Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien nolēmis neizsludināt strīdīgos grozījumus Robežas likumā un nodot tos otrreizējai izskatīšanai Saeimā. Pietiek jau šonedēļ rakstīja, ka likuma grozījumi sevī slēpj daudzus zemūdens akmeņus. Rīgas pils argumentācija, neizsludinot šo likumu, galvenokārt saistīta ar vēlmi, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izstrādātājs un ieviesējs tiktu izraudzīts konkursā, tāpat pausts uzskats, ka šis jautājums jāskata valdībai. Visbeidzot pausts pamudinājums, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēma tiktu kontrolēta un "lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem”.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pirms lēmuma pieņemšanas prezidents ņēmis vērā arī drošības iestāžu bažas, ka likums nenodrošina sensitīvas informācijas drošību, kas uzglabāsies sistēmā. Neoficiāla informācija liecina, ka tieši ar vēlmes piekļūt šiem datiem varētu būt saistīta nepārdomāto likuma grozījumu straujā lobēšana Saeimā, ko veica deputāts Klāvs Olšteins (attēlā). "Tas ir nacionālās drošības jautājums," Pietiek atzina avoti Rīgas pilī. Šajā kontekstā kuluāros piesauktas arī apsardzes firmas TM security intereses.

Kā liecina Rīgas pils oficiālais paziņojums, Valsts prezidents Andris Bērziņš 20. janvārī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu prasa likuma Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā otrreizēju caurlūkošanu.

Valsts prezidents vēstulē uzsver, ka, apkopojot dažādu pušu viedokļus par likuma grozījumiem, viņam nav izdevies gūt pārliecību, ka likuma grozījumi paredz iespējami labāko un vienlaikus arī tiesisku risinājumu. Tādēļ atkārtota likuma izskatīšana, pēc Valsts prezidenta domām, veicinās situācijas noskaidrošanu un sabiedrības interešu ievērošanu.

Valsts prezidents vēstulē skaidro, ka no valsts institūcijām saņemtajiem materiāliem un sanāksmē paustajiem viedokļiem izriet, ka lielākās domstarpības ir par iespēju deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu jautājuma risināšanu: „Pirmkārt, vai vispār to var deleģēt. Otrkārt, vai var deleģēt jebkurai privātpersonai. Treškārt, vai var deleģēt likumā nosauktam tiesību subjektam.”

„Likuma grozījumi paredz pārvaldes uzdevumu deleģēt profesionālai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā. Šādām pazīmēm atbilst tikai biedrība Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto. Valsts pārvaldes iekārtas likums, līdzšinējā likumdošanas prakse neaizliedz likumā noteikt, ka pārvaldes uzdevums var tikt deleģēts konkrētam un likumā nosauktam tiesību subjektam, tai skaitā biedrībai. Tomēr šāda rīcība nebūtu jāuztver kā pamatprincips, bet gan izņēmums,” uzsvērts vēstulē un vienlaikus izteikts secinājums - lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likums neprasa rīkot konkursu, lai noskaidrotu, ar ko slēdzams deleģēšanas līgums, valsts pārvaldei būtu jāievēro labas pārvaldības princips un jārīko konkurss tad, kad tas nepieciešams.

Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pamatfunkcija ir likumdošana un tai nebūtu jārisina mainīgi administratīvi saimnieciski jautājumi, bet likumā jāizlemj būtiskākais. Tādēļ nebūtu pareizi dot signālu, ka administratīvi saimnieciskus jautājumus var risināt un konkurenci zināmā mērā ierobežot likumā, nosakot un regulējot konkrētu privātpersonu darbību. „Ņemot vērā iepriekš minēto, tieši Ministru kabinetam būtu jālemj, vai un kuram var deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu, kā arī obligāti jāparedz nosacījumi efektīvai kontrolei un tas, lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem,” vēstulē secina Valsts prezidents.

Pietiek jau rakstīja, ka Saeimas pirms nedēļas pieņemtie grozījumi Robežas likumā, kas Satiksmes ministrijai ļauj iecerētās elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas administrēšanu uzticēt autopārvadātāju organizācijai Latvijas Auto, var novest nevis pie cerētajiem uzlabojumiem uz Austrumu robežas Terehovā, bet pie esošās „taloniņu sistēmas” legalizācijas un garantēta biznesa ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder maksas stāvlaukumi uz robežas.

Tie politiķi, kas ar elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu vēlējās, lai tās uzturēšana nenonāk to pašu ekonomisko grupējumu rokās, kas jau kontrolē auto plūsmu uz Austrumu robežas, varētu būt vīlušies. Bija iecerēts, ka, dodot iespēju autopārvadātājiem ar interneta vai sms starpniecību elektroniski reģistrēties robežas šķērsošanai konkrētā laikā, viņi, pirmkārt, tiktu pasargāti no nīkšanas kilometriem garajā „dzīvajā” rindā, otrkārt, tiktu izskausta nelegālā kārtas numuriņu tirgošana un arī maksas stāvlaukumu jeb termināļu apmeklēšana arī nebūtu spiesta lieta.

