Profanācijas legalizēšana un proklamēšana

Pirms neilga laika Latvijas izglītības ministrija lepni paziņoja, ka ir veikta augstskolu studiju
programmu starptautiskā izvērtēšana. Tam tika iztērēta fantastiski liela summa – 1 001 495 lati.
Pozitīvi novērtēja arī vienu BSA programmu, par kuras aplamo un absurdo raksturu zināja gan
pats programmas direktors, gan akadēmijas rektors un saimnieki. Neviens neiebilda pret
sekojošo skaidrojumu: “Pirmkārt, mūsu programma faktiski ir radikāli novecojusi gan
sabiedriskajās attiecībās, gan mārketingā. Otrkārt, un pats galvenais – mūsu programmas mērķis
gatavot „sabiedrisko attiecību menedžerus” profesionālās kvalifikācijas 5.līmenī un viņiem
piešķirt „profesionālo bakalaura grādu tirgzinībās” ir ļoti pretrunīga un bezprecedenta
„kompozīcija”, kas uzskatāma par profesijas izkropļošanu. Saprotams, tas jau bija redzams pirms
vairākiem gadiem programmas licenzēšanas un akreditēšanas laikā, taču tolaik bija cerība
programmu izmainīt. Starp citu, tāds solījums tika dots akreditācijas komisijai, kura pret to
izturējās ļoti pozitīvi. Diemžēl mūsu programma joprojām ir odioza „kompozīcija”, jo
programmas saturā trūkst elementāri nepieciešamie priekšmeti gan sabiedriskajās attiecībās, gan
mārketingā. Turklāt centieni sagatavot vienā personā gan sabiedrisko attiecību, gan tirgzinības
speciālistu ir ļoti pretrunīga iecere un daudziem studentiem/absolventiem var sagādāt rūgtu
vilšanos. Tas būtu apmēram tas pats, ja vienu cilvēku vēlētos izskolot gan par mācītāju Rīgas
Doma baznīcā, gan par Rīgas Centrālā tirgus direktoru. Abām specialitātēm katrai ir sava
noteikta funkcionālā sfēra un intelektuālā aura. Katra specialitāte ir vienota ar cilvēka
mentalitātes specifisku tipu un prasa īpašu talantu un psiholoģisko kompetenci. Labi ir zināms,
ka sabiedriskās attiecības ir organiski vienotas ar sociāli ideoloģisko sfēru. Tirgzinība ir pievērsta
finansiāli materiālajai biznesa sfērai – preču un pakalpojumu tirdzniecībai. Triviāli būtu
atgādināt, ka tas, ko vēlāk nosauca par Public Relations radās ASV valsts ideoloģiskajā un
politiskajā darbībā, bet nevis tirdzniecībā. Tirdzniecība tikai vēlāk mārketingā sāka iekļaut PR
tehnoloģijas”.

Atbildēt

No bloga: "Terminoloģija

Par izglītību jau pastāv jauna terminoloģija. Tā ir izveidojusies pakalpojumu ekonomikas terminoloģiskajā kontekstā, izmantojot pakalpojumu ekonomikas vispārējo jauno vārdu krājumu.
Jaunie termini ir šādi: izglītības pakalpojums, klients, cena, tirgus attiecības, izglītības ekonomiskā efektivitāte u.c.
Par jauno terminoloģiju diskutē zinātnieki, jo izglītības komerciālizācijas procesu apkalpo vesela rinda speciālistu, kuriem patīk izglītības pielāgošana neoliberālisma retorikai.
Tā, piemēram, zinātniskā diskusija turpinās par termina „izglītības pakalpojums” definīciju. Nav vienotība par klientiem; proti, ko uzskatīt par izglītības pakalpojuma klientiem (skolēnus, studentus, klausītājus utt.).
Jauno attieksmi pret izglītību zinātnieki pamato ar argumentu, ka tirgus attiecības dominē visā kultūrā. Savukārt cilvēks vienmēr esot bijis patērētājs, bet ne tikai radītājs. Kultūras visi artefakti ir prece vai pakalpojums.
Neoliberālisma ideoloģija jau ir pamatīgi iezombējusi sabiedriskajā apziņā domu, ka bezmaksas izglītība nav labums, bet gan ļaunums. Sabiedriskā doma jau ir pārliecināta, ka par izglītību ir jāmaksā, ir jāpērk izglītības pakalpojums.
Neoliberālisma ekonomiskā retorika savukārt izplata viedokli, ka izglītībai ir noteikta ekonomiskā efektivitāte. Tas ir normāli, ka katra valsts rūpējās par izglītības rentabilitāti un ekonomisko efektivitāti."

Atbildēt

No stikla kalna: "Protesti
Pret izglītības komerciālizāciju 2006.-2009.gadā aktīvi protestēja studenti ASV,Grieķijā, Čīlē, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, Izraēlā, Itālijā, Horvātijā, Nīderlandē, Francijā, Polijā, Maķedonijā, Austrijā, Šveicē, Spānijā u.c. Atsevišķās zemēs studentiem pievienojās skolēni un licejisti, kā arī pasniedzēji (piem., Francijā).
Izglītības komerciālizācija izpaužās dažādi – katrā zemē var būt savas specifiskās iezīmes. Taču kopīgais ir tas, ka valstis samazina budžeta izdevumus izglītībai, privātais bizness iespiežas izglītības sfērā, pat privatizējot universitātes. Kopīgais ir arī neoliberālisma tirgus ideoloģijas ekspansija izglītībā; mācību iestādes sāk orientēties uz „tirgu” un vēlas būt „rentablas”.
Eiropā savukārt lielu postu nodara t.s. Boloņas process. Tā mērķis ir izglītības unifikācija, atbrīvošanās no nerentablām specialitātēm (piem., Bizantijas studijas, Austrumu studijas), kas neatbilst „mūsdienu tirgus prasībām”.
Studentu protestu metodes bija dažādas. Taču dominēja atsacīšanās no pilsoniskās sabiedrības klasiskajām metodēm – piketēšanas, petīciju rakstīšanas, velobraucienu maršiem u.tml. Minētās metodes nedarbojās. Tās var dēvēt par „karnevāliskajām” metodēm, kuras politiskā vara ignorē.
Vispopulārākā forma kļuva universitātes „okupācija”. Tas nozīmē, ka studenti ieņem galvenās auditorijas un neļauj tur lasīt lekcijas. To vietā studenti auditorijās debatē par savām problēmām. Šī forma bija cieņā Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā, Itālijā, Spānijā.
Īpaši enerģiskā veidā šī forma tika praktizēta Kalifornijas universitātēs, „okupējot” atsevišķus mācību korpusus un administrācijas ēkas. ASV studiju maksa tika palielināta par 32%. Kalifornijas studenti tāpēc protestēja ļoti enerģiski. Viņus varēja izdzīt no „okupētajām” telpām, atsevišķus studentus varēja arestēt. Taču nākamajā dienā studenti atkal „okupēja” kādu ēku. Eiropā aktīvi protestētāji bija horvātu studenti.
Zīmīgi, ka nekur studenti neuzticējās savu arodbiedrību līderiem un sabiedrisko organizāciju līderiem, jo viņi praktiski darbojās universitātes administrācijas interesēs."

Atbildēt

jums ar priedīti un denisu skauž ka cilvēki dabūn diplomus ???

Atbildēt

»

jums ar priedīti un denisu skauž ka cilvēki dabūn diplomus ???

Atbildēt

»

RSEBAA droši vien visas programmas skaitās "elitāras". Nav problēmu apšaubãmas kvalitãtes pasniedzējam (piem. Cełojošã grãmatu galda izbijušam pãrdevējam ) "no ielas" uzsãkt pasniedzēja karjeru šajã privàtajã skolã, paplivinot skaistu SiVi. Stãstīt studentiem mułkības, abas puses ir apmierinãtas, laiks jauki pavadīts, atzīmes sanemtas, diploms rokā.. Kãda tur vēl zinātne un pētniecība.. Labãkajã gadījumā Kursa darbs "nospiests" no 10 paraugiem...

Atbildēt

Par klientu apkalpošanas kvalitātes standartu nevaru komentēt bet privātajās augstskolās (sppa) nācies sastapties ar t.s. Skolas Iekšējiem kārtības noteikumiem, kur aprunāts- ko katra puse drīkst, studenti nedrīkst auditorijā spłaudīties, atstāt telpu stundas laikā bez atłaujas.. Pasniedzējs- palaist rokas, aizskart studenta jūtīgo personību vai tml. Vairums privāto augstskolu tiešām tēlo augstskolas un lepni sauc sevi kā "konkurējošas Eiropā"..tīrais cirks ir gatavošanos programmas atestācijai- vajadzīgie papīru kalni, pasniedzēju un studentu instruktāžas pirms akreditācijas komisijas, liekās ka to zin gan ministrija gan komisija..izglītības ministrijā valda formālisms un stagnācija..

Atbildēt

»

Trīs komentāri, tā ir necieņa pret L.Lapsu, kas diriģē portālu!!

Atbildēt

Pasniedzējs: "Šodien mūsu izglītības biznesa firmā tiek akreditēta studiju programma ar nosaukumu
“Sabiedriskās attiecības“. Par programmas absurdo raksturu manā mājas lapā ir materiāli iedaļā
“Public Relations“. Šodien programmu akceptēs vēl sliktākā variantā nekā tad, kad par to pirms
dažiem gadiem sākās “diskusija”. Visi piekrita, ka programma ir pilnīgi aplama – idiotiski
pretrunīga savā būtībā. Tam piekrita rektors, kolēģi, firmas saimnieks Buka. Taču nekas netika
darīts, lai novērstu idiotismu. Gluži pretēji – programmā tika iekļauti lekciju kursi, kuri vajadzīgi
kādu cilvēku algai, bet nevis profesijas apgūšanai. Šodien programmu akreditēs. Ar to nākas
samierināties. Šodien nākas samierināties ne tikai ar kādas studiju programmas absurdumu un
neatbilstību veselajam saprātam. Šodien nākas samierināties ar absurdumu un neatbilstību
veselajam saprātam pat subkontinentu darbībā. Tā ir mūsdienu parādība, lai cik tas neliktos
jocīgi, nesaprotami, neticami. Turklāt šī parādība strauji progresē, apliecinot noteiktas tendences
raksturu mūsdienu “balto” civilizācijā. Spilgts piemērs ir ne tikai Eiropa, bet arī Krievija, kur
aizvadītajos mēnešos politiskajā dzīvē daudzas izpausmes neatbilst veselajam saprātam, par
kurām nenogurdināmi runā Sergejs Kurginjans."

Atbildēt

Pasniedzējs: "Arī latvieši ir izveidojuši vilinoši cēlas privātās augstskolas. Viena no tām – RSEBAA. Tajā ilgu laiku sevi par rektoru sauca Kūrova kungs. Man neizdevās noskaidrot, kāda ir viņa saistība
ar zinātni un augstākās izglītības sfēru. Padomju laikā viņš esot bijis arodbiedrību ierēdnis. Tātad
5.-6. šķiras kadrs padomju nomenklatūras hierarhijā. Man bija gods ar viņu tikties vairākkārt.
Reiz pat piedāvāju realizēt kādu no tām studiju programmām, kuras var lasīt manā mājas lapā.
Saruna nebija gara. Kūrova kungs tūlīt paskaidroja, ka viņu visas programmas ir elitāras, jo
mācību maksa ir tik un tik tūkstoši gadā. Skaidrs, ka sarunu nebija vērts turpināt ar cilvēku, kurš
tādā veidā vērtē studiju programmas. Pēc Kūrova par rektoru sevi sāka saukt Senņikovas kundze,
bet PR programmu vada Sarkanes kundze. Arī par abām dāmām neizdevās noskaidrot, kāda ir
viņu saistība ar zinātni un augstākās izglītības sfēru. Tomēr nosūtīju vienu piedāvājumu. Ja
padomju ierēdnis labi zina “kārtību”, tad abas dāmas acīmredzot ir pēcpadomju morālās un
intelektuālās mežonības produkts. Viņas vispār neatbildēja uz manu vēstuli."

