Prezidenta kancelejā neesot dokumentu par to, kur palicis rotu komplekts par 920 eiro
Lato Lapsa22.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta kancelejā „pazudis” šā gada aprīlī iegādāts reprezentatīvu rotu komplekts, kura iegāde izmaksājusi 920 eiro, - kancelejas vadītājs Andris Teikmanis atzīst, ka iestādē nav atrodama dokumentācija par to, kur šīs vērtslietas ir palikušas.
Juveliera un rotu mākslinieka Māra Šustiņa radītu reprezentatīvu rotu komplektu Valsts prezidenta kanceleja iegādājusies šā gada aprīlī. Kancelejas grāmatvedībā ir atrodama ar 9. aprīli datēta preču pavadzīme-rēķins par 920 eiro, ko izrakstījis M. Šustiņš. Rīkojumu to apmaksāt devis toreizējais Raimonda Vējoņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.
Taču tagad, kad līdz ar Valsts prezidentu nomainījies arī kancelejas vadītājs, ir izrādījies, ka iestādē nav atrodama dokumentācija par to, kur dārgās rotas ir palikušas, - to oficiālā vēstulē atzīst A. Teikmanis.
Esot gan zināms tas, ka „kanceleja to iegādājās no metālmākslinieka Māra Šustiņa kā valsts dāvanu ārvalstu augstākajai amatpersonai un tās dzīvesbiedram, kas tika pasniegta valsts vizītes laikā”.
Taču nekāda dokumentācija par to kancelejā neesot atrodama, turklāt no A. Teikmaņa vēstules izriet, ka šīs iestādes vadība arī neuzskata par nepieciešamu dokumentēt šādu vērtīgu priekšmetu norakstīšanu no prezidenta kancelejas bilances.
„Ārējie normatīvie akti un kancelejas iekšējie normatīvie akti neparedz pienākumu kancelejai radīt šādu dokumentāciju, norāda A. Teikmanis, līdz ar to „kancelejai nav pienākuma šādu informāciju Jūsu vajadzībām radīt”.
Pašlaik Valsts prezidenta kancelejā tiek izskatīts informācijas pieprasījums par visām materiālajām vērtībām, kas tajā ir tikušas norakstītas 2018. gadā un 2019. gadā, un par norakstīšanas kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
