Iesaki rakstu: 
Ar lielu varbūtību vairāki Pietiek avoti norāda, ka pēc 16.marta augstākajā līmenī - Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē - tikšot rosināts lemt par ilggadējā Drošības policijas (DP) šefa Jāņa Reiniks nomaiņu, aicinot viņu doties izdienas pensijā.
Tiesa, oficiāli šāda informācija netiek apstiprināta. Vēl vairāk - atsevišķas amatpersonas, to vidū Saeimas Nacionālas drošības komisijas (NDK) locekļi, Pietiek neoficiāli norādījuši, ka „šobrīd nav nekādu šaubu par Reinika krēslu”, ka netiek plānota viņa atstādināšana vai aicināšana doties izdienas pensijā.
Runas par sagaidāmo Reinika nomaiņu esot baumas, kurām neesot nekāda pamata. Pēc kāda Saeimas NDK locekļa Pietiek sacītā, DP šefs patlaban baudot uzticību un DP lieliski tiekot galā ar saviem pienākumiem. Ne no NDP, ne NDK puses par Reinika vadīto DP neesot izskanējuši nekādi pārmetumi, ka, piemēram, DP nebūtu „tikusi galā ar saviem pienākumiem” saistībā ar valodas referendumu un radikālo biedrību Dzimtā valoda.
Tikmēr neoficiālās sarunās vairāki Pietiek avoti uzsver, ka Reinikam DP šefa amatu nāksies pamest un kuluāros noritot sarunas par veidu, kā viņš DP šefa amatu atstās. Tiekot spriest par Reinika nomaiņu pēc 16.marta, kas zīmīga ar leģionāru atceres pasākumiem.
Pietiek jau rakstīja, ka Reinika vadītajai DP vairāki Latvijas sabiedrotie, iespējams, pārmetuši par nespēju ierobežot biedrības Dzimtā valoda un tās līderu aktivitātes, un nespēju jau ilgstoši atklāt, kas ir šīs radikālās organizācijas ierosinātā referenduma par otru valsts valodu patiesie finansētāji.
Turklāt Lindermana un patieso referenduma finansētāju lieta neesot vienīgā, kurā DP izrādījusi savu vājumu. Ēnu pār Reinika atbilstību DP priekšnieka amatam metot arī kāda cita lieta, kas pērn rudenī nonākusi tiesībsargājošo institūciju dienaskārtībā un kur Reiniks, maigi sakot, esot „pamatīgi izgāzies”.
DP Reiniks vada kopš 1999.gada. Viņš ticis saistīts ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
