Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neiziet no prāta maija sākumā dzirdētā ziņa par to, ka Valsts kontrole (VK) pārbaudījusi Privatizācijas aģentūras (PA) darbu un pakratījusi pirkstu Ekonomikas ministrijas (EM) virzienā, sak, pavērtējiet aģentūras padomes un valdes darbu, jo tā mīņājoties uz vietas, proti, septiņos gados privatizēti tikai 3% no kopējā privatizējamo dzīvokļu skaita, tam izlietojot vien 2% no kopējā sākotnēji izsniegto privatizācijas sertifikātu skaita.

Nu, par tiem mazajiem % nebūtu ko brīnīties, jo no visa, ko 25 gados ir gribēts privatizēt, visā valstī pāri palikušas 20 dzīvojamās mājas, 64 valsts nekustamā īpašuma objekti un 695 valsts zemesgabali, kam pretim vairs tikai nedaudz vairāk nekā 2% no visiem privatizācijas sertifikātiem. Ne vairs, par ko iegādāties tos valsts īpašumus, ne arī vairs īpaša interese par šo lietu, jo viss vērtīgais jau sen prihvatizēts un atlikušos dzīvokļus to īrniekiem acīmredzot nav nekādas vēlmes iegūt pilnā personīgā atbildībā un īpašumā.

Tad nu man šķiet, ka te nu nekas nav līdzas, pakratot pirkstu aģentūras valdes un padomes virzienā, bet jārīkojas kardināli: klapēt ciet to skandalozo kantori, kas par sviestmaizēm ir iztirgojis Latvijas vērtības (kaut vai Ķemeru sanatoriju!), un privatizācijas galīgo pabeigšanu nodot vai nu tieši Ekomomikas ministrijai vai vislabāk pašvaldībām, kur ar pašvaldības īpašumu privatizāciju vairumā pašvaldību galā tikušas nodaļas ar dažiem darbiniekiem atšķirībā no aģentūras, kurā vēl pašlaik ir aptuveni 80 štata vietu!

Intereses pēc ieskatījos aģentūras mājaslapā un ieraudzīju, ka pēdējos divus gadus aģentūra ir strādājusi ar zaudējumiem. Vēl 2013.gadā tās peļņa ir bijusi 6,5 miljoni eiro, bet 2014.gadā – 130 miljonus lieli zaudējumi, pērn mazāk – 71 tūkstotis zaudējumos (laikam jau vairs nav pat, ko zaudēt!).

Nav jau labi skatīties citu cilvēku maciņos, bet tomēr ielūkojos arī datos par to, kādas algas ir ļaudīm aģentūrā, kas strādā ar zaudējumiem. Sak, ja jau valsts ir noteikusi, ka datiem jābūt publicētiem, tad tos nav grēks paskatīties! Diemžēl mājaslapā neatradu reālos algas un citu tai pielīdzināto maksājumu rādītājus katram darbiniekam, bet tikai kopsavilkumu par amatu algu likmēm dažādu funkciju darbiniekiem. Bet arī tas ir gana interesanti.

Amata vietas darbiniekiem, kas pilda vadības funkciju, aģentūrā ir 15, un vidēji viņi katrs saņem 2514 eiro mēnesī bruto pirms nodokļu atvilkšanas. Nākamās lielākās algas ir projektu vadītājiem – vidēji 1736 eiro mēnesī. Viskuplākais darbinieku skaits veic juridisko funkciju – veseli 20, un viņu vidējā darba alga ir 1302 eiro mēnesī.

Sarēķināju, ka aģentūras darbiniekiem cietās mēnešalgās (tajās, kas parādās mājaslapā) vien mēnesī aiziet aptuveni 100 tūkstošu eiro, kas gadā ir gandrīz 1,2 miljoni eiro! Bet tur taču nav pieplusotas prēmijas par labo darbu, privatizētiem objektiem, labi iekasētām īres maksām utml. Lai man piedod, ja kāds tādas piemaksas aģentūrā nesaņem, taču no sava paziņu loka zinu, ka piemaksas pastāv un krietni dāsnas.

Man pat gribas citēt vienu rindkopu no LETAs ziņas, kurā Valsts kontrole norāda, ka „lai arī PA nav definēti konkrēti, izmērāmi sasniedzamie darbības rādītāji un tādējādi nav iespējams novērtēt valdes locekļu ieguldījumu rezultātu sasniegšanā, valdei piešķirta normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība maksimālā apmērā un prēmijas, tostarp par nepilna mēneša darbu un aģentūras darbības izbeigšanas stratēģijas īstenošanu, kas valdībā tā arī netika apstiprināta.” Tā, lūk, prēmijas arī par darbiem, kas nemaz nav veikti!

Valsts kontrole savos dokumentos norāda, ka aģentūrā 65 darbiniekiem un trim valdes locekļiem algu fonds ir gandrīz 2 miljoni eiro. Nu, re, te vēl viens apstiprinājums piemaksām, par kurām nupat rakstīju!

Bet ar šiem 2 miljoniem eiro taču itin labi valsts varētu kaut kā pabalstīt, piemēram, mūsu medicīnas sistēmu, lai rentgenologiem atkristu pienākums pēc deguniem atšķirot pacientus, kuram patiešām pienākas ārstējošā ārsta izrakstītais izmeklējums un kuram nepienākas!

Valsts kontrole savā pārbaudē arī secinājusi, ka no 2,3 miljoniem eiro lielajiem aģentūras izdevumiem 2014. gadā ienākumi no tās pamatdarbības, proti, privatizācijas, seguši vien aptuveni trešdaļu, ja vien par trešdaļu no 2,3 miljoniem var saukt 918 tūkstošus eiro, ko nosauc Valsts kontrole!

Manuprāt, pilnīgi lieki Valsts kontrolei tagad likt Ekonomikas ministrijai uzlabot PA pārvaldīšanu, nosakot salīdzināmus un izmērāmus aģentūras darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus un ieviest vēl kādus kritērijus darba samaksai, kad skaidrs ir viens – Privatizācijas aģentūra savu laiku ir nokalpojusi, un nav ko mākslīgi pagarināt tās agoniju!

Ja jau vairs nav, ko privatizēt, un nav vairs, par ko privatizēt, tad taču skaidrs, ka ir zudis Privatizācijas aģentūras ekonomiskais pamats. Jau 2013.gadā aģentūras saimnieciskos izdevumus nesedza atskaitījumi no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem, lai gan šie atskaitījumi jau sen vairs nav sākotnēji noteiktie 7%, bet pērn ar Ekonomikas ministrijas svētību bija izauguši jau līdz 50%. Nu tuvu tas brīdis, kad arī valsts nevis gūs peļņu no savu īpašumu privatizācijas un saņems par to iemaksas valsts budžetā, bet piemaksās Privatizācijas aģentūras štatam, kas nekādi negrib pa īstam privatizāciju pabeigt bailēs par siltajām vietiņām, algām, piemaksām un kas zina, kādiem vēl labumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...