Prezidenta kanceleja nespēj paskaidrot, kāpēc ziņu sniegšanai par Bērziņa veselību nepieciešams mēnesis

Kā ziņots, sākotnēji no Bērziņa preses pārstāves Līgas Krapānes (abi attēlā) reakcijas uz Pietiek informācijas pieprasījumu izrietēja - prezidents nedomājot, ka viņam vajadzētu ievērot likuma Par valsts noslēpumu normas, kas pieprasa publiskot informāciju par viņa kā valsts vadītāja veselības stāvokli.

Pēc iespaidīgās mediju intereses par šo tēmu prezidenta pārstāve nostāju gan mainīja un piektdien aģentūrai LETA paziņoja, ka "atbildi uz portāla Pietiek pieprasījumu sniegt atbildes par Bērziņa veselības stāvokli prezidenta kanceleja sagatavos Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, proti, 30 dienu laikā".

Taču pēc šī paziņojuma izrādījās, ka Valsts prezidenta kanceleja nespēj paskaidrot, kādu tieši iemeslu dēļ informācijas sniegšanai par valsts prezidenta veselības stāvokli kancelejai nepieciešamas veselas trīsdesmit dienas un kā tieši Valsts prezidenta kancelejai izmantos šo laiku pieprasītās informācijas apkopošanai.

Tāpat ne Valsts prezidenta kancelejas faktiskais vadītājs Aleksandrs Bimbirulis, ne Krapāne nespēja paskaidrot, vai kancelejas rīcībā līdz šim vispār ir bijušas kādas ziņas par prezidenta veselības stāvokli un, ja jā, tad kāpēc atbilžu sniegšanai nepieciešamas trīsdesmit dienas, bet, ja nē, ar ko izskaidrojams, ka Valsts prezidenta kanceleja visā Bērziņa pilnvaru laikā nav uzskatījusi par nepieciešamu pārliecināties par prezidenta veselības stāvokli.

Savā piektdienas paziņojumā Krapāne arī īpaši norādīja, ka Pietiek informācijas pieprasījums tikšot izskatīts atbilstoši Iesniegumu likumam, kaut gan administratīvās tiesas pēdējos gados daudzkārt ir norādījušas, ka informācijas pieprasījumi valsts iestādēs izskatāmi atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

Šis likums iestādēm un ierēdņiem, kas vēlas iespējami novilcināt atbilžu sniegšanu, ir daudz "neērtāks" nekā Iesniegumu likums. Informācijas atklātības likums cita starpā skaidri nosaka, ka iestādei ir jau 15 dienu laikā jāatbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde.

Savukārt 30 dienu termiņš, ko minējusi Krapāne, ir iespējams tikai tad, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, bet tādā gadījumā ne vēlāk kā 15 dienu laikā iestādei par to jāpaziņo informācijas pieprasītājam.

Tas nozīmē, ka Valsts prezidenta kancelejai jau 15 dienu laikā ir jāsniedz vai nu atbildes uz jautājumiem par prezidenta veselības stāvokli vai arī paziņojums, ka šādas informācijas apkopošanai nepieciešama papildu apstrāde.

Tiesa, ne Krapāne, ne Bimbirulis piektdien nespēja Pietiek paskaidrot, vai Valsts prezidenta kanceleja ir iepazinusies ar Informācijas atklātības likuma normām un kāpēc tā uzskata, ka šis pieprasījums nav izskatāms Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā.

Kā zināms, pēc pēdējām Bērziņa publiskās uzstāšanās reizēm daļā sabiedrības tika apspriests jautājums - vai gadījumā nebūtu vajadzīgs izvērtēt Valsts prezidenta veselības stāvokli un fiziskās un garīgās spējas pildīt valsts galvas amata pienākumus.

Likuma Par valsts noslēpumu 5. pantā ir precīzi uzskatītas ziņas, kurām aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību: līdz ar datiem par stihiskām nelaimēm, vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā demogrāfisko situāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību u.c. likums aizliedz ierobežot pieejamību arī ziņām "par valsts vadītāju veselības stāvokli".

Ņemot to vērā, Pietiek 18. decembrī vērsās Valsts prezidenta kancelejā ar pieprasījumu pēc informācijas par to, kādas tieši veselības stāvokļa pārbaudes pēdējos divos gados un kādās medicīniskajās iestādēs ir izgājis Valsts prezidents Bērziņš, kādi tieši parametri pārbaudīti katrā no tām un kādi tieši bijuši katra parametra pārbaudes rezultāti.

Tā kā publiski pēdējā laikā īpaši bieži ir pieminēts prezidenta cienījamais vecums un tā iespējamā ietekme uz viņa spējām pildīt valsts vadītāja pienākumus, Pietiek tāpat pieprasīja arī ziņas - ja šo pārbaužu vidū nav bijis psihologa, psihoterapeita, psihiatra vai gerontologa pārbaužu, kāpēc Valsts prezidents nav uzskatījis par nepieciešamu pārbaudīties pie šiem speciālistiem.

Taču no prezidenta preses pārstāves Krapānes reakcijas uz šiem jautājumiem sākotnēji izrietēja - Bērziņš nedomājot, ka viņam būtu saistoši šie likuma nosacījumi. Arī uz aizrādījumu uz to, ka šāda reakcija norāda uz  Valsts prezidenta un viņa kancelejas vēlēšanos slēpt informāciju, kuras statuss īpaši minēts Valsts noslēpuma likumā, Krapānes reakcija nemainījās.

Kā ziņots, Pietiek informācijas pieprasījumu Bērziņam nosūtījis kā oficiālu iesniegumu, norādot, ka atteikuma gadījumā prezidenta kanceleju gaida kārtējā administratīvā tiesvedība.

Foto - F64

Novērtē šo rakstu: