Iesaki rakstu: 
Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie naudas, mīl komfortu un greznību. Gudrie mīl paņirgāties par mazāk gudrajiem, bagātie – par nabagajiem, stiprie – par vājajiem. Tie, kuri tikuši pie varas, mīl paņirgāties par viņu varā nonākušajiem. Un tas arī ir saprotami, jo kāda gan jēga gudrībai, bagātībai, spēkam un varai, ja nav šādas mīlestības?
Mēs esam ikdienā tā pārņemti ar šīm savām daudzajām mīlestībām, ka mums vienkārši neatliek laika nekam citam. Un kādēļ gan lai mēs, savā mīlestībā aizņemti cilvēki, vēl klausītos dažos dīvaiņos, kas stāsta, ka vajag mīlēt Dievu, savu tautu un Tēvzemi?
Katram taču ir skaidrs, ka no mīlestības pret Dievu, tautu un Tēvzemi paēdis nebūsi un arī nekādu bagātību rīt uz pusdienlaiku neiegūsi. Mīlēt pa tukšo nav vērts. Jāmīl ir tā, lai par to mīlēšanu kaut ko sev varētu dabūt. Arī to Dievu, tautu un Tēvzemi varētu mīlēt, ja vien kāds par to labi samaksātu. Bet neviens jau nemaksā. Tāpēc gudri cilvēki vienmēr mīl tos, no kuriem var dabūt naudu. Bet nauda vienmēr ir varas vīru rokās. Tāpēc valdošo varu vajag mīlēt.
Bija laiki, kad nācās mīlēt visus kompartijas ģenerālsekretārus pēc kārtas. Jā, un vēl arī to Ļeņinu visiem pa virsu. Bet tas atmaksājās. Protams, ja vien mācēji to savu mīlestību pareizi nodemonstrēt. Tagad laiki ir mainījušies, bet mīlestība jau nekur nav pazudusi. Ne velti saka, ka mīlestība esot mūžīga. Arī šodien ir izveidojies plašs varas mīlētāju loks. Lai kādus likumus vai lēmumus valdošā vara nepieņemtu, visam viņi piekritīs, visu atbalstīs, par visu dziļā mīlestībā priecāsies. Un vai tad šie varas mīlētāji slikti dzīvo? Paskat, kādas karjeras iespējas viņiem paveras! Kādos naudīgos amatos viņi var tikt bez kādas īpašas izglītības! Un tas, ka tautā viņus par noderīgajiem kretīniem sauc, taču pār muguru nav jānes.
Jā, visa pasaule ir pilna mīlestības. Vienīgi tādu mīlestību, kādu to apraksta grāmatās, dzejā un apdzied dziesmās, gan mūsdienās ir gandrīz neiespējami atrast. Un tas arī ir saprotams. Tā mīlestība ir tik nepraktiska, ka tagadējā progresīvā racionālisma laikmetā vienkārši nav dzīvotspējīga. Ja arī kāds jaunības dullumā par kaut ko tādu sasapņojas, tad dzīve ātri vien viņu noved pie pareizajām atziņām. Visam šai dzīvē ir sava cena. Un stulbi ir savu mīlestību atdāvināt par velti, neko nesaņemot pretim. Nu kaut ko sev tiešām vajadzīgu, piemēram, naudu, baudu, karjeras iespējas vai ko citu.
Savukārt, ja pats gribi saņemt mīlestību no kāda, tad vispirms gādā, lai par to esi spējīgs samaksāt. Tikko tu nebūsi spējīgs maksāt, mīlestība izčibēs kā nebijusi. Ne velti ir tāds teiciens: “Kur nabadzība pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu laukā.” Un tā tas notiek ne tikai ģimenēs vai starp dzimumpartneriem. Katru, kurš ieņem kādu svarīgu, nozīmīgu amatu, parasti ieskauj tāds mīļu draugu pulciņš, kas vienmēr viņu sirsnīgi sveic visās jubilejās un svētku reizēs, neskopojas ar atzinīgiem vārdiem un dažādiem citiem cieņas un mīlestības apliecinājumiem. Bet atliek tikai cilvēkam kaut kādu iemeslu dēļ zaudēt šo nozīmīgo amatu, un viss mīļo draugu pulciņš izkūst kā sniegs pavasara saulītē. Zudusī mīlestība spēj tik tālu atsvešināt cilvēkus, ka daži bijušie draugi, uz ielas satikti, vairs pat nesasveicinās.
Tā nu tas ir, ka mīlestība cilvēku starpā ir visai nedroša un nepastāvīga lieta. Tāpēc daudzi no mums ir izvēlējušies mīlēt dzīvniekus. Parasti mēs izvēlamies kādu sunīti vai kaķīti, liekam viņu nosterilizēt un pēc tam iesprostojam savos dzīvokļos vai privātmājās. Tā nu šis nabaga dzīvnieciņš ir pilnībā atkarīgs no mūsu labvēlības, un viņam nekas cits neatliek kā tikai mūs mīlēt. Kad mums šī viņa mīlestība apnīk vai kļūst pārāk apgrūtinoša, mēs bez īpašām problēmām varam no tās atbrīvoties, liekot savu mīluli iemidzināt, vai vienkārši aizvedam viņu ar mašīnu tā patālāk no mājām un izmetam.
Nenoliedzami, mīlestība ir svarīgas un cēlas jūtas katra cilvēka dzīvē. Tādēļ mēs visi lepojamies ar savu mīlestību un cenšamies to visādos veidos izrādīt apkārtējiem. Pareizi nodemonstrējot vajadzīgo mīlestību, var ļoti daudz sasniegt gan sadzīvē, gan politikā. Sabiedrība izjūt cieņu pret mīlestības apgarotiem cilvēkiem. Un tādēļ tie, kam ir nauda, lai izrādītu savu cilvēkmīlestību, reizēm ziedo kādu nelielu summu labdarībai. Tikpat labi naudu var ziedot arī kādai dzīvnieku patversmei, lai demonstrētu savu mīlestību pret dzīvniekiem. Galvenais ir gādāt, lai sabiedrībai šīs jūsu mīlestības izpausmes nepaliktu nepamanītas.
Ļoti plašas iespējas ir sabiedrībai demonstrēt savu mīlestību pret mākslu. Te noder gan teātra, operas vai baleta izrāžu (īpaši vēlams pirmizrāžu) apmeklējumi, gan klātbūtne dažādu mākslas izstāžu atklāšanā. Un, protams, naudīgi cilvēki mēdz pirkt mākslas priekšmetus, ar kuriem izpušķot savas lepnās mājas un vasarnīcas. Lai visi redz, cik ļoti viņi mīl mākslu!
Bet nav jau tā, ka vienmēr tā sava mīlestība jāapliecina ar darbiem. Lielākā daļa cilvēku mīl “ar ausīm”. Šo atziņu ļoti iecienījuši politiķi. Viņu runas ir tik pārpilnas ar mīlestību pret tautu, demokrātiju un brīvību, ka ļaudis, viņos klausoties, jūtas dziļi aizgrābti un bez šaubīšanās atdod savas balsis par šiem mīļajiem, labajiem cilvēkiem. Jāsaka, ka tā tautas, demokrātijas un brīvības mīlēšana politiķiem tiešām labi atmaksājas.
Tas tad arī laikam īsumā būtu viss, kas mūsdienās par mīlestību jāzin katram progresīvam cilvēkam, ja vien viņš grib braši soļot līdzi laikam un aiz sevis atstāt to tumšo pagātni, kad cilvēki ticēja tādiem “māņiem” kā Dievam, debesu valstībai un cilvēka dvēselei.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
