Pretējo politisko spēku saskanīgais un sirsnīgais duets, vai vienkārši – naudas skaņa apvienos jebkuru
Kasīklis29.05.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
domīgais
09.06.2019. 10:13Manuprāt spiediens uz AB dambi saistās ar jau izstrādātā projekta priekšrocībām,bet pilnībā var piekrist raksta autoram,ka mīnusi apsaimniekošanā un infrastruktūrā stāv pāri ietaupījumam uz projekta rēķina.Un cilvēku plūsmas neprognozējamās sekas varēja izbaudīt 100 gades uguņošanas pasākumā Krastmalā.
Arī sākuma izmaksu prezentācija ar 118 mio ir apšaubāma,ka franči koncertzāli ar 550 vietām uzbūvēja par 450 mio,bet vācieši 700 mio.Zinot būvnieku 'nacionālās īpatnības' piestādīt papildus rēķinu pēc būvniecības,noteikti uzsauktā summa ir tikai sākums 'zelta koncertzālei',pie nosacījuma,ja būvē pa valsts līdzekļiem.
jā
30.05.2019. 15:43»
no alas
Dabūt šādu lielu valsts finansētu objektu visām hiēnām ir medusmaize. Zinot Latvijas būvniecības nozares īpatnības, droši var prognozēt, ka ar 118 miljoniem eur tur neies cauri, par to tikai varēs nostiprināt AB dambi. Lielo ciparu droši var reizināt x 3 vai pat 4, un tad aptuveni visu iesaistīto personu...
tā arī viss tas notiek...maksās Varakļānu slaucēja savus nodoklīšus un Ipiķu pastniece, lai kāds atkal varētu uzvārīties..kāpēc obligāti jāceļ ūdenī?Vai nevar, piemēram, Zaķusalā uzcelt milzu monstru,- pa visu Daugavai, un koncertēt uz nebēdu?
vecais spekulants
30.05.2019. 07:36Kampejs -Skele nevar tikt vala no Andrejostas . Grib iesmeret nodoklu maksatajiem .
Zinošais
30.05.2019. 06:54»
vēsture
Neaizmirsīsim, ka Dienvidu tilta cenu 2x un 3x uzskrūvēja Jaunā laika Aksenoks un NA Birks
Tu kļūdies Dienvida tilta afēru uzsāka Bojārs juniors, piepalīdzot Sasakaņas Dolgopolovam un vēl dažiem piemēram Kreitusama !
Žulis
30.05.2019. 05:58Reālajā darbībā starp "Saskaņu" un "Nacionālo apvienību" nav nekādu ideoloģisko atšķirību. Abi tie ir ekonomiskie grupējumi ar savtīgām interesēm. Tas, ka tie savā retorikā izmanto atšķirīgus saukļus, nenozīmē ideoloģiskas atšķirības. Par politiskām partijām var uzskatīt tikai tās, kam ir sava ideoloģija un kas konsekventi savos darbos seko šai ideoloģijai. Ja partija sludina vienu, bet darbos dara kaut ko pavisam citu, tad tā nav politiska partija, bet ekonomisks grupējums, kas savās interesēs ideoloģiskos un politiskos saukļus vienkārši izmanto. Kas attiecas uz to koncertzāli, tad vajadzība pēc tās Latvijas iedzīvotājiem ir varbūt kādā devītajā desmitniekā. Taču kā valsts līdzekļu izsūknēšanas (apgūšanas) instruments, šis projekts ir ideāls. Nāk prātā krievu valodā dzirdēts teiciens: "Mums gan nav ko ēst, bet akordeonu mēs pirksim." Pēteris savulaik to pilsētu ko par Pēterburgu tagad sauc arī esot uzbūvējis purvā "uz cilvēku kauliem". Vai tad mūsu tagadējie valdnieki sliktāki? Un tos cilvēkus, kuri mirs tikai tādēļ, ka mūsu medicīnai trūkst naudas, tos bērnus, kas neiegūs vajadzīgo izglītību tikai tādēļ, ka valstī "ekonomisku apsvērumu dēļ" ir likvidētas daudzas skolas, tos Latvijas pilsoņus, kas nesamaksājamu nodokļu, kredītu un dzīves dārdzības dēļ dosies pašnāvībā vai būs spiesti darba un iztikas meklējumos doties projām no savas valsts jau neviens neskaitīs.
