Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pirms 15 gadiem uz Londonu aizbēgušais krievu uzņēmējs Jevgēņijs Čičvarkins ceturtdien Vērmanes dārzā rīko kārtējo līdzekļu vākšanas akciju Ukrainas atbalstam, taču šie plāni nav izpelnījušies atbalstu no diasporas ukraiņu un viņu vēstniecības puses.

Ukraina 24. augustā atzīmē Neatkarības dienu — šajā datumā 1991. gadā Augstākā Rada nobalsoja par neatkarību no Maskavas, vēlāk šo lēmumu referendumā ar 90,3% balsu vairākumu apstiprināja tauta visos reģionos (ieskaitot Krimu un Donbasu), savukārt gada beigās Belavežas gāršā Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas Federācijas līderi parakstīja formālo dokumentu par PSRS likvidāciju.

Gan pagājušogad, gan šogad 24. augusts ārzemēs tiek izmantots, lai kārtējo reizi atgādinātu par Kremļa agresiju un vāktu ziedojumus. Šodien visas dienas garumā notiek pasākumi Vērmanes dārzā, ko rīko biedrība “Tavi Draugi” (nodarbojas ar palīdzību Ukrainas bēgļiem u.c.), bet vakarā pēc 20:00 estrādē gaidāms “Pērkona” koncerts.

Tomēr pretrunīgu iespaidu izraisījis viens no šodien paredzētajiem pasākuma elementiem — tas ir emigrācijā kopš 2008. gada dzīvojošā Krievijas miljonāra, agrākā miljardiera Jevgēņija Čičvarkina organizācijas “Common Ground” rīkotais “pikniks” ar līdzekļu vākšanas funkciju plānots Vērmanes dārza vidū no pulksten 18:00 līdz 21:00. Identisks pasākums 24. augustā norisinājās arī pagājušogad, tikai tad tas notika Andrejsalā.

“J. Čičvarkins kopš 2008. gada ir pametis Krieviju un kopš 2014. gada aktīvi sniedzis atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, karaspēkam un slimnīcām. Tostarp ir finansējis vairāk nekā 5 miljonus eiro vērtu medicīnas preču piegādi Ukrainai. Uz pikniku aicinām gan Ukrainas cilvēkus Latvijā, gan arī Rīgas iedzīvotājus un viesus. Čičvarkins kopā ar draugiem un partneriem gatavos svētku cienastu. Tāpat, ja ir vēlme, aicinām ikvienu ņemt līdz arī savus piknika grozus,” raksta organizatori. Medijos J. Čičvarkins, kurš tagad nodarbojas ar biznesu Londonā, redzams nepretenciozā izskatā — piemēram, braucot uz Jūrmalu visparastākajā elektrovilcienā utt.

Pieminētos “Ukrainas cilvēkus Latvijā” gan šis pasākums ir nokaitinājis tiktāl, ka pat spriests par piketa rīkošanu J. Čičvarkina “piknika” laikā. Diasporas organizācijas uzskata — vismaz Ukrainas neatkarības dienas atzīmēšanas pasākumiem vajadzētu paiet bez agresorvalsts pilsoņu iesaistes, pat ja konkrētais Krievijas uzņēmējs nav putinists. Arī vēstniecība pievienojas šim ieskatam. “Ukrainas vēstniecība iebilst pret jebkādu Ukrainai veltītu pasākumu rīkošanu, tajos iesaistot Krievijas — teroristiskas valsts — pilsoņus, […] kā arī iebilst pret jebkādām darbībām, tostarp rīkojot tādus pasākumus, kas vērsti uz ukraiņu “samierināšanu” ar krieviem, kuru vairākums atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu,” teikts vēstniecības komentārā.

Ukrainas atbalsta aktīvisti arī norāda — J. Čičvarkins iepriekš kādā brīdī iestājies par sankciju atcelšanu Krievijai. “Jebkurā gadījumā tā ir UKRAIŅU neatkarības diena. Mēs vismaz to gribētu atzīmēt bez krieviem, kamēr turpinās pilnmēroga KRIEVIJAS karš pret Ukrainu,” raksta ukrainiete Jevhenija.

Novērtē šo rakstu:

35
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi