Pretrunīga attieksme pret “labā krieva” Čičvarkina rīkoto “piketu Ukrainas atbalstam” Vērmanes dārzā
Imants Liepiņš24.08.2023.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Jau pirms 15 gadiem uz Londonu aizbēgušais krievu uzņēmējs Jevgēņijs Čičvarkins ceturtdien Vērmanes dārzā rīko kārtējo līdzekļu vākšanas akciju Ukrainas atbalstam, taču šie plāni nav izpelnījušies atbalstu no diasporas ukraiņu un viņu vēstniecības puses.
Ukraina 24. augustā atzīmē Neatkarības dienu — šajā datumā 1991. gadā Augstākā Rada nobalsoja par neatkarību no Maskavas, vēlāk šo lēmumu referendumā ar 90,3% balsu vairākumu apstiprināja tauta visos reģionos (ieskaitot Krimu un Donbasu), savukārt gada beigās Belavežas gāršā Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas Federācijas līderi parakstīja formālo dokumentu par PSRS likvidāciju.
Gan pagājušogad, gan šogad 24. augusts ārzemēs tiek izmantots, lai kārtējo reizi atgādinātu par Kremļa agresiju un vāktu ziedojumus. Šodien visas dienas garumā notiek pasākumi Vērmanes dārzā, ko rīko biedrība “Tavi Draugi” (nodarbojas ar palīdzību Ukrainas bēgļiem u.c.), bet vakarā pēc 20:00 estrādē gaidāms “Pērkona” koncerts.
Tomēr pretrunīgu iespaidu izraisījis viens no šodien paredzētajiem pasākuma elementiem — tas ir emigrācijā kopš 2008. gada dzīvojošā Krievijas miljonāra, agrākā miljardiera Jevgēņija Čičvarkina organizācijas “Common Ground” rīkotais “pikniks” ar līdzekļu vākšanas funkciju plānots Vērmanes dārza vidū no pulksten 18:00 līdz 21:00. Identisks pasākums 24. augustā norisinājās arī pagājušogad, tikai tad tas notika Andrejsalā.
“J. Čičvarkins kopš 2008. gada ir pametis Krieviju un kopš 2014. gada aktīvi sniedzis atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, karaspēkam un slimnīcām. Tostarp ir finansējis vairāk nekā 5 miljonus eiro vērtu medicīnas preču piegādi Ukrainai. Uz pikniku aicinām gan Ukrainas cilvēkus Latvijā, gan arī Rīgas iedzīvotājus un viesus. Čičvarkins kopā ar draugiem un partneriem gatavos svētku cienastu. Tāpat, ja ir vēlme, aicinām ikvienu ņemt līdz arī savus piknika grozus,” raksta organizatori. Medijos J. Čičvarkins, kurš tagad nodarbojas ar biznesu Londonā, redzams nepretenciozā izskatā — piemēram, braucot uz Jūrmalu visparastākajā elektrovilcienā utt.
Pieminētos “Ukrainas cilvēkus Latvijā” gan šis pasākums ir nokaitinājis tiktāl, ka pat spriests par piketa rīkošanu J. Čičvarkina “piknika” laikā. Diasporas organizācijas uzskata — vismaz Ukrainas neatkarības dienas atzīmēšanas pasākumiem vajadzētu paiet bez agresorvalsts pilsoņu iesaistes, pat ja konkrētais Krievijas uzņēmējs nav putinists. Arī vēstniecība pievienojas šim ieskatam. “Ukrainas vēstniecība iebilst pret jebkādu Ukrainai veltītu pasākumu rīkošanu, tajos iesaistot Krievijas — teroristiskas valsts — pilsoņus, […] kā arī iebilst pret jebkādām darbībām, tostarp rīkojot tādus pasākumus, kas vērsti uz ukraiņu “samierināšanu” ar krieviem, kuru vairākums atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu,” teikts vēstniecības komentārā.
Ukrainas atbalsta aktīvisti arī norāda — J. Čičvarkins iepriekš kādā brīdī iestājies par sankciju atcelšanu Krievijai. “Jebkurā gadījumā tā ir UKRAIŅU neatkarības diena. Mēs vismaz to gribētu atzīmēt bez krieviem, kamēr turpinās pilnmēroga KRIEVIJAS karš pret Ukrainu,” raksta ukrainiete Jevhenija.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
