Priekšlikums Saeimai par OCTA ieviešanu valsts iestāžu (uzņēmumu) atbildīgajām amatpersonām
Lauris Galiņš07.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu:  atbildīgajām amatpersonām&url=http://www.pietiek.com/raksti/priekslikums_saeimai_par_octa_ieviesanu_valsts_iestazu_uznemumu_atbildigajam_amatpersonam/raksti/img/twiticon.png)
Vairākus gadus gandrīz visu partiju programmās tiek deklarēts – mēs cīnīsimies ar korupciju un ieviesīsim amatpersonu materiālo atbildību, bet, neskatoties uz šiem vēlētājiem tīkamajiem solījumiem, līdz šim nekas būtisks amatpersonu materiālās atbildības palielināšanā nav mainījies.
Vairākums partiju programmu paredz veidot administratīvos mehānismus un ieviest jaunas institūcijas, kuras, protams, patērēs nozīmīgus valsts resursus, turklāt nav zināms, kāds no tā būs kopējais ieguvums.
Pieļauju, ka priekšlikums par OCTA (obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) ieviešanu atsevišķu kategoriju valsts ierēdņiem vai valsts uzņēmumu amatpersonām nav nekas jauns, ļoti iespējams, ir valstis, kurās darbojas analogas normas.
Ņemot vērā to ka jaunu institūciju ieviešana prasa ievērojamus administratīvos resursus, kā arī jārēķinās ar gariem tiesāšanās procesiem, kuros viena no pusēm būs valsts, varbūt būtu lietderīgi ieviest civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu kā obligātu atsevišķu kategoriju valsts ierēdņiem (līdzīgi kā tas ir notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem) un valstij piederošu uzņēmumu vadošajām amatpersonām.
Tādā veidā valstij pietiktu konstatēt faktu, ka konkrētā amatpersona ir vainojama mantiskajos zaudējumos, lai atkristu lieki izdevumi tiesāšanās daļā un jaunu institūciju veidošanā, turklāt vienmēr zaudējumi būtu segti, jo tos segtu apdrošināšanas kompānijas, nevis privātpersonas, no kurām ievērojamu zaudējumu gadījumā piedziņa nav īstenojama, bet apdrošināšanas kompānijas regresa prasību veidā pēc tam varētu vērsties pret vainīgajām amatpersonām.
OCTA ieviešanas valsts amatpersonām mērķis - ierēdņu materiālā atbildība - tiktu panākts, lieki netērējot valsts resursus. Papildu labums būtu tas, ka šāda sistēma būtu paškontrolējoša, nebūtu vajadzīgas liekas analīzes vai ilgstoši tiesu procesi, lai atbrīvotos no nevēlamiem ierēdņiem.
Polišu cenas veidotos brīvā tirgū, līdz ar to tās visobjektīvāk liecinātu par patieso ainu (darba kvalitāti) ierēdniecībā un it īpaši par katra atsevišķa ierēdņa darba kvalitāti individuāli, jo var izrādīties, ka apšaubāmiem ierēdņiem neviena kompānija vairs nepārdos polisi, kas pats par sevi nozīmēs, ka tāds ierēdnis atbildīgu valsts darbu strādāt nevar, jo neviens viņu neapdrošina.
Turklāt šāds ierēdnis nevarēs, izmantojot paziņas, arī iekārtoties citā valsts darbā, jo nevarēs iegādāties polisi vai arī tās cena sakarā ar viņa iepriekšējām izdarībām būs ievērojami augstāka, turklāt valsts iestādei nevajadzēs meklēt iemeslus, kā atbrīvoties no negodprātīgiem ierēdņiem, jo pietiks ar to, ka viņam neviens polisi nepārdod vai viņam to iegādāties nav iespēju, jo cena ir augsta viņa iepriekšējās rīcības dēļ.
Augstākminētā sakarā lūdzu apsvērt priekšlikumu par likumprojekta izstrādi.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