Atbildēt

Pasniedzējs: "Augstākā izglītība tagad ir kļuvusi par adekvātuma kritēriju un simbolu, apliecinot cilvēka
normālu garīgo veselību. Ja cilvēkam ir augstskolas diploms, tad tas it kā automātiski liecina, ka
viņš ir psihiski vesels. Tomēr privātās izglītības bizness šajā ziņā ir izraisījis zināmas korekcijas,
jo par naudu diplomu var iegūt arī psihiski ne visai veseli jaunieši. Plebejiski alkātīgajā
Austrumeiropas izglītības biznesā tā ir kļuvusi ikdienišķa parādība. Augstākās izglītības
pielietojuma virzieni pašlaik ir vairāki: 1) analīzes un lēmumu pieņemšanas sfēra, 2) kreatīvā
sfēra (dizains, mārketings utt.), 3) ierindas inženieru (reglamentētu procesu kontrolētāju) sfēra.
Tagad šaura specializācija vairs nav aktuāla, jo nepārtraukti ir nepieciešama jauna kompetence
(pārkvalificēšanās). Turklāt cilvēki vēlas strādāt radoši un radošā atmosfērā, tāpēc ir jāsniedz
humanitārās un sociālās bāzes zināšanas, kas stimulē kreativitāti un kreatīvas atmosfēras izpratni.
Jāmācās būs visu mūžu, bet tajā pašā laikā izglītību nevar iegūt “momentā”… vajadzīgs ir laiks."

Atbildēt

»

Ja Latviju A.Priedītis nosauc par smirdošu kloāku, tad jāskatās, kas tajā peldas. A.Priedītis ar Denisu grupu.Ja nebūtu kloākas, tādus apsmirdušus neviens pat nepamanītu, bet nu viss pa ceļam - slava Putinam un našistiem, Priedīt!

Atbildēt

»

Latviešu māksla, kultūra, tās attīstība ir iznīcināta un tā nevienu vairs neinteresē, tikai vēsturiekus.Latvija ir parādā 8 000 000 000 eiro, katrs, ieskaitot zīdaini, 4000 eiro, neskaitot privātos aizņēmumus - ap 3000 eiro uz dzīvo dvēseli.Latviešu tauta ir iznīcināta.

Atbildēt

LU klientu apkalpošanas standarts- kaut kāds murgs. Birokrātisks dokuments ar tukšām un smieklīgām frāzēm..Kam adresēts? Kas bija pasūtītājs un- kam pamatā tas tika sacerēts..? Kaut kādi iekšējie- ārējie klienti. Kā ģērbties, kā uzvesties! Atgādina tipiskas padomju laiku instrukcijas. Man ar vārdu"pakalpojums" gan asociējas kaut kas cits(!!!!!).

Atbildēt

LU ir latviešu augstskola tāpēc muļķīgi domāt ka pieņemot kaut kādus noteikumus latvieši pēkšņi sāks uzvesties civilizētāk ...

noteikumi vajadzīgi tikai lai aizmālētu acis augstskolas klientiem ...

Atbildēt

LU ir latviešu augstskola tāpēc muļķīgi domāt ka pieņemot kaut kādus noteikumus latvieši pēkšņi sāks uzvesties civilizētāk ...

noteikumi vajadzīgi tikai lai aizmālētu acis augstskolas klientiem ...

Atbildēt

Latvijas Universitāte mazliet ož pēc naftalīna.. Raksta autors manuprãt precīzi traktē situãciju.

Atbildēt

»

Protams, tas ir latviešu smirdeklis Dabas bērns.

Atbildēt

»

Ja tu būtu studējis kaut vienu semestri, tad tu ar mani te nekoķētu, bet tu esi lettis Dabas vieplis.

Atbildēt

»

Tad Jūs esat Dens vai arī tomēr Hercogiene..? Vai arī vārds 'tev' sarakstē nebūtu jālieto ar lielo burtu? Te es tā starp loģiku un inteliģenci sapinos... :(

Atbildēt

»

Bet tev nav izglītota un inteliģenta cilvēka valoda?

Atbildēt

»

Ziniet, tieši tik, cik katra semestra studiju maksa pēc LU cenrāža maksāja. Un ne koročkas vairāk.

Atbildēt

»

Man arī Bruņinieku namā vajag kaku instlējumu, jo ar mani ir par maz= ātri braucu, nevaru smaku labi atstāt.

Atbildēt

»

Lai dzīvo Purvīša Mākslas akadēmija - postmodernisma kaku kaltuve idiotu rektorātu vadībā!

Atbildēt

»

Un cik maksāja?

Atbildēt

Izejamās dienās ar ģimeni cenšos apmeklēt mākslas izstādes. Makslinieku nama foajē jau kādu pusgadu "rotā" naturāla metru auksta plastmasas kaka (blakus ar latviešu tēlniecības klasiķiem). Pie ziņojumu dēļa- piestiprināts tualetes pods. Drosi vien kāda ļoti dziļa doma vai vēstījums tautai- vienkāršajam skatītājam. Šķiet notiek tāda nožēelojama skriešana pakaļ "rietumu modernajai mākslai"..Pie Mākslinieku nama fasādes Daugavmalā- jau labu laiku- sarūsējušu dzelžu konstrukcija- "modernā skulptūra". Ja tas vēl būtu pasniegts blakus Luvras slīpētajam granītam- rastos kontrasts un būtu kāda jēga bet tagad uz noplukušās, apmetumu zaudējušās Mākslinieku nama fasādes tas izskatās nožēlojami un banāli...

Atbildēt

»

Pēc pieprasījuma varu uzrādīt LU diplomus, gan bakalaura, gan arī maģistra studijām. Nevajag pārsteigties ar 'wishful thinking' veida slēdzieniem.

Atbildēt

»

Tu neesi studējis = nelielies. Tu esi no kancelejas.

Atbildēt

Klau, pietiek, nu jau gan ir gana.
Kāpēc attiecināt viena iekšējā dokumenta, t.i., apkalpošanas standartu, saturu uz visu studiju/zinātnisko darbu? Vai tad nākamais solis būs analizēt un diskutēt par MK noteikumu, piem., par vistu audzēšanas noteikumiem, ietekmi uz valsts pārvaldes sistēmu kopumā?

Kā LU absolvents saku - LU ir daudzas blusas, turklāt viena no lielākajām ir tieši klientu apkalpošana, un tas nenozīmē, ka vēlējos garantētu smaidu no pasniedzējam aiznesta konjaka, uz ko ir mājiens augstāk publicētajā savārstījumā. Ko es gribēju - lai lietvedes katedrā darba laikā būtu uz vietas, neatrunātos ar "pārāk daudz darba, pārāk maz maksā" un lai vajadzīgos dokumentus būtu iespējams saņemt ātri un ar draudzīgu lietvedes (nevis pasniedzēja!) smaidu.

Nejauciet gaisu.

P.S.> Raksta autors, skaidrojot visus rakstā pielietotos svešvārdus, maigi sakot, velk uz diagnozi.

Atbildēt

»

Nav ko mocīt latviešus ar grafiku, viņiem pietiek ar instalāciju kakām, to viņi saprot vislabāk.

Atbildēt

»

Cik gan zemu ir kritusi mūsu tauta, ja kāds var tā teikt par izcilu mākslinieku. Tad jau pareizākais ir Žirinovska priekšlikums.

Atbildēt

»

var teikt tikai latviešu superdeģenerāts.

Atbildēt

»

Par vienu parazītu mazāk.

Atbildēt

visi latvieši vai cilvēki kuri prot rakstīt latviski automātā nefano par latviešu urlām ...

daži no mums izvēlas labāk fanot par krievu urlām kas ir mūsu dabas dotas tiesības !

Atbildēt

»

visi latvieši vai cilvēki kuri prot rakstīt latviski automātā nefano par latviešu urlām ...

daži no mums izvēlas labāk fanot par krievu urlām kas ir mūsu dabas dotas tiesības !

Atbildēt

»

No pasniedzēja bloga: "Šajās dienās BSA deģenerāti piespiež aiziet no darba izcilo grafiķi un mākslas pedagogu Raiti Zvirbuli. Viņš Latvijā ir viens no pēdējiem māksliniekiem, kas grafikā veido ofortus. Tātad strādā senā, komplicētā un veselībai kaitīgā grafikas tehnoloģijā. Esmu redzējis viņa darbus.Tie ir neaizmirstami. Drīz latviešiem vairs nebūs ne grafika, ne glezniecība, jo jaunajai paaudzei tīkamāka ir postmodernisma atejas instalācijas un citi “projekti”. Kā tas pieņemts deģenerātu vidē, pēc iespējas ātrāk atbrīvojās no labākajiem, talantīgākajiem, spējīgākajiem, radošākajiem pasniedzējiem. Deģenerāti bukas un ņikiforofi visos posteņos ir salikuši kaut kādus neizteiksmīgus tipus, kuri neko nesajēdz ne no zinātnes, ne no mākslas. Tas ir saprotams, jo deģenerāti firmas saimnieki paši neko nevar dot ne zinātnei, ne mākslai. Turklāt viņu biznesā nav vajadzīga ne zinātne, ne māksla. Zinātne un māksla tikai traucē tirgot “koročkas”. Skaidrs, ka arī neizteiksmīgajiem tipiem talantīgi un radoši cilvēki traucē. Uz talantīgo un radošo pasniedzēju fona pelēkie “direktori” izskatās kā nožēlojami tārpi. Šie nožēlojamie tārpi ienīst talantīgos un radošos kolēģus savā programmā. Tas pilnā mērā attiecas uz attieksmi pret Raiti Zvirbuli, kurš studiju programmā ir visizcilākais mākslinieks pretstatā programmas direktora un viņa sievas aprobežotībai, vulgaritātei, mākslinieciskajai pelēcībai un necilībai. Raiti Zvirbuli mīl studenti. Arī tas deģenerātiem ļoti nepatīk. Raitis Zvirbulis centīsies aicināt palīgā ministriju, jo viņa piespiešana aiziet no darba notiek ar milzīgiem darba likumdošanas pārkāpumiem. Skaidrs, ka viņš neko nepanāks."

