Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainā pašlaik notiek karš, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Cilvēki ir spiesti bēgt no briesmīgā posta un nāves. Pēc BBC datiem, pašlaik jau vairāk nekā miljons Ukrainas iedzīvotāju ir šķērsojuši Ukrainas robežu ar Rumāniju, Poliju un citām kaimiņvalstīm. Tiek lēsts, ka valsti pametīs aptuveni četri miljoni cilvēku, taču šis vēl var nebūt pēdējais skaitlis. Iespējams, bēgļu būs vēl vairāk.

No šā miljona aptuveni viens tūkstotis pašlaik jau ir Latvijā. Diezin vai Latvija ir bēgļu cerētais mērķis, bet ir ukraiņi, kam Latvijā dzīvo radinieki vai kam ir cita veida saikne ar Latviju, vai kas ieklīduši šeit nejaušības pēc. Jādomā, ka Latvijā nonāks vairāk Ukrainas bēgļu - iespējams, vairāki tūkstoši.

“Ikviens Ukrainas pilsonis, kurš ieradīsies Latvijā vai jau atrodas šeit, bet karadarbības dēļ nevar atgriezties mājās, saņems visus Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kādi pieejami arī Latvijas iedzīvotājiem,” izgreznojis savu ierakstu ar dzeltenzilo Ukrainas karogu, savā “Twitter” kontā moži paziņo veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Līdzīgs teksts ir arī viņa partijas “Twitter” kontā, kur partijas logo tagad ir dzeltenā un zilā krāsā. Bet nu iebilst nav ko - partija atbalsta ukraiņu varonīgo cīņu, un kurš gan neatbalsta, ja neskaita Latvijas Krievu savienību.

Tomēr kaut kā nepamet sajūta, ka tagad virkne partiju teju vai kreklus sev uz krūtīm plēš, kura uzstāsies par lielāko Ukrainas draudzeni.

Dabiski, ka sabiedrības uzmanība ir pievērsta tikai Ukrainai un Ukrainai un Latvijas politikāņiem tagad ir jauna skaņuplate

Jo kovida pandēmijas plate nekam vairs neder - tā jau sen čerkst un nav diez ko izdevusies. Tāpēc vajag, lai cilvēkiem aizmirstas visas kovidšmuces, ko valdība pēdējos divos gados ir paveikusi, - haotiskus un bezjēdzīgus ierobežojumus, karantīnas un mājsēdes, negausīgu nāsīs vilkšanu ar iepirkumiem un tirgus pārdali, biedēšanu un sodīšanu, nepaklausīgo “antivakseru” diskriminēšanu. Un lai aizmirstas arī nauda, kuras vēl nesen bija “tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis”.

Tāpēc Pavļuts nevar nesolīt. Viņa tvītu un paudumus piektdienas LTV “Panorāmā” ar dziļu interesi vēro Latvijas pensionāri, slimie un vēl kaut cik veselie ļaudis: “Tiešām? Un ukraiņiem būs viss tas pats, kas mums?” Te gan jāteic, ka, ja ukraiņiem būs visa tā pati veselības aprūpe, kas latviešiem, tad nav iemesla viņus skaust.

Tā ir kovidnomocīta valsts finansētā veselības aprūpe, kurā ir iegrūsti simtiem miljonu eiro, bet nevar saprast, kur nauda ir palikusi. Ārsti, medmāsas, ārstu palīgi, ģimenes ārsti ir pārstrādājušies līdz galīgam spēku izsīkumam, bet algas viņiem ir sīkas, ja neskaita tās brigādes, kas vakcinācijas kampaņā paguva nopelnīt vairākus tūkstošus mēnesī.

Tūkstoti bēgļu droši vien veselības aprūpes sistēma vēl kaut kā spēs “absorbēt”, bet, ja viņu būs vairāki tūkstoši, desmiti tūkstošu, tad tā jau būs problēma. No kādiem līdzekļiem valsts nodrošinās viņu aprūpi? Budžets ir pieņemts, un nākamais budžets vēl ir tālu. Par nākamo budžetu pat domāt ir bail, jo Latviju gaida skarbi ekonomikas satricinājumi, inflācija, ārējā parāda pieaugums, energoresursu cenu kāpums. Bēgļu uzņemšanai vajadzētu papildu naudu, bet no kurienes to ņems, ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem jau izmētāti pa nozarēm kovida sakarā?

Šķiet, ka tāda valdības lēmuma par ukraiņu nodrošināšanu ar veselības aprūpes pakalpojumiem nav vēl bijis. Tātad partija “Attīstībai/Par!” apsola, ka viss būs čikiniekā, nemaz negaidot pārējo koalīcijas partiju akceptu. Bet nu skaidrs, ka citiem nebūs nekas iebilstams, jo kā gan var iebilst, kā var nepiekrist?

Ir vēl arī tāda nianse, ka onkoloģijas pacienti, kam jāiztiek ar valsts apmaksāto veselības aprūpes sistēmu, mēnešiem ilgi ir spiesti gaidīt, kad viņus galu galā vispusīgi izmeklēs. Aparatūra dažbrīd ir salūzusi. Tikmēr vēzis aizvien vairāk izplatās pa ķermeni, un cilvēks ir pagalam.

Starp Ukrainas bēgļiem būs arī onkoloģijas pacienti. Kur viņus liks? Iespraudīs pa vidu rindās vai noliks tai priekšā?

Nav resursu, nav naudas, bet tie ir nieki. Galvenais, ka varas partijām ir administratīvais resurss - var uzstāties rītā un vakarā televīzijā un solīt, solīt un vicināt Ukrainas karodziņus.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

149
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi