Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā apcietināto personu skaits (to personu skaits, kas atrodas ieslodzījumā pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā) uz 100 000 iedzīvotājiem ir viens no lielākajiem starp Eiropas Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstīm – tas var liecināt par to, ka ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu piemērošanas pamati praksē tiek interpretēti pārāk plaši.

Rokasgrāmatā starptautisko standartu piemērošanai pirmstiesas apcietinājuma procedūrās norādīts, ka pārāk plaša pirmstiesas apcietinājuma piemērošana bieži vien liecina par kriminālās justīcijas sistēmas disfunkciju kopumā. Šī disfunkcija praksē var izpausties kā tiesību aizsardzības iestāžu pārslodze (pārlieka noslodze), kas laika gaitā kļūst par traucēkli šo iestāžu pamatfunkciju veikšanai, tai skaitā kriminālprocesā iesaistīto personu tiesību efektīvai nodrošināšanai. Tieši šo iemeslu dēļ apcietinājums kā būtisku pamattiesību ierobežojums personām piemērojams tikai kā “galējs līdzeklis” (ultima ratio).

Brīvības atņemšana var tieši un negatīvi ietekmēt personas iespējas īstenot daudzas citas cilvēktiesības, piemēram, tiesības uz pārvietošanās brīvību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz veselību un pienācīgu aprūpi. Turklāt brīvības atņemšana var palielināt risku, ka persona cietīs no spīdzināšanas vai cita veida vardarbības. 

Pastāv prezumpcija, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personai brīvību var atņemt tikai izņēmuma gadījumos uz laiku, kas nedrīkst pārsniegt absolūti nepieciešamo. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru persona, kura apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, vienmēr ir jāatbrīvo pirms tiesas, ja vien valsts nevar pierādīt, ka pastāv “būtiski un pietiekami” apsvērumi, kas attaisno turpmāko apcietinājumu.  

Ir vairāki kritēriji, kas ECT ieskatā ļauj identificēt patvaļīgu valsts iestāžu rīcību. Patvaļas elementi parādās tad, kad iestāžu rīcībā ir saskatāmas maldināšanas vai nelabticības pazīmes. Piemēram, kad apcietinājuma lēmums un tā izpilde neatbilst patiesajiem ierobežojuma mērķiem, kas uzskaitīti ECK 5.panta 1.punktā; kad nav redzama saistība starp apcietinājuma piemērošanas pamatu un apcietinājuma vietu un apstākļiem; kad apcietinājuma piemērošana ir nesamērīga, ņemot vērā pamatu, kas izmantots tā piemērošanas pamatojumam.

Kriminālprocesa likuma 272. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tādos gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona: 

- neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu; 

- netraucēs pirmstiesas kriminālprocesu un iztiesāšanu; 

- neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildes.

No Pietiek nesenajām publikācijām kā arī no nesen notikušajiem individuālajiem piketiem pie Ģenerālprokuratūras izriet, ka smagi slima sieviete, kurai ir 2. grupas invaliditāte un kurai ir nepieciešama nekavējoša medicīniskā palīdzība, tiek turēta apcietinājumā pavisam ne tāpēc, ka ir konstatējami jebkādi pamatoti riski, bet gan pavisam citu iemeslu dēļ. 

Vērtējot eventuālo risku iespējamību, jānorāda, ka šī sieviete dzīvo un strādā Latvijā, maksā nodokļus, nav bijusi agrāk tiesāta vai pat administratīvi sodīta. Līdz ar ko nav konstatējams jauna nozieguma izdarīšanas risks. Turklāt viņa tiek turēta aizdomās par 2023. gada sākumā veiktu naudas pārskaitījumu "nepareizajam" cilvēkam. Pēc šī pārskaitījuma nekādas citas darbības sievietes uzvedībā nav konstatētas.

Savukārt kriminālprocesa traucēšana un/vai izvairīšanās no tā vispār nav iespējama, jo sieviete ir sadarbojusies ar izmeklēšanu, sniegusi liecības, braukusi piedalīties procesuālās darbībās. Kā norādīts, kriminālprocess uzsākts 2023. gada sākumā, visas procesā iesaistītās personas atrodas brīvībā. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka, paejot vairāk nekā gadam, sieviete pēkšņi sāks saskaņot liecības vai ietekmēt citus lietas dalībniekus. Turklāt nekas neliecina pat par šādu iespējamību. 

Sievietei ir dzīvesvieta Latvijā, darbs, ģimene. Sievietei ir smags veselības stāvoklis, nepieciešama medicīniskā palīdzība un regulāra uzraudzība. Viņa līdz aizturēšanai tika nozīmēta uz vairākām dzīvībai svarīgām procedūrām, kuras nevar apmeklēt. Nav konstatēts neviens apstāklis, kurš norādītu uz izvairīšanās varbūtību. Sieviete ar grūtībām pārvietojās, ciešot sāpes. Viņas vienīgā doma ir nenomirt ieslodzījumā, nevis bēgt, slēpties vai ietekmēt kādu. 

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija vairākkārt atzinusi, ka citu kriminālprocesā iesaistīto personu esamība un kriminālprocesa sākumstadija, izmeklēšanas nepieciešamība, kā arī nepieciešamība iegūt un nostiprināt pierādījumus pati par sevi neveido drošības līdzekļa − apcietinājuma − piemērošanas pamatu. Šāds apcietinājuma pamats nav paredzēts Kriminālprocesa likuma 272. pantā. (sk., piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneša 21.05.2018. lēmums kriminālprocesā Nr. 11840000518. Nav publicēts.

Stingrus drošības līdzekļus nedrīkst piemērot preventīvā nolūkā - proti, nekonstatējot faktus, kas apstiprina attiecīgo drošības līdzekļu piemērošanas nepieciešamību. Pastāvot drošības līdzekļa piemērošanas pamatam, procesa virzītāja tiesības izvēlēties drošības līdzekli nav absolūtas. Drošības līdzekļus nedrīkst piemērot „ar rezervi” - proti, uzskatot, ka papildu represija personai nekaitēs, bet kriminālprocesa gaitu tomēr atvieglos. 

Jebkādā gadījumā procesa virzītājs nedrīkst apzināti izraudzīties stingrāku, nekā objektīvi nepieciešams, drošības līdzekli, lai mudinātu personu aktīvi piedalīties kriminālprocesā apmaiņā pret drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu. 

Konkrētajā gadījumā ir saskatāms procesa virzītājas un uzraugošā prokurora savtīgs nolūks - panākt nevis patiesas liecības, kuras sieviete jau ir sniegusi un pilnībā sadarbojusies, bet gan sev vēlamas un faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas liecības. Sieviete faktiski tiek spīdzināta nolūkā teikt "kā vajag", nevis "kā bija". 

Nolūkā izbeigt šādu ilgstošu visatļautību un saukt pie atbildības vainīgos, ja Jūsu rīcībā ir informācija par pilnvaru pārsniegšanu un/vai citām nelikumībām, kuras veikuši 1) Kurzemes reģiona pārvaldes inspektore Renāte Lagzdiņa un 2) Dienvidkurzemes prokuratūras prokurors Atis Dzērvēns, lūgums to nosūtīt uz e-pastu: [email protected]. Konfidencialitāte un rīcība saistībā ar pārkāpumiem garantēta.

Novērtē šo rakstu:

90
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...