans-, cis- un citādus diskriminētus un nesaprastus ļaudis.
Kamēr pats Moskviča kungs pirms vēlēšanām publiski solīja “atkailināt valsts pārvaldi”, viņa un māmiņas optikas bizness sekmīgi atkailināja godīgākus nodokļu maksātājus. Partijā faktiski atklāti runāja – ja runa nebūtu par partijas valdes locekli un naudas nesēju, sen jau būtu vajadzējis apjautāties par to, kā tieši Moskviča kunga optikas uzņēmumi pilnīgi neprogresīvā manierē shēmoja ar nodokļiem un valsts atbalstu.
Izbijis komsomoļecs, kurš nemitīgi bijis liels nodokļu parādnieks un pēkšņi “iespēj” nomaksāt simt tūkstošu eiro nodokļu parādu tieši mēnesi, pirms saņemt nodokļu atlaides, turklāt jomā, kuru epidēmijas ierobežojumi neskāra nu ne vismazākajā mērā. Dzemdējusi Leonija Moskviča, Leonijas optikas īpašniece, uzcenojums no iepirkuma cenas vismaz 300%, un visi šīs famīlijas biznesa parneri paliek bez naudas, kuru iegulda, jo tā ir sistēmiska būtība – ņemt visu sev. Apmēram tā par kvēlā progresīvo ideju aizstāvja biznesa īpatnībām runāja partijas aizkulisēs.”
Cerams, ka Latvijā vēl atradīsies kāds medijs, kurš nav pašreizējās dzeltensarkanās elites nopirkts un uzdos Kossoviču ģimenei virkni jautājumu par šo apbrīnojamo biznesa veiksmi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
