Prezidenta "universālā speciāliste" nespēj paskaidrot, kā tieši nopelna savas piemaksas
PIETIEK01.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Andra Bērziņa sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba ar prezidenta ziņu tikusi pie laba piepelnīšanās avota, līdztekus tiešajiem darba pienākumiem ne tikai pildot Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē esošus pienākumus, bet arī "nodrošinot Valsts prezidenta darbību izglītības jomā, koordinējot jautājumus, kas saistīti ar izglītības nozari". Taču, kā izrādās, viņa nespēj nosaukt nekādas konkrētas aktivitātes, ko pērn un šogad pa mēnešiem būtu veikusi, pildot šos pienākumus.
Pietiek jau informēja, ka Valsts prezidenta Bērziņa sabiedrisko projektu vadības padomniece Rāviņa-Vimba ar prezidenta ziņu tikusi pie laba piepelnīšanās avota: kā izrādās, jau vairāk nekā gadu viņa līdztekus tiešajiem darba pienākumiem, kas viņai dod 1800 latu mēnešalgu, par papildu 180 latiem pilda arī prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē esošus pienākumus. Iepriekš šos pienākumus pildīja vēstures zinātņu doktors Antonijs Zunda, kurš tika atlaists it kā "funkciju pārdales" dēļ.
"Funkciju pārdale" izpaudās tā, ka vēstures padomnieka štata vietas likvidācijā prezidenta aizgādniecībā tika radīta ērta papildu "barošanās" vieta "savējiem cilvēkiem", - jau mēnesi pēc Zundas atlaišanas Rāviņa-Vimba tika nozīmēta "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju".
Savukārt no šā gada 1. februāra papildus pārējiem pienākumiem Rāviņai-Vimbai uzticēts vēl arī "nodrošināt Valsts prezidenta darbību izglītības jomā, koordinēt jautājumus, kas saistīti ar izglītības nozari". Par šo pienākumu veikšanu papildus 1800 latu mēnešalgai un 180 latu "vēsturnieces" piemaksai Rāviņai-Vimbai ik mēnesi tiek vēl 90 latu.
Kā zināms, līdz pagājušā gada jūnija beigām Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks bija profesors, vēstures doktors Antonijs Zunda. Viņu Valsts prezidents pagājušā gada jūnija beigās faktiski atlaida, kaut gan oficiāli šī atlaišana tika nosaukta par "pušu vienošanos", par ko Zunda tika informēts dažas nedēļas pirms atlaišanas. Toreiz prezidenta Bērziņa preses padomniece Līga Krapāne apgalvoja, ka lēmums atteikties no Zundas pakalpojumiem esot skaidrojams ar "funkciju pārdali", - attiecīgā padomnieka štata vieta vienkārši tikšot likvidēta.
Kā rāda Rāviņas-Vimbas oficiālais dzīvesgājuma apraksts, viņai nav nekādas izglītības vēstures jomā, ja neskaita vidusskolas vēstures stundas un apmeklētus kursus "Etiķete. No ieskata vēsturē līdz mūsdienām". Rāviņai-Vimbai ir sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, un sociālo zinātņu maģistra grāds Eiropas studijās, kas iegūts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.
Kaut gan solījusi pēc atvaļinājuma sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, Rāviņa-Vimba tomēr pirmdien izlēma tā arī neatbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņa ar savu izglītību ir kompetenta veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē, un vai viņa ir pelnījusi 180 latu piemaksu par šo "darbu".
Tāpat Pietiek Rāviņai-Vimbai bija uzdevis arī divus jautājumus par viņas konkrēto veikumu, pildot papildu pienākumus:
"1) kādus tieši pienākumus un aktivitātes 2012. gadā pa mēnešiem esat veikusi, pildot iepriekš Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē ietilpstošos pienākumus saistībā ar Vēsturnieku komisiju? Kuras amatpersonas Vēsturnieku komisijā to var apliecināt?
2) kādus tieši pienākumus un aktivitātes šogad no 1. februāra pa mēnešiem esat veikusi, nodrošinot Valsts prezidenta darbību izglītības jomā un koordinējot jautājumus, kas saistīti ar izglītības nozari? Kādus tieši ar izglītības nozari saistītus jautājumus šajā laikā esat koordinējusi? Miniet izglītības nozares speciālistus, kas to var apliecināt."
Viss, ko prezidenta "universālā speciāliste" varēja atbildēt uz šiem jautājumiem, bija:
"Informēju Jūs, ka 2011.gada 23.augustā Valsts prezidents ir apstiprinājis Vēsturnieku komisijas sastāvu, kurā darbojas 13 profesionāli vēsturnieki. Manos pienākumos ietilpst nodrošināt Valsts prezidenta un Vēsturnieku komisijas sadarbību un nepieciešamās informācijas apriti.
Attiecībā uz izglītības jomu vēlos paskaidrot, ka manos pienākumos ietilpst nodrošināt Valsts prezidentu ar informāciju par aktualitātēm šajā jomā, veikt organizatoriskus pasākumus, kas saistīti ar Prezidenta vizītēm mācību iestādēs, tikšanos ar izglītības un zinātnes nozares pārstāvjiem un kompetentiem speciālistiem, ko regulāri arī veicu. Piedalos darba grupu darbā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā darba grupā „Par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei”."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
