Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas uzņēmēja Grigorija Guseļnikova (attēlā) kontrolētā, smagu finansiālu problēmu māktā AS Norvik banka ir atklājusi inovatīvu veidu, kā izmantot Latvijas valsts vēlmi vērsties pret tā sauktajām „čaulas kompānijām”, lai šīs cīņas aizsegā faktiski apzagtu savus klientus – nerezidentus.

Pietiek rīcībā ir nonācis kādas nerezidentu kompānijas Norvik bankā atvērta konta izraksts, no kura redzams, ka šā gada 5. aprīlī banka no sava klienta rēķina patvaļīgi noņēmusi apaļu summu – 10 000 eiro.

Šī summa bankas klientam atņemta ar paskaidrojumu – šī ir „soda nauda par kaitējumu bankas reputācijai gadījumā, ja banka pieņem pozitīvu lēmumu pārtraukt sadarbību ar klientu”.

Tas nozīmē – bez kāda plašāka rakstiska paskaidrojuma klientam Norvik banka ir „aizņēmusies” no tā konta 10 tūkstošus eiro, norādot, ka pēc nezināma laika un atbilstoši nezināmiem kritērijiem tā pieņems lēmumu, vai turpināt ar klientu sadarbību, un, ja sadarbība netiks turpināta, banka šos 10 tūkstošus paturēs sev kā kaitējuma atlīdzību.

Norvik banka aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt ne uz vienu no tai uzdotajiem jautājumiem. Kredītiestāde nevēlējās atklāt, cik klientiem šogad ir noteiktas šādas „soda naudas” (pēc Pietiek ziņām – vairākiem simtiem, kas nozīmē vairāku miljonu eiro „peļņu” bankai).

Tāpat Norvik banka neatbildēja uz jautājumu, kāda ir kopējā noteikto soda naudu summa un kāds ir tiesiskais pamatojums šādu soda naudu noteikšanai. Banka arī nevēlējās atklāt konta atvēršanas standartlīguma formu, kurā būtu paredzēta šādu soda naudu noteikšana.

Kā zināms, bankas 2016. gada pārskatā revidenti ir atzinuši, ka „pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par bankas spēju turpināt darbību”. Šodien atkārtoti publicējam nozīmīgākos fragmentus no neatkarīgā revidenta PricewaterhouseCoopers SIA ziņojuma par bankas darbību.

Pamatojums atzinumam ar iebildēm

1)   2015. gada 31. decembrī, pārvērtējot Krievijas rubļos izteikto aktīvu vērtību uz eiro, Grupa un Banka piemēroja RUB/EUR valūtas kursu, kas atšķīrās no piemērojamā gada beigu kursa. Ja Grupa un Banka 2015. gada 31. decembrī būtu piemērojusi gada beigu kursu, Grupas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Ieguldījumu īpašumi” un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” samazinātos par EUR 4 449 000, Grupas un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Kredīti un debitoru parādi” samazinātos par EUR 3 957 000 un postenis “Uzkrātie zaudējumi” palielinātos par EUR 8 406 000 2015. gada 31. decembrī. Arī Grupas un Bankas zaudējumi pirms nodokļiem par gadu, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī, un peļņa pirms nodokļiem konsolidētajos un Bankas finanšu pārskatos par gadu, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī, palielinātos par EUR 8 406 000.

2) Grupa un Banka nav atzinusi pietiekamus uzkrājumus kredītu un ieguldījumu īpašumu vērtības samazināšanai 2016. gada 31. decembrī. Tādejādi, konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņi “Kredīti un debitoru parādi” būtu jāsamazina par attiecīgi EUR 4 663 000 un EUR 9 819 000, konsolidētā pārskata par finanšu stāvokli postenis “Ieguldījumu īpašumi” būtu jāsamazina par EUR 5 156 000 un konsolidētā un bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Atliktā nodokļa saistības” ir jāsamazina par EUR 1 473 000 2016. gada 31. decembrī, un Grupas un Bankas peļņa pirms nodokļiem un peļņa pēc nodokļiem ir jāsamazina par EUR 8 346 000 gadā, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī.

3)   2015. gada 31. decembrī konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenī “Kredīti un debitoru parādi” bija iekļauta ekspozīcija vēja enerģijas sektoram EUR 48 510 000 apmērā. Mēs nevarējām iegūt pietiekamus atbilstīgus revīzijas pierādījumus attiecībā uz šo ekspozīciju 2015. gada 31. decembrī dēļ būtiskas nenoteiktības, kas saistīta ar šo ekspozīciju saistīto uzņēmumu tiesas prāvu iznākumu tajā laikā. Tādēļ mēs nevarējām noteikt, vai būtu nepieciešami kādi labojumi konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kredīti un debitoru parādi” un “Uzkrātie zaudējumi” 2015. gada 31. decembrī un vērtības samazināšanās zaudējumiem gados, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembrī.

