Prezidents izskatās aizvien nepārliecinošāk, prezidenta kancelejas vadītājs pelna aizvien labāk
PIETIEK04.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties "nevajadzīgu" valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku posteņu likvidēšanai, prezidenta kancelejas vadītājam Gundaram Daudzem pērn izdevies tikt pie būtiski lielāka atalgojuma: tas gada laikā uz dažādu piemaksu rēķina palielinājies no 24,5 tūkstošiem līdz gandrīz 30 tūkstošiem latu - tātad vairāk nekā 42 tūkstošiem eiro.
Daudzes oficiālais atalgojums kā valsts prezidenta kancelejas vadītājam ir nepilni 2700 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas - gandrīz tikpat, cik Ministru prezidenta oficiālā mēnešalga. Taču, pateicoties prezidenta manipulācijām ar padomnieku vietām un piemaksām, kancelejas vadītāja reālais mēneša atalgojums ir gandrīz par trešdaļu lielāks.
No 2012. gada 1.septembra ar oficiālo pamatojumu - "ņemot vērā zināšanas, līdzšinējos darba rezultātus un atbildības apjomu valsts prezidenta darbības nodrošināšanā" - Daudzem noteikta ikmēneša piemaksa "par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti". Šīs piemaksas apmērs ir 20 procentu no noteiktās mēnešalgas.
Taču ar to ir bijis par maz, un no pagājušā gada sākuma Daudzem kā kādreizējam mediķim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots "koordinēt jautājumus, kas saistīti ar veselības politiku, veselības aprūpes nozari un medicīnu". Par šo papildu darbu viņam noteikta vēl jauna piemaksa 10 procentu apmērā no oficiālās mēnešalgas.
Rezultātā, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāze, ja 2012. gadā Daudze, kas ir viens no nedaudzajiem valsts prezidentam pietuvinātajiem kancelejas darbiniekiem, kuriem Bērziņš nodrošinājis papildu "barotavas" no valsts līdzekļiem, atalgojumā prezidenta kancelejā bija saņēmis 24 515 latus, tad pērn - jau 29 840 latus jeb 42 507 eiro.
Kā Pietiek jau informējis, savas kancelejas vadītāja vietnieku Aleksandru Bimbiruli prezidents bija uzskatījis par pietiekami kompetentu, lai uzdotu viņam veikt arī vakantā prezidenta nacionālās drošības padomnieka, Nacionālās drošības padomes sekretāra amata pienākumus. Par šo papildu darbu tāpat bija noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas.
Pie papildu piemaksām bija tikusi arī Bērziņa sabiedrisko attiecību padomniece Karīna Rāviņa-Vimba: bez kādas vēsturnieka izglītības viņai par papildu piemaksu mēnesī uzdots "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē".
Mēs nevis tērējam, bet ietaupām - tāds savukārt ir Bērziņa kancelejas oficiālais skaidrojums par šīm papildu "barotavām", kas nodrošinātas prezidentam īpaši pietuvinātiem kancelejas darbiniekiem, viņiem par "papildu pienākumu" veikšanu izmaksājot ievērojamas ikmēneša piemaksas pie oficiālā atalgojuma, bet prezidentam pašam daudzās jomās izskatoties aizvien nepārliecinošāk.
Saskaņā ar Bērziņa kancelejas oficiālo skaidrojumu, "lai racionāli izmantotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, Valsts prezidenta kancelejā tika veikta darbinieku funkciju pārskatīšana un amatu optimizācijas pasākumi".
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
