Pretrunīga informācija par VID darbinieku attālināto darbu un Darba likuma normu ievērošanu
PIETIEK07.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Pietiek lasītāja iesūtīts dokumenta fragments skaidri apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izdevusi rīkojumu piedāvāt daļai VID darbinieku veikt savus darba pienākumus attālināti un viņiem jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus, VID oficiālā skaidrojumā to noliedz.
„I. Jaunzeme ir izdevusi rīkojumu piedāvāt daļai VID darbinieku veikt savus darba pienākumus attālināti. Ideja pati par sevi ir atbalstāma, tomēr ir viena nianse - parakstot šo dokumentu, darbiniekiem ir jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus.
Tomēr, tā kā dzīvojam tiesiskā valstī, joprojām spēkā ir Darba likums, kurā diezgan skaidri norādīts, ka darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekiem ar amata pienākumiem saistītos izdevumus. Tādējādi I. Jaunzeme savas nezināšanas vai speciāli ar savu rīkojumu kārtējo reizi pārkāpj likumu,” situāciju aprakstīja Pietiek lasītājs.
Tikmēr VID oficiālā atbilde uz jautājumiem, vai taisnība, ka VID darbiniekiem šādā gadījumā ir jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus (kā to apliecina dokumenta fragments) un vai šāda izdevumu segšana atbilst Darba likuma normām, skan šādi:
„Atbilstoši Darba likuma 76.pantam darba devējam ir jākompensē tikai tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, kā arī gadījumos, ja darbinieks izmanto savu aprīkojumu. VID nodrošina nepieciešamo darba aprīkojumu attālinātai darba pienākumu izpildei. Izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, nevis darbinieki. Savukārt kompensācija ir izmaksājama tikai gadījumos, ja darba devējs nenodrošina nepieciešamos materiāltehniskos resursus attālinātai darba veikšanai, kā arī, ja darbiniekam radītie izdevumi ir objektīvi pamatoti un saskaņoti ar darba devēju.”
VID gan apliecina, ka rīkojums tiešām esot izdots: „Pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikto, uz ārkārtējās situācijas laiku ar VID rīkojumu ir noteikts, ka klātienē darba pienākumus veic tikai tie nodarbinātie, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā.
Rūpējoties par klientu un nodarbināto drošību un veselību, VID pakalpojumi tiek sniegti attālināti, izņemot klientu apkalpošanu un konsultāciju sniegšanu Muitas pārvaldes Muitas kontroles punktos. Tie VID nodarbinātie, kuri amata pienākumus nevar veikt attālināti, tos veic, stingri ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