Tomēr, labi gribēta, šīs sistēmas administrēšanas uzticēšana neatkarīgai organizācijai - Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto var tik un tā palīdzēt saglabāt ietekmi uz robežas ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder miljonus izmaksājušais stāvlaukums Terehovā. Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš Pietiek neslēpj, ka, stāstot par organizācijas gatavību jau kaut tūlīt ieviest sistēmu, rēķinās ar tehnisko un programmnodrošinājumu, ko jau izstrādājusi SIAAustrumu kravu terminālis, šo firmu sarunā dēvējot par „sadarbības partneri”. Trēziņš zina stāstīt, ka SIA Austrumu kravu terminālis ne tikai izstrādājusi un palaišanai sagatavojusi elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, bet jau paguvusi iepirkt papildu aparatūru, piemēram, auto reģistrācijas zīmes nolasītāju, kas jau gaidot sistēmas palaišanu Terehovas robežpunktā.

Tas viss rada iespaidu, ka šī firma jau pirms normatīvo aktu pieņemšanas rēķinājusies – sistēmas ieviešana galu galā tiks uzticēta viņiem. SIA Austrumu kravu terminālislīdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Kaverskis savukārt neslēpj, ka viņa bizness ir ieinteresēts, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēma paredzētu auto izbraukšanu caur maksas stāvlaukumu. Pat, ja autopārvadātājs attālināti elektroniski reģistrējies robežšķērsošanai konkrētā laikā, viņam būšot grūti ierasties uz robežas precīzi noteiktajā laikā, tādēļ bez maksas stāvlaukumiem neiztikt. „Bez stāvlaukuma sistēma ir tikai pussistēma,” saka Kaverskis. Viņam pieder arī uzņēmums Parex brokeru sistēma, kas pirms tam piederējusi Parex bankai.

Daudz ko ietekmēs Ministru kabineta noteikumi, kas jāizstrādā Satiksmes ministrijai (SM) un jāapstiprina valdībai, jo tieši tajos jāatrunā elektroniskās robežšķērsošanas kārtība un prasības sistēmai. Tiek pieļauts, ka šajos noteikumos iespējams iestrādāt mehānismu, kas autopārvadātājus mudinās izmantot maksas autostāvlaukumus. Pēc Trēziņa teiktā var noprast, ka Latvijas Auto jau faktiski izstrādājis savu piedāvājumu un cer, ka SM to virzīs valdībā. Satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek sola, ka martā no Latvijas Auto gaida prezentāciju un sekos līdzi, lai tiktu izraudzīta autopārvadātājiem izdevīgākā sistēma. Ne no viņa, ne SM valsts sekretāra Anrija Matīsa neizskan, ka ministrija varētu pati varētu uzņemties sistēmas izraudzīšanos konkursā, un tas tiks uzticēts Latvijas Auto zem SM „lupas”.

Tas viss, paša vārdiem runājot, ir „nepatīkams pārsteigums” Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, Saeimas deputātam no Zatlera reformu partijas (ZRP) Edmundam Demiteram. Viņš atceras, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kad apspriesti attiecīgie likuma grozījumi, viņš Latvijas Auto uzdevis jautājumu, vai organizācija pati spēs ieviest elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, un atbilde bijusi apstiprinoša. Demiters aizstāvējis domu, ka sistēmas administrators jāizvēlas konkursā, bet šī ideja tika noraidīta. Neoficiāli no konkursa idejas oponentiem tobrīd bija dzirdams arguments, ka tādā gadījumā ir liels risks, ka konkursā pieteiksies un jauno sistēmu pārņems ekonomiskie grupējumi, kas jau saimnieko uz robežas, un turpināsies vecā shēma.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) likuma grozījumu virzīšanas gaitā Pietiek neslēpa, ka ir vēlme izvairīties no Igaunijas pieredzes, kur noteikts, ka autobraucējiem pat pēc elektroniskās reģistrēšanās robežas šķērsošanai pirms tam jāizbrauc cauri maksas stāvlaukumam. Igaunijā, kur sistēma ieviesta no pērnā gada augusta, autobraucējiem nākas lielāko daļu maksas par elektronisko robežšķērsošanu atstāt maksas stāvlaukumos, – ja pati rezervācija internetā vai ar sms palīdzību maksā 1 eiro, iebraukšana stāvlaukumā atkarībā no tā, cik tuvu robežai tas atrodas, maksā no 1-3 līdz 14 eiro.

Minētos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ar kuriem tiek ieviesta elektroniskā robežšķērsošana, Saeima vienbalsīgi pieņēma aizvadītajā ceturtdienā, 12. janvārī. Likumā noteikts, ka rindu uz robežas administrē SM, kas ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā IRU. Sākotnēji Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā strādājot pie šiem likuma grozījumiem izskanējis SM priekšlikums minēt konkrēti, ka administrēšana jāuztic Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto, bet izlemts konkrētu organizāciju likumā neminēt. Tomēr tā kā kritērijam par starptautisko pārstāvību atbilst tikai Latvijas Auto, skaidrs, ka norma attiecas tieši uz šo organizāciju. Tagad rodas aizsomas, ka Latvijas Auto kā „cepuri”, zem kuras paslēpties, izmantojuši uzņēmēji, kuru atklāta parādīšanās pie apvāršņa jau saknē varēja atturēt no jaunās sistēmas ieviešanas.

Deputāti atceras, ka Latvijas Auto prezidents Trēziņš Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā solījis, ka pārņemta tiks igauņu sistēma un tas atvēris visas durvis, jo igauņu ieviestā elektroniskā robežšķērsošana tiek pasniegta kā veiksmes stāsts cīņai ar Eiropas Savienības Austrumu robežu apkaunojošajām automašīnu rindām. Igaunijas Iekšlietu ministrijas konkursā par elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu uzvarēja igauņu firma Girf OU. Konkursā piedalījās arī firma Sivex International, kurai, izrādās, jau vairāk nekā 10 gadus noslēgts sadarbības līgums ar SIA Parex brokeru sistēma. Kaverskis atzīst, ka sistēma, kuru kopā ar Latvijas Auto gatavs palaist Austrumu kravu terminālis, ir izstrādāta kopā ar igauņu Sivex Internetional, un tai dots nosaukums iNext.

SIA Parex brokeru sistēma partneris Sivex International Latvijā jau reģistrējis mājaslapuinext.lv, kur testa režīmā iespējams apskatīt elektroniskās robežšķērsošanas reģistrācijas sistēmu. Mājaslapā norādītais kontakttālrunis atrodas Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punktā. Austrumu kravu terminālis ar robežsardzes Ludzas pārvaldi jau iepriekš ir noslēdzis līgumu par kārtas numuriņu dalīšanu „dzīvās” auto rindas regulēšanai uz robežas. Iepriekš izskanējusi informācija par gadījumiem, kad šie bezmaksas taloniņi tirgoti pat par 100-150 eiro gabalā. Neoficiāli izskan bažas, ka ,elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanā iesaistoties ar „pareksiešu” grupējumu saistītiem uzņēmējiem, notiktu esošās talonu tirgošanas sistēmas legalizācija.

Tagad Trēziņš Pietiek nevar konkrēti pateikt, kuru sistēmu domā – Girf OU vai Parex brokeru sistēmas sadarbības partneru izstrādāto. Piesauktas tiek abas, un Trēziņš tikai norāda, ka piedāvājumi ir vairāki. Jebkurā gadījumā, lai kuru sistēmu no igauņiem vēlētos pārņemt Latvijas Auto Girf OU vai Sivex International –, abās tiek respektētas pierobežas stāvlaukumu īpašnieku biznesa intereses, kuras vēlējās apiet Latvijas likumdevējs. Šobrīd Igaunijā notiek tiesāšanās starp sistēmas administratoru Girf OU un Sivex International, jo pēdējie uzskata, ka sistēmas ieviesējs nozadzis viņu izstrādātās sistēmas ideju, kamēr tā bijusi publiski pieejama testa režīmā.

Īpaši aktīvi elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu lobēja tā dēvētais ZRPšķeltnieku sešinieks. Īsajā likuma grozījumu apspriešanas gaitā sešu pie partijām nepiederošo Saeimas deputātu grupa paguva izplatīt vismaz trīs atbalstošus paziņojumus par šo tēmu, neskaitot individuālo uzstāšanos. Decembra sākumā, kad Saeima šo likumu skatīja priekšpēdējā - otrajā – lasījumā, sešinieka neformālais līderis Klāvs Olšteins uzstājās debatēs, aizstāvot šīs sistēmas uzticēšanu tieši Latvijas Auto, kas jau ilgāku laiku esot strādājusi pie elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izveides. „Asociācijas rīcībā jau šobrīd ir visa nepieciešamā kompetence un aprīkojums, lai šādu sistēmu ieviestu. Asociācija ir arī norādījusi uz to, ka šādu sistēmu varētu ieviest mēneša laikā, vajadzīga vien zaļā gaisma no atbildīgajām institūcijām un sakārtota likumdošana,” uzsvēra Olšteins. Tagad zināms, ka Olšeina piesauktais Latvijas Auto rīcībā it kā esošais aprīkojums un kompetence ir SIA Austrumu kravu terminālis izstrādātā sistēma. Lai gan atsevišķiem kādreizējiem Olšteina partijas biedriem gan no Vienotības, gan no ZRP šīs aktivitātes izraisīja piesardzību, konkrētas aizdomas par lobēšanu, kuras politiķi būtu gatavi oficiāli paust, neizskanēja. Tika piedāvāta nevainīgākā versija, ka Olšteins, nespēdams iegūt solīto amatu SM, vēlas izmantot situāciju un sevi pozicionēt kā elektroniskās robežšķērsošanas ieviesēju, kas tiek pasniegta kā veiksmes stāsts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...