Prezidentam Bērziņam atlaižot doktoru Zundu, vēstures padomnieka vietā radīta "barotava" PR speciālistei Rāviņai-Vimbai
PIETIEK16.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Andra Bērziņa sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba ar prezidenta ziņu tikusi pie laba piepelnīšanās avota: kā izrādās, jau vairāk nekā gadu viņa līdztekus tiešajiem darba pienākumiem pilda arī... Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē esošus pienākumus, kaut arī Rāviņai-Vimbai nav nekādas vēstures izglītības. Iepriekš šos pienākumus pildīja prezidenta faktiski atlaistais vēstures zinātņu doktors Antonijs Zunda.
Kā rāda Rāviņas-Vimbas oficiālais dzīvesgājuma apraksts, viņai nav nekādas izglītības vēstures jomā, ja neskaita vidusskolas vēstures stundas un apmeklētus kursus "Etiķete. No ieskata vēsturē līdz mūsdienām". Rāviņai-Vimbai ir sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, un sociālo zinātņu maģistra grāds Eiropas studijās, kas iegūts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.
Taču, neraugoties uz to, Rāviņa-Vimba jau vairāk nekā gadu - kopš pagājušā gada 1. augusta - vienlaikus ar saviem sabiedrisko attiecību projektu vadības padomnieces pienākumiem spēj pildīt arī pienākumus, ko iepriekš veica prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks, profesors, vēstures doktors Antonijs Zunda.
Zundu Valsts prezidents Bērziņš pagājušā gada jūnija beigās faktiski atlaida, kaut gan oficiāli šī atlaišana tika nosaukta par "pušu vienošanos", par ko Zunda tika informēts dažas nedēļas pirms atlaišanas. Toreiz prezidenta Bērziņa preses padomniece Līga Krapāne apgalvoja, ka lēmums atteikties no Zundas pakalpojumiem esot skaidrojams ar "funkciju pārdali", - attiecīgā padomnieka štata vieta vienkārši tikšot likvidēta.
Taču, kā izrādās tagad, vēstures padomnieka štata vietas likvidācijā prezidenta aizgādniecībā radīta ērta papildu "barošanās" vieta "savējiem cilvēkiem", - jau mēnesi pēc Zundas atlaišanas Rāviņa-Vimba nozīmēta "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju".
Par šo papildu darbu Rāviņai-Vimbai noteikta arī publiski neafišēta papildu samaksa - 180 latu mēnesī papildus viņas oficiālajai 1800 latu mēnešalgai. Līdz ar to pērn Rāviņa-Vimba kopā gada laikā Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda viņas amatpersonas deklarācija VID publiskajā datu bāzē, saņēmusi 15 590 latu (pirms nodokļu nomaksas).
Pati Rāviņa-Vimba pagaidām nav vēlējusies sniegt atbildi uz jautājumu - vai viņa uzskata, ka ar savu izglītību ir kompetenta veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē.
Pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, līdzīgas "piebarošanās" iespējas Valsts prezidenta kancelejā nodrošinātas vēl vairākiem "savējiem", kuriem, pēc Bērziņa ieskata, nepietiek ar 1800 latu mēnešalgu. Par citiem šādiem gadījumiem informēsim tuvākajās dienās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