Atbildēt

»

Vo, vo, piekrītu. Štrunts par izglītību, bet kad cilvēka veselības uzturēšana sastāv no vieniem medicīnas pakalpojumiem, nevis ārstēšanas, tas gan derdzas. Vienīgā atšķirība, ka klienta vietā tur ir pacients.

Atbildēt

»

Tāds jokains - raksta latviski, bet fano par urlām..

Atbildēt

»

Arbeit macht frei!

Atbildēt

"..... – ieguldot miljonus bibliotēkas ēkā, bet neinvestējot tās darbiniekos, rezultāta nebūs."
GUSTAVS STRENGA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks.
====================================================
Vai "Profanācijas legalizēšana un proklamēšana" turpināsies?

Atbildēt

ghj
Globālā apkalpošanas (uzvedības, tirdzniecības) kultūra nav dominējošs un obligāts lielums katrā Veceiropas valsts vai privātajā uzņēmumā. Runa skrien vairāk par Ameriku un globālajām korporācijām un kompānijām (dikti atkarīgs arī no īpašniekiem).
Vai tu zini (tas gan notika pirms vairākiem gadiem, tagad varbūt kas ir mainījies)- ja kāds no Bila Geitsa uzņēmuma darbiniekiem ierastos darbā, ģērbies savādāk, nekā tas pieņemts oficiālajā "etiķetē", visticamāk viņš nākamajā dienā meklētu jaunu darbiņu. Of.etiķete - tumšs uzvalks, zils krekls, šlipse un, protams, ne jau nike kājās. Nekādas novirzes vai atkāpes!!!
Absolūtais furors notika tad, kad vienā lielā ikgadejā savas megakompānijas pasākumā, Vilis Geitss ieradās (un teica uzrunu)ar tējas maiku mugurā. Darbinieki gandrīz norāvās insultu, infaktu, sivēnmēri un gandrīz, gandrīz vai aizsoļoja pa ar zaļiem apakšveidojumiem (biedra artura uzvārdu saistītiem) klāto taku.
Tos stulbos testus reiz mēģināja uzspiest arī Mediju nama žurnālistiem. Jāatbild bija uz veselu lērumu jautājumu, no kuriem divas trešdaļas bija vai nu pilnīgi stulbas, vai arī nebija ne vismazākā mērā saistītas ar žurnālista profesiju vai tiešo pienākumu veikšanu. Uz jautājumu - ko jūs visvairāk vēlētos -, kāds Rīgas Balss džeks atbildē ierakstīja - vēlos braukāt ar Pūcīša bulku vāģi. Atšifrējums: Pūcītis - Armands Puče (tobrīd MN valdes priekšsēdētājs), bulku vāģis (šajā kontekstā) - viņa jaunais Range Rover aptuveni 80 tkst.Ls cenā. Rīgas Balss galvenā redaktrise gandrīz arī vai zaudēja samaņu un lika tās anketas džekam aizpildīt vēlreiz.
P.S.Rīgas Balsī pats nekad neesmu strādājis...