4)   2015. gada 31. decembrī konsolidētā pārskata par finanšu stāvokli postenī “Ieguldījumu īpašumi” bija iekļauts ieguldījums viesnīcas biznesā Krievijā EUR 20 118 000 apmērā. 2015. gada 31. decembrī Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenī “Kredīti un debitoru parādi” bija iekļauts kredīts viesnīcas biznesam Krievijā neto vērtībā EUR 7 208 000 un postenī “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” bija iekļauts ieguldījums viesnīcas biznesā Krievijā EUR 10 425 000 apmērā. Šī ziņojuma sagatavošanas datumā viesnīca vēl nebija uzsākusi darbību. 2015. gada 31. decembrī, nebija pieejami uzticami šo aktīvu patiesās vērtības vērtēšanas ziņojumi. Tādēļ mēs nevarējām iegūt pietiekamus atbilstīgus revīzijas pierādījumus par viesnīcu biznesa atgūstamo vērtību 2015. gada 31. decembri. Tādejādi, mēs nevarējām noteikt, kādi labojumi būtu nepieciešami konsolidētā pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Ieguldījumu īpašumi” un “Uzkrātie zaudējumi” un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kreditori un debitoru parādi”, “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” un “Uzkrātie zaudējumi” 2015. gada 31. decembrī. Tādēļ mēs ari nevarējām noteikt, kādi labojumi būtu nepieciešami vērtības samazināšanās zaudējumiem gados, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembri.

5)   2015. gada 31. decembrī konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenī “Kredīti un debitoru parādi” bija iekļauti kredīti divu darbojošos viesnīcu biznesam Krievijā neto vērtībā EUR 34 506 000. Viesnīcas ir ieķīlātas kā nodrošinājums minētajiem kredītiem. 2015. gada 31. decembrī nebija pieejami uzticami šo aktīvu patiesās vērtības vērtēšanas ziņojumi. Tādēļ mēs nevarējām iegūt pietiekamus atbilstīgus revīzijas pierādījumus par viesnīcu biznesa atgūstamo vērtību 2015. gada 31. decembrī. Tādejādi, mēs nevarējām noteikt vērtības samazinājumu, ja tāds būtu, kas būtu jāatzīst konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kredīti un debitoru parādi” un “Uzkrātie izdevumi” 2015. gada 31. decembrī, un ietekmi uz konsolidēto un Bankas peļņas un zaudējumu aprēķinu gados, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembrī.

Būtiska nenoteiktība attiecība uz darbības turpināšanu

Mēs vēršam uzmanību uz konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu 4. pielikuma sadaļu “Darbības turpināšanas apsvērumi”, kurā aprakstīta būtiska nenoteiktība saistībā ar nepieciešamību veiksmīgi īstenot Bankas apstiprināto stratēģiju. Šis apstāklis, kā ari citi 4. pielikumā minētie apstākļi, norāda uz to, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Grupas un Bankas spēju turpināt darbību. Mūsu atzinums nav ar iebildi attiecībā uz šo apstākli.

No bankas 2016. gada pārskata: darbības turpināšanas apsvērumi

Vadība ir rūpīgi izvērtējusi apstākļus, kas ietekmē Grupas un Bankas spēju turpināt nepārtrauktu uzņēmējdarbību. Vadība uzskata, ka galvenie riski, kas var būtiski ietekmēt Grupas un Bankas darbību un finanšu stāvokli ir:

- ekspozīcija Krievijas aktīvos, tostarp valūtas risks (skat. 2.pielikumu “Ekspozīcija Krievijas Federācijā” un “Jūtīguma analīze”);

- kāds būs realizētais gala rezultāts no būtiskiem ieguldījumu īpašumiem un kredītiem (skat. 2.pielikumu “Jūtīguma analīze”);

- atbilstība normatīvajām prasībām, tostarp - Bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšana (skat. 6. pielikumu un 41.pielikumu “Kapitāla pietiekamība”).

Grupas un Bankas spēja turpināt nepārtrauktu uzņēmējdarbību it būtiski atkarīga no augstākminēto risku sekmīgas vadības. Grupas un Bankas finanšu pārskati ir veidoti uz darbības turpināšanas principa pamata un neiekļauj sevī visas korekcijas, tai skaitā aktīvu un pasīvu summu novērtējumu, kas varētu būt nepieciešams gadījumā, ja darbības turpināšanas pieņēmums nav piemērojams.

Bankas portfeļa likviditātes stresa pārbaudes tiek veiktas kā daļa no regulārām stresa pārbaudēm iekšējā kapitāla pietiekamības novērtējuma procesa (ICAAP) ietvaros. Gan stingru īstermiņa pārbaužu, gan mērenu vidēja termiņa pārbaužu rezultātā ir secināts, ka Banka noguldītāju maksājumu veikšanai spēj likvidēt īstermiņa un vidējā termiņa aktīvus, tādus kā vērtspapīri un diennakts finanšu nodrošinājums. Bankas vadība ir pārliecināta, ka ilgtermiņā papildu aktīvu daļa var tikt likvidēta, veicot kredītu pirmstermiņa atmaksu, iespējams, pat ar diskontu, atkarībā no situācijas tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Bankas vadība ir secinājusi, ka finanšu pārskatu sagatavošanā ir piemērojams darbības turpināšanas princips. Tomēr joprojām pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Bankas spēju turpināt darbību. Tas saistīts ar nepieciešamību veiksmīgi īstenot Bankas apstiprināto stratēģiju, kas savukārt atkarīgs no Bankas spējas samazināt neprofila ekspozīciju, un nodrošināt pietiekošu ienesīgumu no bankas pamatdarbības. Savukārt Bankas pamatdarbības stratēģijas īstenošana ir atkarīga no FKTK uzlikto ierobežojumu atcelšanas.

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

61
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...