Privatizācijas aģentūrai katastrofāls spriedums tiesvedībā ar Lipmaniem
Lato Lapsa23.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neiegūti 1,9 miljoni eiro, pienākums samaksāt pretējās puses advokātiem gandrīz 38 tūkstošus eiro, bet galvenais – tiesas spriedumā ierakstīts secinājums par nolaidīgumu un nesaimnieciskumu, rīkojoties ar pārdodamu valsts īpašumu. Šāda ir Vladimira Loginova vadītās Privatizācijas aģentūras „bilance” pēc tam, kad pirmdien Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa paziņoja spriedumu tās prasībā pret uzņēmējiem Kirovu un Filipu Lipmaniem.
Tā kā šī prasība tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, pilnais sprieduma teksts ar detalizētu tiesas argumentāciju publiski nav pieejams. Taču sprieduma rezolutīvā daļa noteic, ka Privatizācijas aģentūras prasība pret abiem Lipmaniem tiek noraidīta pilnā apmērā.
Turklāt šī Privatizācijas aģentūras vēršanās pret abiem uzņēmējiem, mēģinot pildīt Māra Kučinska valdības uzdevumu un piedzīt no viņiem vairāk nekā 1,9 miljons eiro, dārgi izmaksās nodokļu maksātājiem.
Tiesa ir nospriedusi par labu K. Lipmanam no Privatizācijas aģentūras piedzīt 14 930 eiro, - šādu summu uzņēmējs bija iztērējis par advokāta Jāņa Vildera pakalpojumiem. Savukārt vēl 23 791 eiro nāksies samaksāt par advokāta Pāvela Rebenoka sniegtajiem pakalpojumiem F. Lipmanam.
Privatizācijas aģentūras prasība bija saistīta ar valstij piederējušo AS Grindeks akciju paketi, kas, pildot valdības uzdevumu, pirms nepilniem diviem gadiem, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdota par ārkārtīgi zemu cenu.
Tikai nesen atklājās, ka M. Kučinska valdība, tostarp ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ir devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.
Akciju pārdošanai nebija ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā bija vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, sākumcenu aprēķinot pēc formulas – „80% no vidējās svērtās vienas akcijas cenas biržā divu mēnešu periodā pirms akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanas, bet ne mazāk kā 3,77 euro par vienu akciju”.
Tā nu arī kā Grindeks akciju valsts paketes sākumcena tika noteikti 3,78 eiro par vienu akciju, un valsts akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro gabalā.
Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo „darījumu” tā arī neuzņēmās. Tā vietā, opozīcijai saceļot skandālu, M. Kučinska valdība nolēma, ka varētu mēģināt tiesāties ar K. Lipmanu un viņa dēlu F. Lipmanu, kuru „darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.
Līdz ar to M. Kučinska valdība uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesūdzēt tiesā K. Lipmanu un F. Lipmanu un piedzīt no viņiem 1,903 miljonus eiro, ko tieši viņu rīcības dēļ esot zaudējusi Latvijas valsts.
K. Lipmanam un viņa dēlam tika pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču pēcāk izrādījās, ka tikai gadu vēlāk, 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība bija pieņēmusi rīkojumu Nr. 642, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.
Tas savukārt nozīmēja, ka M. Kučinska valdība ar Privatizācijas aģentūras palīdzību mēģināja piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, ko valsts tobrīd nemaz nav bijusi tiesīga pārdot un arī nav vēlējusies to darīt.
No neoficiāliem avotiem zināms, ka pilnajā tiesas sprieduma tekstā varētu būt izteikti ļoti asi pārmetumi Privatizācijas aģentūrai, kas ar valsts mantu – Grindeks akcijām ir rīkojusies nolaidīgi un nesaimnieciski. Tiesa, Privatizācijas aģentūrai vēl ir tiesības Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu pārsūdzēt.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
