Priekšlaicīga vienošanās par nākamo prezidentu var būt jaunās koalīcijas pamatā
PIETIEK08.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa vēlētos ielikt purngalu durvju spraugā, kas nākamvasar pavērsies tīkotājiem uz Valsts prezidenta krēslu, līdz šim partiju neformālajās sarunās par pēcvēlēšanu koalīcijas aprisēm šis jautājums neesot apspriests, apgalvo politiķi. Augsni politiskai sadarbībai aizvadītajā nedēļā neafišētās tikšanās apsprieda Āboltiņa un zaļie zemnieki, kā arī prezidents Andris Bērziņš un Nacionālā apvienība.
Lai gan vairāki Pietiek avoti, kam Andris Bērziņš uztic savas pārdomas, ar lielu pārliecību apgalvo, ka viņš vēlas kandidēt uz otro termiņu, pats prezidents par to ir paudis gatavību runāt ne agrāk kā nākamgad. Bet tas, spriežot pēc politiķu teiktā, var izrādīties par vēlu, ja esošais prezidents nevēlas, lai Saeimas pēcvēlēšanu koalīcijas partijas saliedējas ap apņemšanos nākamvasar izvirzīt un aizklātajā balsojumā atbalstīt kopīgu kandidātu šim amatam.
"Slēgt šādu vienošanos nebūtu korekti pie esoša prezidenta, kurš turpina strādāt. Bet, ja viņš atstāj durvis vaļā, tad to nevar izslēgt. Viņam [Andrim Bērziņam] būtu skaidri jāpasaka," iespēju pēcvēlēšanu koalīcijai citu kompromisu starpā vienoties arī par kopīga prezidenta kandidāta atbalstīšanu Pietiek nenoliedz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Ja Bērziņš turpretī līdz tam laikam skaidri likšot saprast, ka ir gatavs kandidēt arī uz otro termiņu, viņš personiski atbalstīšot esošo prezidentu.
Brigmanis nav līdz galam atklāts, jo citi ZZS vadoši politiķi, atsaucoties uz neoficiālām sarunām ar Bērziņa kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi, kurš kandidē uz Saeimu no ZZS saraksta, Pietiek teikuši, ka viņiem ir skaidra Bērziņa vēlme tikt pārvēlētam uz nākamo četru gadu termiņu.
ZZS ir sarežģītā situācijā - lai gan Bērziņu izvirzīja atsevišķi tās deputāti un viņš publiski ticis saistīts ar zaļajiem zemniekiem, uz viņa ievēlēšanu un darbību vairāk ietekmes varētu būt bijis Andrim Šķēlem. Savukārt ZZS vieta un ietekme nākamajā valdības koalīcijā būs atkarīga no attiecībām ar Vienotību, kuras līdere Solvita Āboltiņa vairākās publiskās intervijās nav noliegusi iespēju kandidēt Valsts prezidenta amatam. Aizvadītajā ceturtdienā pievakarē Pietiek Saeimas namā piefiksēja ZZS vadošu politiķu neafišētu tikšanos ar Āboltiņu. Tās dalībnieki vēlāk neoficiāli nenoliedza, ka apspriesta pēcvēlēšanu koalīcija, bet noliedza, ka šajā kontekstā runāts par Valsts prezidenta vēlēšanām.
Savukārt septembra sākumā pirms doties ārvalstu braucienos uz Igauniju un Velsu Bērziņš bija atradis laiku, lai tiktos ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Valsts prezidenta oficiālajā dienaskārtībā šādas tikšanās nebija. Par tikšanos informēti avoti šo neafišēto sarunu Pietiek saistīja ar abu pušu vēlmi nostiprināt savas politiskās pozīcijas. Bērziņš sācis iztaustīt augsni savas pārvēlēšanas iespējai, bet Nacionālajai apvienībai ir svarīgi, ka tai pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī atradīsies cienījama vieta jaunajā koalīcijā un tās ministru kandidāti netiks speciāli izbrāķēti. Pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršana diviem Nacionālās apvienības ministriem - Baibai Brokai un Romānam Naudiņam - ir pēdējās nedēļās vēl vairāk saasinājusi šī politiskā spēka attiecības ar Vienotību, kas ar grūtībām ļauj iedomāties, ka nacionāļi varētu atbalstīt Āboltiņas kandidatūru Valsts prezidenta amatam.
Bērziņš pēdējā laikā spēris arī citus soļus, ko var uzskatīt par lūkošanos otrā termiņa virzianā. Par prezidenta ekonomikas padomnieku kopš septembra kļuva bijušais diplomāts Aivis Ronis, bet viņa patieso darbības lauku politiskajās aprindās saredz plašāk. Viņš divreiz - bezpartejiska ārlietu un satiksmes ministra amatos - guvis pieredzi, sadarbojoties ar šobrīd valdošajām partijām, un tiek uzskatīts, ka viņa neformālā misija Valsts prezidenta kancelejā būs kuluāru darbs, cenšoties nodrošināt jaunievēlētajā Saeimā balsis Bērziņa pārvēlēšanai. Pietiek zināms, ka Ronis neformālās sarunās ar atsevišķiem politiķiem jau taustījis augsni Bērziņa izredzēm.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
