Iesaki rakstu: 
To, vai jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš rīkojies atbilstoši likuma normām, no saviem četru dažādu māšu pasaulē laistajiem pieciem bērniem oficiālajā amatpersonas deklarācijā ierakstot tikai trīs, būs jāizvērtē Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Izvērtējot Pietiek iesniegumu, kurā bija norādīts uz faktu, ka Bērziņš oficiāli uzrādījis tikai trīs bērnus, kaut saskaņā ar jaunievēlētā prezidenta nenoliegtajām mediju ziņām tādu viņam ir vismaz pieci, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nonācis pie secinājuma, ka šīs situācijas izvērtēšana tomēr ir VID kompetencē.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe, pārsūtot iesniegumu VID, atsaukusies uz likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu, likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un Ministru kabineta noteikumu normām, no kurām, pēc Strīķes domām, kopumā izriet, ka Bērziņa uzrādīto ziņu patiesums vai nepatiesums jāpārbauda tieši VID. Savukārt VID viedoklis pagaidām nav zināms.
Kā jau ziņots, Bērziņš deklarācijā uzrādījis divus bērnus no savas pirmās laulības, kas šķirta jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, un bērnu no pēdējām attiecībām, kuras formalizētas, jaunievēlētajam Valsts prezidentam nule otrreiz iepeldot laulības ostā.
Pats Bērziņš, kurš savā pirmajā preses konferencē uz jautājumu par bērniem ieteica ielūkoties „izlasīt viņa deklarācijā, tur tas viss ir pateikts”, tā arī nav vēlējies sniegt nekādas atbildes par pārējiem diviem bērniem, no kuriem dēls nule beidzis vidusskolu, bet meita ir dažus gadus vecāka.
Tomēr no meitas mātes amatpersonas deklarācijām redzams, ka Andris Bērziņš jau ilgus gadus viņai veicis regulārus uzturlīdzekļu maksājumus. 2003. gadā Bērziņš viņai izsniedzis dāvinājumu 300 latu apmērā, savukārt no 2005. gada maksājumi kļuvuši ievērojami lielāki un deklarācijās nosaukti par „līdzekļiem patēriņam”. 2005. gadā Andris Bērziņš viņai "līdzekļos patēriņam" izmaksājis 2200 latu, 2006. gadā – 2500 latu, 2007. gadā – 3700 latu un 1000 ASV dolāru, 2008. gadā – 2170 latu un 2009. gadā – 5450 latu.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
