Prezidents Bērziņš privāti pabijis Šķēles birojā; ar oligarhu neesot ticies
PIETIEK18.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairākām nedēļām, maijā Valsts prezidenta Andra Bērziņa limuzīns Rīgā redzēts pie Dzirnavu ielas 68. nama, kur atrodas par oligarhu uzskatītā ekspolitiķa Andra Šķēles birojs. Prezidenta pārstāvji skaidro, ka Bērziņš neesot ticies ar Šķēli un ekspremjera biroju apmeklējis privātu iemeslu dēļ. Tikai pāris nedēļu pirms tam, 26. martā, Pietiek tajās pašās telpās novēroja tiekamies trīs tā sauktos "vecos oligarhus" - Šķēli, Aivaru Lembergu un Aināru Šleseru.
Prezidents Bērziņš ar sliktu slavu apvītajā Šķēles birojā, kas pazīstams kā vieta, kur darījumus mēdz kārtot tā sauktie "vecie oligarhi", pēc Rīgas pils oficiāli skaidrotā, esot bijis privātu iemeslu dēļ.
Dzirnavu ielā 68 todien uz sapulci esot pulcējušies īpašnieki Vecrīgas namam, kurā dzīvoklis pieder arī Bērziņam. Šajā dzīvoklī viņš ikdienā uzturas. Runa ir par daudzdzīvokļu namu Vaļņu ielā 11. Tas savulaik nonāca ar toreizējās Unibankas vadību un Šķēles ietekmi jeb tā dēvētā "Valmieras grupējuma" pārstāvju rokās.
"Tur notika SIA Vaļņu nams 11 akcionāru sapulce. Prezidents dzīvo konkrētajā adresē [Vaļņu ielā 11]. Ar Šķēli tam nav nekāda sakara," uz jautājumu, vai Valsts prezidents Dzirnavu ielā 68 ticies ar Šķēli, Pietiek norādīja viņa preses sekretāra Līga Krapāne.
Lai arī ar Šķēli šim namīpašumam tiešām formāla sakara nav, tas saistīts ar viņa ģimeni - kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Vaļņu nams 11 valdē pārstāvēta viņa meita Madara Šķēle, bet 36% šī uzņēmuma kapitāldaļu pieder viņa bijušajai sievai Dzintrai Šķēlei. Par oligarha paliekošo ietekmi Vaļņu ielas 11. nama iemītnieku dzīvē ļauj spriest arī dalībnieku sapulcei izvēlētā vieta - nevis SIA juridiskā adrese, bet Šķēles birojs.
Lursoft datubāzē pieejamajos SIA Vaļņu nams 11 dokumentos atrodams ar 10. maiju datēts ārkārtas dalībnieku sapulces protokols, kurā kā sapulces oficiālā norises vieta gan norādīta gluži cita vieta - Vaļņu iela 11-9. Sapulces norises laiks - 10. maijs - aptuveni sakrīt ar to laiku, kuru aculiecinieki Pietiek minējuši, kad Šķēles biroja ēkas iekšpagalmā redzēts prezidenta auto. Spriežot pēc protokola, sapulcē piedalījusies Šķēles meita Madara Šķēle, kura pēdējos gados ir pārstāvēta vairākos ar oligarha ietekmi saistītos uzņēmumos.
Pirms gada, tūlīt pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Bērziņš preses konferencē skaidroja, ka ar Šķēli viņu saistot tikai un vienīgi koleģiālas attiecības. Viņam ar Šķēli nekad neesot bijis kopīga biznesa. Tas, ka pirms vairākiem gadiem kopā ar Šķēles bijušo dzīvesbiedri Dzintru Šķēli un citām personām dibinājis SIA Vaļņu nams 11, pēc Bērziņa vārdiem, bijusi „spiesta lieta”. Tas esot bijis vienīgais veids, kā sakārtot īpašumattiecības par 9,8 miljoniem latu no Bērziņa iepriekš vadītās bankas atpirktajam piecstāvu namam Vaļņu ielā 11, Vecrīgā.
2007. gadā Bērziņš kopā ar Juri Aizezeru, Ievu Krastiņu un Šķēles bijušo dzīvesbiedri Dzintru Šķēli par 9,8 miljoniem latu no Bērziņa iepriekš vadītās Unibankas atpirka apmēram trīs ceturtdaļas no 1019 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar piecstāvu ēku Vaļņu ielā 11, bet 2008. gadā daļu no sev piederošajām īpašuma daļām jau par 9,93 miljoniem pārdeva paši sev piederošajai SIA Vaļņu nams 11.
Juris Aizezers ir kādreizējais Unibankas viceprezidents, bet 1996. gadā tika iecelts par toreizējā premjera Šķēles padomnieku. Ieva Krastiņa ir kādreizējā finanšu ministra, par vienu no Šķēles "asiņainajiem punduriem" dēvētā Edmunda Krastiņa meita.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
