Privatizācijas aģentūras valdē iecelts "kredītatkarīgais" un cilvēks bez valsts noslēpuma pielaides
PIETIEK04.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Privatizācijas aģentūras valdē, kurai uzticēts lielā steigā parakstīt bankas Citadelepārdošanas līgumu, Vjačeslava Dombrovska vadītā Ekonomikas ministrija iecēlusi divus cilvēkus, kuri ir īsti piemēroti šāda valstiski nozīmīga dokumenta motivētai parakstīšanai - Vladimiram Loginovam (attēlā) jau vairākus gadus ir iespaidīgas parādsaistības, savukārt bijušajam koncerna Diena valdes loceklim Ģirtam Freibergam nav pielaides valsts noslēpumam.
Kā zināms, iepriekšējā Privatizācijas aģentūras (PA) valde aizvadītajā nedēļā atkāpās, jo valdība nebija piekritusi tās ierosinājumam nesteigties ar līguma parakstīšanu par bankas Citadele pārdošanu, bet vēl divus mēnešus turpināt sarunas, cenšoties panākt valstij labvēlīgākus nosacījumus.
Ja PA būtu dots vairāk laika, pārdošanas līguma nosacījumi, kas, piemēram, paredz tikai divu gadu tālākpārdošanas aizliegumu Citadeles akcijām, bet ne bankas aktīviem, iespējams, būtu izdevīgāki Latvijas valstij.
PA vadības atkāpšanās nozīmēja, ka Citadeles pārdošanas līgumu no Latvijas puses nav, kam parakstīt. Tāpēc trieciena tempā tika sameklēti divi cilvēki, kuriem vismaz formāli varētu būt kādas zināšanas par atbilstošo tēmu, - bijušais Citadeles padomes un AS Diena valdes loceklis Freibergs un līdzšinējais PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.
Lai gan publiski ir ticis apgalvots, ka abiem piemītot visas nepieciešamās zināšanas un pieredze valstij nozīmīgā līguma parakstīšanai, publiski dati rāda, ka gan Freibergam, gan Loginovam ir pa "defektam", kas padara abus īpaši piemērotus motivēšanai uz līguma parakstīšanu.
Freibergam, kurš jau publiski paziņojis, ka bankas pārdošanas līgumu neesot lasījis, šādas iespējas, ļoti iespējams, arī nebūs. "Privatizācijas aģentūras valdes loceklim Vladimiram Loginovam ir izsniegta atļauja darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, savukārt Ģirtam Freibergam šobrīd nav šādas atļaujas," apliecina Drošības policija.
Savukārt lūgumu izvērtēt Freiberga atbilstību darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju Drošības policija vēl nemaz neesot saņēmusi, un ir skaidrs, ka šāda atļauja līdz šajās dienās gaidāmajai līguma parakstīšanai netiks saņemta.
Savukārt Loginovam ir ne tikai atļauja darbam ar valsts noslēpumu, kas viņam izsniegta vēl pirms stāšanās Privatizācijas aģentūras valdes locekļa amatā, bet arī vērā ņemams "motivators" iespaidīgu kredītsaistību izskatā.
Kā rāda Loginova amatpersonas deklarācijas par pēdējiem gadiem, viņš iesaistījies vērā ņemamās darbībās ar nekustamajiem īpašumiem un atbilstoši tam ticis arī pie tikpat vērā ņemamām parādsaistībām - vairāk nekā 183 tūkstošiem latu.
Loginovam bijuši arī pietiekami lieli ienākumi, taču faktiski visi bijuši atkarīgi no politisko lēmumu pieņēmējiem, - tie gūti akciju sabiedrībā Reverta, Privatizācijas aģentūrā un vēl arī SIA Hiponia.
Vēl tikai gadu iepriekš Loginovs veicis jaunu aizņēmumu 65 000 eiro apmērā, lai iegādātos dzīvokli tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, tā vēl būtiski palielinot savu parādu slogu un kļūstot vēl atkarīgāks no politisko lēmumu pieņēmējiem.
Foto - LNT
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