Atbildēt

»

Jau rīt visu to UK priekšniecību skoti var aizsūtīt pastāvēt pēc "biezpiena" rindā pastāvēt. Par Latvijas īpatnībām pēc Rietum-krātijas sociālās organizācijas (vara+ekonomika+ideoloģija) vajag spriest pēc labākajiem LV paraugiem. Lūk, piemēram Latvijas Nacionālā Bibliotēka, kuras darbinieki tagad vēlas manīt kopš 1990.g.4.maija pastāvošo "paradigmu" (A.Priedītis):
"Būt veiksmīgam šeit diemžēl nozīmē nevis zināt un izprast, bet būt tādam, kuram ir nauda. Tam vajadzētu mainīties. Jautājumus tikai – kad? Iespējams, būs jānomainās divām trim paaudzēm,...." GUSTAVS STRENGA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks
http://www.lvportals.lv/viedokli/265367-gustavs-strenga-nacionala-biblioteka-jebkura-valsti-ir-izaicinajums/

Atbildēt

»

Stradaju UK valsts iestade, kas principa ir pakalpojumu iestade (ikdiena darbs ar cilvekiem) - nekadu testu, obligatie ieksejie kvalifikacijas uzturesanas kursi un ikgadejas intervijas ari proforma. Galvenais kriterijs - laba sava tiesa darba izpilde un parejos jautajumos pat savu prieksniecibu var sutit uz biezpiena rindu, nekadu seku nebus...
Tas, ka sadam formalam lietam, ka testi, kursi, utt., tiek pieskirta TIK LIELA nozime, ir tiri vieteja LV ipatniba, UK ta nav, jo tas nelietderigi tere darba laiku un darbinieka energiju, ko tas var veltit SAVAM TIESAJAM DARBAM.

Atbildēt

Visiem komentu taisītājiem no saviem vēmieniem iesaku aiziet uz saitu imhoclub un paskataties kādiem jābūt komentāriem kā tos krievi taisa, kuri nav latvieši ar milzīgu kāri apvemt visus savējos un visu labāko no savējiem, lai parādītu savu lopisko atšķirību no pārējiem.

Atbildēt

»

Te latviešu murgs Dabasvieplis ārdās ar savu stulbumu un neizglītību, apskaužot vājprātīgi manu pasniedzēju.

Atbildēt

»

Tu esi tipisks latvietis, kurus vācieši gribēja iznīcināt kā nevērtīgus purnus.

Atbildēt

»

Ar latvietību te nav nekāda sakara.Arī ar krievvalodīgajiem, to atbalstītājiem ne - kā aptaurētiem - Priedīti, Denisu un visu to pamuļķu bandu..Runa ir par lumpeņiem, nevis gara aristokrātiem.. Vairāk spaisa un marihuānas!Diploms ir papīriņš naglai tualetē..Ar diplomu sev un citiem aizmālē acis un redzesspējas..ieliek rāmī, kas ved uz atpalicību, kur jau esam.. Esmu nozīmīgs - man ir diploms.Meli.Jo vairāk lumpeņu, jo interesantāk.Visvairāk man patīk tādi, kas cīnās par taisnību, kā šis portāls, ziedojot sevi uz idiotisma altāra. Lai dzīvo haoss, nabadzība un vispārēja lumpenizācija, idiotisms, cīņa par taisnību un vienlīdzību1!!Dažiem no tā būs labums. Vismaz kaut kas!

Atbildēt

»

Ar latvietību te nav nekāda sakara.Arī ar krievvalodņiekiem kā aptaurētiem Priedīti, Denisu un visi tā pamuļķu bandu..Runa ir par lumpeņiem, nevis gara aristokrātiem.. Diploms ir papīriņš naglai tualetē..Ar diplomu sev un citiem aizmālē acis un redzesspējas..ieliek rāmī, kas ved uz atpalicību. Jo vairāk lumpeņu, jo interesantāk.Visvairāk man patīk tādi, kas cīnās pat taisnību, kā šis portāls, ziedojot sevi uz idiotisma altāra. Lai dzīvo haoss, nabadzība un vispārēja lumpenizācija, dažiem no tā būs labums. Vismaz kaut kas!

Atbildēt

»

LU?

Atbildēt

Fraaze "maaciibspeeki un darbinieki" ir tiktaal iegaajusies gan LU, gan citaas augstskolaas:

https://www.google.lv/search?q=m%C4%81c%C4%ABbsp%C4%93ki+un+darbinieki

...ka nevienam neienaak praataa precizeet terminus. "Darbinieki" ir tie, kas NAV maaciibspeeki.

Atbildēt