Bundzinieks
29.05.2019. 22:31Bez piecām minūtēm eiroparlamentāriete, bet vēl steidz sakārtot nepadarītos mājasdarbus! Acīmredzot, nav pārliecība, ka nākamais būs īstens pārliecinātais. Tāpēc tā vietā, lai klusi kā Latvijas Nacionālās operas gadījumā, kur jaunās vadības iecelšana "sakritības pēc" piekārtota Valsts prezidenta vēlēšanām, koncertzāles vietas izvēle notiek "bungām rībot". Ja, ieraugot jaunās valdes sastāvu, ir vāja cerība uz to, ka nepotisms un bezgaumība pametīs operas telpas, tad koncertzāles celtniecība cerības nevieš. Šķēles un kolektīva interešu apmierināšanas spiediens ir tik liels, ka katrs, kas vien atļaujas izteikt citu priekšlikumu, saņem "dunci mugurā". Sazvērestības teoriju cienītājiem vajadzētu atcerēties, ka viens no neapdomīgajiem priekšlikumiem bija Torņkalns, Dabas mājas tuvumā.
interesanti,
29.05.2019. 22:18vai "kasmīslim" galva ir saspiesta plakana kā hūtsmēslu pļeka jeb kantaina kā ķieģelis?
LLL
29.05.2019. 22:06Bet iezīmētie moljoni nekur nepazudīs, izmaksas būs tās pašas, ja ne lielākas.
LLL
29.05.2019. 22:05Jau iepriekš bija doma, ka koncertzāles uz AB nebūs. Tagad, kad ir piedāvājums no Andreja, noteikti būs citur.
vēsture
29.05.2019. 18:12Neaizmirsīsim, ka Dienvidu tilta cenu 2x un 3x uzskrūvēja Jaunā laika Aksenoks un NA Birks.
no alas
29.05.2019. 17:52Dabūt šādu lielu valsts finansētu objektu visām hiēnām ir medusmaize. Zinot Latvijas būvniecības nozares īpatnības, droši var prognozēt, ka ar 118 miljoniem eur tur neies cauri, par to tikai varēs nostiprināt AB dambi. Lielo ciparu droši var reizināt x 3 vai pat 4, un tad aptuveni visu iesaistīto personu alkatība būs apmierināta. Atsauksies uz "ārkārtīgi sarežģīto" situāciju, 21. gadsimta sarežģītāko būvi, neprognozētiem izdevumiem, inflāciju un cenu kāpumiem utt. utt., piesaistīs "zinošus būvekspertus" kuri visu pamatos kāpēc ir tā un nekā citādi - un rezultātā naudiņa pārceļos no valsts budžeta uz privāto firmu ierāvju kontiem. Lai to īstenotu, šim nolūkam izveidos speciālu firmu, kura protams uzvarēs konkursā, par kuru citi potenciālie konkurenti netiks informēti. Kā jau parasti paši viņi neko necels, jo nekādas tehnikas un speciālistu pašiem nav (ir tikai ofiss un bankas konts), bet visus darbus pa pašu lētāko uzgrūdīs apakšuzņēmējiem, kuriem lai izdzīvotu nebūs citu variantu kā norīt krupi un savukārt žmiegties ar aplokšņu algām. To visu uzraudzīs iesaistīto partiju obšaku turētāji, kuri saņems atskaitījumus nākamo vēlēšanu reklāmu kampaņām. Lai naudas pumpītis neapstātos, ir jau jau tagad izdomāts, ka būvniecība vilksies veselu 12 gadus. Tāda ir Latvijas būvniecības shēma, un visus tā apmierina. Nekā personīga paknakstīsies apkārt, varbūt pat Knābis kaut ko ierosinās, bet ar laiku visus galus burtiskā nozīmē paslēps ūdenī. Tāpat kā ar Dienvidu tiltu.
zane
29.05.2019. 15:35Vai nebūtu lētāk par 12 miljoniem izremontēt Vāgnera zāli? Vienīgi ar mūsdienu remontētājiem pazustu akustika un ventilācija.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
